Satura rādītājs
62 attiecības: Aizputes ordeņa pils, Alberts II (Rīga), Aleksandrs IV, Andreass no Felves, Anno fon Zangerhauzens, Bārta (zeme), Bohēmijas Karaliste, Dundagas pils, Elblonga, Embūte, Embūtes kauja (1244), Embūtes pagasts, Embūtes pilskalns, Erfurte, Frankfurte pie Mainas, Frīdrihs II Hoenštaufens, Galinda (zeme), Heinrihs fon Heimburgs, Heinrihs Raspe, Hermans Balke, Hoenštaufenu dinastija, Inocents IV, Karaļauči, Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242), Karagājiens uz Nalseni (1245), Klaipēda, Kuldīga, Kuldīgas pils, Kulma (zeme), Kurši, Kursa (valsts), Kurzemes bīskapija, Lībeka, Ledus kauja, Lietuva, Lietuvas vēsture (1219—1295), Liona, Livonija, Livonijas ordeņa mestri, Marburga, Meisene, Mindaugs, Nikolajs fon Nauens, Novgorodas Republika, Otokārs II Pšemisls, Pamede (zeme), Rusova Livonijas hronika, Semba, Svētā zeme, Tīringene, ... Izvērst indekss (12 vairāk) »
Aizputes ordeņa pils
Aizputes ordeņa pils bija viduslaiku pils pie Tebras iepretī viduslaiku Aizputes pilsētai, bet nepiederēja tai.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Aizputes ordeņa pils
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Alberts II (Rīga)
Aleksandrs IV
Pāvests Aleksandrs IV, īstajā vārdā Rinalds no Džennas vai Džennas Rinalds no Seņji grāfiem (dzimis 1185. vai 1199. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1254.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Aleksandrs IV
Andreass no Felves
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Andreass no Felves, kas parasti dēvēts par Andreasu no Štīrijas (vācu: Andreas von Stirland) vai Andreasu Štuklandu (latīņu: Andreas a Stucklant, Andreas à Stockland), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs (1240.-41.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Andreass no Felves
Anno fon Zangerhauzens
Anno fon Zangerhauzens Lielmestra Anno fon Zangerhauzena ģerbonis Teitoņu ordeņa iekarojumi, 1260.g. Mestra Anno ģerbonis (pirmais no kreisās) Romas pāvestam dāvātajā albumā "Terra Mariana". Anno fon Zangerhauzens (latīņu: Hanno a Sangerhausen, Anno à Sangerhusen) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1254.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Anno fon Zangerhauzens
Bārta (zeme)
Bārta starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Bārtas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Bārta bija viena no senprūšu zemēm, kas atradās mūsdienu Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala teritorijās.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Bārta (zeme)
Bohēmijas Karaliste
Bohēmija (sarkanā) un Bohēmijas kroņa zemes (sārtā) Svētās Romas impērijas sastāvā, 1618 Bohēmijas Karalistes administratīvais dalījums Austroungārijas pakļautībā Bohēmijas karogs Bohēmijas Karaliste bija karaliste tagadējās Čehijas teritorijā, kas pastāvēja no 1085.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Bohēmijas Karaliste
Dundagas pils
Dundagas pils 1827. gadā. Dundagas pils mūsdienās. Dundagas pils iekšpagalms. Dundagas pils ir viduslaiku pils Dundagā, ko cēlis Rīgas domkapituls 13.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Dundagas pils
Elblonga
Elblonga, vēsturiski arī Truso (Drusuo, Drūsas) pie Ilfingas (senprūšu Elbings), Elbinga, ir sena pilsēta Polijas ziemeļos Vislas grīvā senprūšu Pagudes novadā Varmijas-Mazūrijas vojevodistē.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Elblonga
Embūte
Embūte ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā autoceļu P106 un P116 krustojumā Lankas upes krastos.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Embūte
Embūtes kauja (1244)
Embūtes kauja notika 1244.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Embūtes kauja (1244)
Embūtes pagasts
Embūtes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Embūtes pagasts
Embūtes pilskalns
Embūtes pilskalns (arī Kuršu pilskalns jeb Induļa pilskalns) atrodas Lankas upītes labajā krastā Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā Kurzemē.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Embūtes pilskalns
Erfurte
Erfurte ir pilsēta Vācijas vidusdaļā, Tīringenes federālās zemes administratīvais centrs, kā arī Tīringenes lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Erfurte
Frankfurte pie Mainas
Frankfurte pie Mainas (izrunā) ir pilsēta Vācijā, Mainas upes krastos, Hesenes federālajā zemē.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Frankfurte pie Mainas
Frīdrihs II Hoenštaufens
Frīdrihs II Hoenštaufens (dzimis Ezi pie Ankonas, miris Fjorentīno pilī pie Lučeras) bija viens no ietekmīgākajiem 13.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Frīdrihs II Hoenštaufens
Galinda (zeme)
Galinda (''Galinden'') starp pārējām prūšu zemēm. Sadalītā Galindas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Galinda bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes teritorijā.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Galinda (zeme)
Heinrihs fon Heimburgs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Heinrihs no Heimburgas jeb Heimburgas Indriķis (vācu: Heinrich von Heimburg, latīņu: Henricus ab Heimborch, Henricus de Hanenberg) bija Livonijas ordeņa mestrs 1245.-1246.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Heinrihs fon Heimburgs
Heinrihs Raspe
Heinrihs Raspe (dzimis, miris) bija Tīringenes landgrāfs no 1231.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Heinrihs Raspe
Hermans Balke
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Hermanis Balke (Hermann Balke, Hermann von Balk, arī Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk, latīņu: Hermannus Falco).
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Hermans Balke
Hoenštaufenu dinastija
Dinastijas ģerbonis Štaufenas pils Impērija un Sicīlijas karaliste Hoenštaufenu laikā Hoenštaufenu dinastija, zināma arī kā Štauferu dinastija un Švābu dinastija, viduslaiku vācu valdnieku dinastija, kuras pārstāvji laikā no 1079.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Hoenštaufenu dinastija
Inocents IV
Pāvests Inocents IV, īstajā vārdā Sinibalds Fieski (dzimis ap 1195. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1243.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Inocents IV
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Karaļauči
Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks iebruka Kurzemes vidienē un uzcēla atbalsta cietoksni Kuldīgā pie Ventas rumbas (kartē — ''Goldingen''). 1242.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242)
Karagājiens uz Nalseni (1245)
1245.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Karagājiens uz Nalseni (1245)
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Klaipēda
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Kuldīga
Kuldīgas pils
Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Kuldīgas pils
Kulma (zeme)
Kulmas zemes (''Kulmerland'') lokalizācija. Kulmas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Kulmas (Helmno) zeme mūsdienu Polijas robežās Kulma bija senprūšu zeme Vislas labajā krastā tagadējās Kujāvijas-Pomožes vojevodistes teritorijā.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Kulma (zeme)
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Kurši
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Kursa (valsts)
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Kurzemes bīskapija
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Lībeka
Ledus kauja
Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Ledus kauja
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Lietuva
Lietuvas vēsture (1219—1295)
Mindauga sākotnējās valsts aptuvenā teritorija (tumši zaļā) Lietuvas vēsture (1219—1295) ir laiks, kurā no nestabilas baltu apdzīvoto leišu zemju augstmaņu savienības izveidojas starptautiski atzīta Lietuvas karaliste un tiek ielikti pamati Lietuvas dižkunigaitijai.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Lietuvas vēsture (1219—1295)
Liona
Liona (Lyon) ir pilsēta Francijas austrumdaļā pie Sonas ieteces Ronā.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Liona
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Livonija
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Livonijas ordeņa mestri
Marburga
Marburga ir sena pilsēta Hesenē, Vācijā pie Lānas upes.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Marburga
Meisene
Meisene ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Meisenes apriņķa centrs pie Elbas upes.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Meisene
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Mindaugs
Nikolajs fon Nauens
Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Nikolajs fon Nauens
Novgorodas Republika
Novgorodas Republika Kijivas Krievzemes kartē pirms mongoļu iebrukuma Novgorodas Republika jeb Novgorodas zeme (Новгородскаѧ землѧ), lokāli dēvēta par Dižās Novgorodas Kungu (bija Novgorodas pilsētvalsts, kas izveidojās pēc Rurikoviču dinastijai piederošo Novgorodas kņazu varas sairuma.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Novgorodas Republika
Otokārs II Pšemisls
Otokārs II (saukts arī Dzelzs un Zelta karalis; dzimis ap 1233. gadu, miris) bija Bohēmijas karalis no 1253.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Otokārs II Pšemisls
Pamede (zeme)
Pamede (''Pomesanien'') un pārējās prūšu zemes Sadalītā Pamedes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Pamede jeb Pomezānija bija baltu prūšu zeme tagadējās Polijas Pomožes vojevodistes teritorijā.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Pamede (zeme)
Rusova Livonijas hronika
Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Rusova Livonijas hronika
Semba
Semba (Sambia) starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Sembas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Semba jeb Sambija bija viena no prūšu zemēm, kas atradās Sembas pussalā, kas atradās mūsdienu Kaļiņingradas apgabala Baltijskas, Zeļenogradskas, Svetlogorskas, daļēji Gurjevskas un Poļeskas rajona teritorijā.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Semba
Svētā zeme
Svētā zeme (vai) ir apgabals, kas atrodas aptuveni starp Vidusjūru un Jordānas upes austrumu krastu, un tradicionāli var tikt izmantots kā sinonīms gan Bībeles Izraēlas zemei, gan Palestīnas reģionam.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Svētā zeme
Tīringene
Tīringene, oficiāli Tīringenes Brīvvalsts (Freistaat Thüringen), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Tīringene
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana".
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Tērbatas bīskapija
Vācu ordeņa vācmestri
Svētās Romas impērijas teritorijā. Vācu ordeņa vācmestri (latīņu: magister Germaniae, vācu: Deutschmeister jeb Meister zu deutschen und welschen Landen) bija Vācu ordeņa pavēlnieki (mestri) Svētās Romas impērijas teritorijā.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Vācu ordeņa vācmestri
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Vācu ordenis
Vārme (zeme)
Vārme (''Ermland'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Vārmes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Vārme jeb Varmija bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes un Kaļiņingradas apgabala Bagrationovskas rajona teritorijā.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Vārme (zeme)
Verona
Verona ir pilsēta Itālijas ziemeļos, Veneto reģionā, Veronas provincē pie Adidžes upes.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Verona
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Vilhelms no Modenas
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Zemgaļi
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un Zemgale (valsts)
1239. gads
1239.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un 1239. gads
1241. gads
1241.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un 1241. gads
1242. gads
1242.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un 1242. gads
1245. gads
1245.
Skatīt Dītrihs fon Grīningens un 1245. gads
Zināms kā Dītrihs fon Groningens, Dītrihs no Groningenas, Dītrihs no Grīningenas, Grīningenes Dīterihs, Grīningens.