Ātrāk nekā pārlūku!
90 attiecības: Abāsīdu kalifāts, Alani, Alpi, Atika, Austrumeiropa, Austrumromas impērija, Austrumslāvi, Avāri (senie), Azovas jūra, Čehi, Ņeva, Āzija, Balkānu pussala, Baltā jūra, Balti, Baltijas jūra, Baltkrievi, Baltkrievija, Belgrada, Bohēmija, Buga, Bulgāri, Dalmācija, Daugava, Dņepra, Dņestra, Dona, Donava, Drava (upe), Elba, Etnoģenēze, Etnolingvistika, Feodālisms, Grieķi, Grieķija, Horvāti, Huņņi, Ilmenis, Indoeiropieši, Irāna, Itālija, Karpati, Kavalērija, Kijiva, Klejotāji, Konstantinopole, Krakova, Krievi, Kriviči, Langobardi, ..., Lādogas ezers, Lielmorāvija, Lovate, Maķedonieši, Meško I Pjasts, Melnā jūra, Musulmaņi, Odera, Okupācija, Ostgoti, Peloponēsa, Pleskava, Poļesje, Poļi, Polocka, Poznaņa, Prūši, Pripjata, Romas impērija, Sarmati, Sava, Senā Grieķija, Senā Roma, Serbi, Slāvu valodas, Slovāki, Slovēņi, Somugri, Spānija, Tisa, Ukraiņi, Ukraina, Valdaja augstiene, Varta, Veļikijnovgoroda, Vikingi, Visla, Volga, Volhova, Zemkopība. Izvērst indekss (40 vairāk) »
Abāsīdu kalifāts
Abāsīdu kalifāts (al-‘Abbāsīyūn) bija kalifāts no 750.
Jaunums!!: Slāvi un Abāsīdu kalifāts · Redzēt vairāk »
Alani
Alani ir sena irāņu tauta, kas pirmajā gadsimtā dzīvoja starp Donas upi un Kaukāzu.
Jaunums!!: Slāvi un Alani · Redzēt vairāk »
Alpi
Alpi ir kalnu sistēma Eiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Slāvi un Alpi · Redzēt vairāk »
Atika
Atika (Attikí) ir pussala un viens no lielākajiem dienvidaustrumu Vidusgrieķijas apgabaliem, kur atrodas Grieķijas galvaspilsēta Atēnas.
Jaunums!!: Slāvi un Atika · Redzēt vairāk »
Austrumeiropa
Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.
Jaunums!!: Slāvi un Austrumeiropa · Redzēt vairāk »
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Jaunums!!: Slāvi un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »
Austrumslāvi
Austrumslāvu ciltis 8. un 9. gadsimtā Austrumslāvi ir austrumslāvu valodās runājošu slāvu kopa, kas valodas un kultūras ziņā ir atšķirīga no rietumslāviem un dienvidslāviem.
Jaunums!!: Slāvi un Austrumslāvi · Redzēt vairāk »
Avāri (senie)
Avāru kaganāta un apkārtējo valstu robežas ap 650. gadu. Avāri bija stepju klejotāju cilšu apvienība, kas Lielās tautu staigāšanas laikā iebruka dienvidaustrumu Eiropā, kur kopā ar slāviem izveidoja Avāru kaganātu (562—823).
Jaunums!!: Slāvi un Avāri (senie) · Redzēt vairāk »
Azovas jūra
Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.
Jaunums!!: Slāvi un Azovas jūra · Redzēt vairāk »
Čehi
Čehi ir viena no Eiropas nācijām, kas galvenokārt apdzīvo tās centrālo daļu.
Jaunums!!: Slāvi un Čehi · Redzēt vairāk »
Ņeva
Ņeva ir upe Krievijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Slāvi un Ņeva · Redzēt vairāk »
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Jaunums!!: Slāvi un Āzija · Redzēt vairāk »
Balkānu pussala
Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.
Jaunums!!: Slāvi un Balkānu pussala · Redzēt vairāk »
Baltā jūra
Baltā jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra Eiropas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Slāvi un Baltā jūra · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Slāvi un Balti · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Slāvi un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Slāvi un Baltkrievi · Redzēt vairāk »
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: Slāvi un Baltkrievija · Redzēt vairāk »
Belgrada
Belgrada ir Serbijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Slāvi un Belgrada · Redzēt vairāk »
Bohēmija
Bohēmijas ģerbonis ar heraldisko zīmi - baltu lauvu karaļa karogā. Bohēmija ir vēsturisks reģions Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas rietumdaļā.
Jaunums!!: Slāvi un Bohēmija · Redzēt vairāk »
Buga
Buga jeb Rietumu Buha ir upe Eiropā, Polijas—Ukrainas un Baltkrievijas robežupe.
Jaunums!!: Slāvi un Buga · Redzēt vairāk »
Bulgāri
Bulgāri ir Bulgārijas valsts nācija, lielākas bulgāru kopienas dzīvo arī Ukrainā, Moldovā un Grieķijā, kopējais skaits pasaulē ir apmēram 7 miljoni.
Jaunums!!: Slāvi un Bulgāri · Redzēt vairāk »
Dalmācija
Melnkalnē Dalmācija ir vēsturisks reģions Horvātijā, kas atrodas Adrijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Slāvi un Dalmācija · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Slāvi un Daugava · Redzēt vairāk »
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Jaunums!!: Slāvi un Dņepra · Redzēt vairāk »
Dņestra
Dņestra ir upe Austrumeiropā.
Jaunums!!: Slāvi un Dņestra · Redzēt vairāk »
Dona
Dona ir upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos.
Jaunums!!: Slāvi un Dona · Redzēt vairāk »
Donava
Donava ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām.
Jaunums!!: Slāvi un Donava · Redzēt vairāk »
Drava (upe)
Drava (slovēņu un) ir upe Eiropas dienvidos, Donavas labā krasta pieteka.
Jaunums!!: Slāvi un Drava (upe) · Redzēt vairāk »
Elba
Elba jeb Laba (augšsorbu un) ir upe Centrāleiropā, kas sākas Krkonošes kalnos, Čehija ziemeļaustrumos, tālāk plūst caur Vāciju un ietek Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Slāvi un Elba · Redzēt vairāk »
Etnoģenēze
Etnoģenēze ((etnos) — 'tauta' un γένεσις (genesis) — 'cilme') ir process, kurā tiek izprasta cilvēku grupas izcelsme no kādas lielākas grupas.
Jaunums!!: Slāvi un Etnoģenēze · Redzēt vairāk »
Etnolingvistika
Etnolingvistika ir valodniecības nozare, kas pēta attiecības starp valodu un kultūru, kā arī dažādu etnisko grupu pasaules uztveres īpatnības.
Jaunums!!: Slāvi un Etnolingvistika · Redzēt vairāk »
Feodālisms
Francija 15. gadsimta beigās Feodālisms bija sabiedriska iekārta viduslaiku Rietumeiropā, kas balstījās uz feodālām politiskām, ekonomiskām un militārām attiecībām starp šīs sabiedrības locekļiem.
Jaunums!!: Slāvi un Feodālisms · Redzēt vairāk »
Grieķi
Grieķi (pašnosaukums Έλληνες) ir Grieķijas un Kipras pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Slāvi un Grieķi · Redzēt vairāk »
Grieķija
Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.
Jaunums!!: Slāvi un Grieķija · Redzēt vairāk »
Horvāti
Horvāti (senāk latviski saukti par kroātiem) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu tautu grupas, un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu.
Jaunums!!: Slāvi un Horvāti · Redzēt vairāk »
Huņņi
Huņņu valdnieks Atila Huņņi bija Āzijas klejotāju tauta, kuras izcelsme nav īsti skaidra.
Jaunums!!: Slāvi un Huņņi · Redzēt vairāk »
Ilmenis
Ilmenis (Ilmeņa ezers, Ilmeņezers) ir liels ezers Krievijas Eiropas daļā, Novgorodas apgabalā.
Jaunums!!: Slāvi un Ilmenis · Redzēt vairāk »
Indoeiropieši
sarmatu valodas), IND (indiešu valodas) Indoeiropieši, novecojušā literatūrā arī ārieši, ir apzīmējums tautu kopumam, kas runā indoeiropiešu valodu saimes valodās un vēsturiski apdzīvojis Eirāzijas kontinentu no rietumiem uz austrumiem, pamatā koncentrējoties mērenā klimata joslā.
Jaunums!!: Slāvi un Indoeiropieši · Redzēt vairāk »
Irāna
Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.
Jaunums!!: Slāvi un Irāna · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Slāvi un Itālija · Redzēt vairāk »
Karpati
Karpatu kalnu satelītattēls Karpati ir kalnu sistēma Viduseiropas austrumos, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Ukrainas, Rumānijas un Serbijas teritorijās.
Jaunums!!: Slāvi un Karpati · Redzēt vairāk »
Kavalērija
Kavalērija (no, kas savukārt no — 'zirgs') ir uz zirgiem jājoša kareivju vienība, kas cīņā izmanto garus pīķus vai zobenus.
Jaunums!!: Slāvi un Kavalērija · Redzēt vairāk »
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Slāvi un Kijiva · Redzēt vairāk »
Klejotāji
Sergeja Prokudina-Gorska foto, ap 1910. gadu Klejotāji jeb nomadi ((nomades) — 'ganību meklētāji') ir nevietsēdīgās cilvēku kultūras, kuru dzīvesveidam raksturīga haotiska vai ritmiska pārvietošanās, mainot dzīvesvietu.
Jaunums!!: Slāvi un Klejotāji · Redzēt vairāk »
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Jaunums!!: Slāvi un Konstantinopole · Redzēt vairāk »
Krakova
Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.
Jaunums!!: Slāvi un Krakova · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Slāvi un Krievi · Redzēt vairāk »
Kriviči
Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.
Jaunums!!: Slāvi un Kriviči · Redzēt vairāk »
Langobardi
Apenīnu pussalā 575. gadā (pelēcīgi zilā krāsā) Langobardu vaska figūras Bledas pils muzejā. Langobardi ( — 'garbārži') bija viena no ģermāņu ciltīm, kas apdzīvoja zemes uz ziemeļiem no Alpiem.
Jaunums!!: Slāvi un Langobardi · Redzēt vairāk »
Lādogas ezers
Lādogas ezers (senais nosaukums: Нево) ir lielākais ezers Eiropā un 15.
Jaunums!!: Slāvi un Lādogas ezers · Redzēt vairāk »
Lielmorāvija
Lielmorāvija bija agro viduslaiku slāvu valsts, kas pastāvēja no 833.
Jaunums!!: Slāvi un Lielmorāvija · Redzēt vairāk »
Lovate
Lovate ir 530 kilometrus gara Ilmeņa ezera pieteka Baltkrievijā (neliela daļa augštecē), Krievijas Pleskavas apgabalā un Novgordas apgabalā.
Jaunums!!: Slāvi un Lovate · Redzēt vairāk »
Maķedonieši
Maķedonieši ir dienvidslāvu etniskā grupa, kura galvenokārt dzīvo Ziemeļmaķedonijā.
Jaunums!!: Slāvi un Maķedonieši · Redzēt vairāk »
Meško I Pjasts
Meško I (dzimis starp 922. un 945. gadu, miris, apglabāts Poznaņas katedrālē) bija pirmais vēsturiski zināmais Polijas valdnieks, poļānu kņazs no Pjastu dinastijas.
Jaunums!!: Slāvi un Meško I Pjasts · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Slāvi un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Musulmaņi
Musulmaņu procentuālā izplatība dažādās pasaules valstīs 2012. gadā Šanhajā Musulmaņi (no, kas galu galā no (muslimūn) — 'pazemīgie', vienskaitlī مسلم (muslim)) ir islāma sekotāji.
Jaunums!!: Slāvi un Musulmaņi · Redzēt vairāk »
Odera
Odera, Odra (poļu un čehu — Odra, vācu — Oder) ir upe Eiropā, Polijas otrā lielākā upe.
Jaunums!!: Slāvi un Odera · Redzēt vairāk »
Okupācija
Okupācija nozīmē citas valsts sagrābšanu ar bruņotu (vardarbīgu, militāru) spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā.
Jaunums!!: Slāvi un Okupācija · Redzēt vairāk »
Ostgoti
Romas impērija Ostgoti (— "austrumgoti"), zināmi arī kā greitungi (Greutungen), bija ģermāņu cilts.
Jaunums!!: Slāvi un Ostgoti · Redzēt vairāk »
Peloponēsa
Peloponēsa (Pelopónnēsos) ir kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos.
Jaunums!!: Slāvi un Peloponēsa · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Slāvi un Pleskava · Redzēt vairāk »
Poļesje
Poļesjes teritorija mūsdienu Ukrainas kartē. Poļesjes teritorija sadalīta starp Turovas-Pinskas kņazisti un Kijevas kņazisti. Poļesje ir vēsturisks novads Pripetes baseinā Poļesjes zemienē Austrumeiropā, kurā atrodas Ukrainas Volīnijas, Rivnes, Žitomiras un Kijivas apgabalu ziemeļu daļas, kā arī Baltkrievijas Brestas un Gomeļas apgabalu dienvidu daļa.
Jaunums!!: Slāvi un Poļesje · Redzēt vairāk »
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Slāvi un Poļi · Redzēt vairāk »
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Jaunums!!: Slāvi un Polocka · Redzēt vairāk »
Poznaņa
Poznaņa, senāk lietotais nosaukums Pozene, ir pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes centrs Vartas upes krastos.
Jaunums!!: Slāvi un Poznaņa · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Slāvi un Prūši · Redzēt vairāk »
Pripjata
Pripjata ir pamesta apgabala pakļautības pilsēta Kijivas apgabalā Ukrainā, netālu no Baltkrievijas robežas, Pripetes upes krastā.
Jaunums!!: Slāvi un Pripjata · Redzēt vairāk »
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Jaunums!!: Slāvi un Romas impērija · Redzēt vairāk »
Sarmati
Melnās jūras daļa (PONTI EVXINI PARS) ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās Baltkrievijas teritorija apzīmēta kā Eiropas Sarmatija. Sarmati bija sena klejotāju tauta, kura runājusi indoirāņu valodā.
Jaunums!!: Slāvi un Sarmati · Redzēt vairāk »
Sava
Sava (bosniešu, horvātu) ir upe Balkānu pussalā, Eiropas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Slāvi un Sava · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Slāvi un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Jaunums!!: Slāvi un Senā Roma · Redzēt vairāk »
Serbi
Serbi (serbu: Срби / Srbi) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu grupas un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu.
Jaunums!!: Slāvi un Serbi · Redzēt vairāk »
Slāvu valodas
Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.
Jaunums!!: Slāvi un Slāvu valodas · Redzēt vairāk »
Slovāki
Slovāki ir viena no Eiropas nācijām, kas galvenokārt dzīvo Centrāleiropā.
Jaunums!!: Slāvi un Slovāki · Redzēt vairāk »
Slovēņi
Slovēņi ir dienvidslāvu tauta, kas galvenokārt dzīvo Centrāleiropā.
Jaunums!!: Slāvi un Slovēņi · Redzēt vairāk »
Somugri
Somugru valodu izplatība, kas sakrīt ar somugru apdzīvoto teritoriju Somugri ir cilšu un tautu grupa, kas dzīvo Ziemeļeiropā, Austrumeiropā, Ziemeļāzijā un Vidusdonavas zemienē.
Jaunums!!: Slāvi un Somugri · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: Slāvi un Spānija · Redzēt vairāk »
Tisa
Tisa ir viena no lielākajām upēm Centrāleiropā, Donavas pieteka.
Jaunums!!: Slāvi un Tisa · Redzēt vairāk »
Ukraiņi
Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).
Jaunums!!: Slāvi un Ukraiņi · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Slāvi un Ukraina · Redzēt vairāk »
Valdaja augstiene
Valdaja augstiene ir vidēji liela augstiene Krievijas rietumdaļā.
Jaunums!!: Slāvi un Valdaja augstiene · Redzēt vairāk »
Varta
Varta (poļu - Warta) - upe Eiropā, Polijas trešā lielākā upe.
Jaunums!!: Slāvi un Varta · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Slāvi un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Jaunums!!: Slāvi un Vikingi · Redzēt vairāk »
Visla
Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.
Jaunums!!: Slāvi un Visla · Redzēt vairāk »
Volga
Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).
Jaunums!!: Slāvi un Volga · Redzēt vairāk »
Volhova
Volhova ir upe Krievijas ziemeļrietumu daļā, kas tek cauri Novgorodas un Ļeņingradas apgabalu.
Jaunums!!: Slāvi un Volhova · Redzēt vairāk »
Zemkopība
Lauka apstrāde ar traktoru Zemkopība ir saimnieciska rakstura nodarbošanās, kas saistīta ar zemes apstrādi pārtikas kultūru audzēšanai.
Jaunums!!: Slāvi un Zemkopība · Redzēt vairāk »
