Satura rādītājs
37 attiecības: Austroungārija, Austrumprūsija, Avāri (senie), Balkānu pussala, Brašova, Bulgāri, Dākija, Donava, Eiropa, Hābsburgi, Honorijs III, Huņņi, Karlovicas līgums, Karpati, Kauja par Vīni, Kluža-Napoka, Konstantinopole, Latīņu impērija, Livonija, Mohāčas kauja, Moldova, Osmaņu impērija, Otrais Krusta karš, Pareizticība, Romas impērija, Romas pāvestu uzskaitījums, Rumāņi, Rumānija, Sibiu, Slāvi, Transilvānijas hercogiste, Ungāri, Ungārijas Karaliste, Valahija, Vācu ordenis, Vestgoti, Vojevoda.
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Skatīt Transilvānija un Austroungārija
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Skatīt Transilvānija un Austrumprūsija
Avāri (senie)
Avāru kaganāta un apkārtējo valstu robežas ap 650. gadu. Avāri bija stepju klejotāju cilšu apvienība, kas Lielās tautu staigāšanas laikā iebruka dienvidaustrumu Eiropā, kur kopā ar slāviem izveidoja Avāru kaganātu (562—823).
Skatīt Transilvānija un Avāri (senie)
Balkānu pussala
Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.
Skatīt Transilvānija un Balkānu pussala
Brašova
Brašova ir pilsēta Transilvānijā, Rumānijā.
Skatīt Transilvānija un Brašova
Bulgāri
Bulgāri ir Bulgārijas valsts nācija, lielākas bulgāru kopienas dzīvo arī Ukrainā, Moldovā un Grieķijā, kopējais skaits pasaulē ir apmēram 7 miljoni.
Skatīt Transilvānija un Bulgāri
Dākija
Dākijas zelta monēta ar ērgļa un vainaga attēlu un uzrakstu ΚΟΣΩΝ (1. gs. vidus p.m.ē.). Dākijas valsts aptuvenās robežas ķēniņa Burebistas valdīšanas laikā (82. gadā p.m.ē.). Romas impērijas Dākijas provinču (sārtā krāsā) karte ar iezīmētām zelta (Au) un sudraba (Ag) raktuvju vietām.
Skatīt Transilvānija un Dākija
Donava
Donava ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām.
Skatīt Transilvānija un Donava
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Transilvānija un Eiropa
Hābsburgi
Hābsburgas pils tagadējā Ārgavas kantonā Šveicē (1642). Hābsburgi jeb Habsburgi ir viena no senākajām un plašākajām Eiropas karaliskajām dinastijām, kuru cilme meklējama Hābsburgas pilī tagadējās Šveices teritorijā.
Skatīt Transilvānija un Hābsburgi
Honorijs III
Pāvests Honorijs III, īstajā vārdā Čenčio Savelli (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1216.
Skatīt Transilvānija un Honorijs III
Huņņi
Huņņu valdnieks Atila Huņņi bija Āzijas klejotāju tauta, kuras izcelsme nav īsti skaidra.
Skatīt Transilvānija un Huņņi
Karlovicas līgums
Karlovicas līgums, jeb Karlovcu līgums tika parakstīts 1699.
Skatīt Transilvānija un Karlovicas līgums
Karpati
Karpatu kalnu satelītattēls Karpati ir kalnu sistēma Viduseiropas austrumos, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Ukrainas, Rumānijas un Serbijas teritorijās.
Skatīt Transilvānija un Karpati
Kauja par Vīni
Kauja par Vīni notika 1683.
Skatīt Transilvānija un Kauja par Vīni
Kluža-Napoka
Kluža-Napoka ir pilsēta Rumānijas ziemeļrietumos, Transilvānijā, pie Mazās Somešulas upes.
Skatīt Transilvānija un Kluža-Napoka
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Skatīt Transilvānija un Konstantinopole
Latīņu impērija
Impērijas ģerbonis Latīņu impērija (sārtā) pēc vairāku teritoriju zaudēšanas Mazāzijā un Grieķijā, 1230 Latīņu impērija vai precīzāk Romānijas impērija pastāvēja no 1204.
Skatīt Transilvānija un Latīņu impērija
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Transilvānija un Livonija
Mohāčas kauja
Ungārijas sadalīšana Mohāčas kauja ir viena no svarīgākajām kaujām Ungārijas un Centrāleiropas vēsturē.
Skatīt Transilvānija un Mohāčas kauja
Moldova
Moldova, oficiāli Moldovas Republika, ir valsts Austrumeiropā.
Skatīt Transilvānija un Moldova
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Skatīt Transilvānija un Osmaņu impērija
Otrais Krusta karš
Mazāzija un krustnešu valstis ap 1140. gadu. Otrais Krusta karš (1147—1149) bija otrs nozīmīgākais krusta karš, kurš sākās no Eiropas.
Skatīt Transilvānija un Otrais Krusta karš
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Skatīt Transilvānija un Pareizticība
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Skatīt Transilvānija un Romas impērija
Romas pāvestu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Romas pāvesti kopš 33.
Skatīt Transilvānija un Romas pāvestu uzskaitījums
Rumāņi
Rumāņi ir rumāņu valodā runājošie Rumānijas un Moldāvijas iedzīvotāji.
Skatīt Transilvānija un Rumāņi
Rumānija
Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.
Skatīt Transilvānija un Rumānija
Sibiu
Sibiu, arī Hermannštate, Naģsebena, ir pilsēta Transilvānijā, Rumānijā.
Skatīt Transilvānija un Sibiu
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Skatīt Transilvānija un Slāvi
Transilvānijas hercogiste
Transilvānijas hercogiste (vai Transilvania, — 'aizmežu zeme') bija daļēji no Osmaņu impērijas atkarīga valsts mūsdienu Rumānijas ziemeļaustrumu daļā, Transilvānijā.
Skatīt Transilvānija un Transilvānijas hercogiste
Ungāri
Ungāri jeb maģāri ir ugru tauta un Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.
Skatīt Transilvānija un Ungāri
Ungārijas Karaliste
Ungārijas Karaliste (ungāru: Magyar Királyság) bija daudzetniska monarhija Centrālajā Eiropā, kas pastāvēja no 1000.
Skatīt Transilvānija un Ungārijas Karaliste
Valahija
Valahijas atrašanās vieta Rumānijā Valahija ir kultūrvēsturisks reģions Rumānijas dienvidos.
Skatīt Transilvānija un Valahija
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Transilvānija un Vācu ordenis
Vestgoti
Vestgotu cilšu pārvietošanās ceļš no 4. līdz 6. gadsimtam Vestgoti (— 'rietumgoti') jeb rietumgoti, saukti arī par tervingiem (Terwingen — 'mežu ļaudis'), bija ģermāņu ciltis, kas 3.—4.
Skatīt Transilvānija un Vestgoti
Vojevoda
17. gadsimta krievu vojevoda Vojevoda, arī vaivads (waiwoda, voivod, voivode, waywod, voyevoda, войвода, војвода vai воевода — 'karavadonis') bija monarha tituls viduslaikos Moldāvijā, Valahijā; karadraudzes virspavēlnieks Bulgārijā, Čehijā, Ungārijā, Maķedonijā, Horvātijā, Serbijā, Maskavijā, Polijā un Lietuvā, pēc ranga atbilstošs tituliem kņazs, jārls vai grāfs.
Skatīt Transilvānija un Vojevoda