Ātrāk nekā pārlūku!
19 attiecības: Alojzs Gradniks, Amerikas Savienotās Valstis, Anže Kopitars, Argentīna, Austrija, Centrāleiropa, Dienvidslāvi, France Prešerens, Horvāti, Itālija, Kanāda, Luka Dončičs, Melānija Trampa, Mišo Brečko, Slavojs Žižeks, Slovēņu valoda, Slovēnija, Tina Maze, Vācija.
Alojzs Gradniks
Alojzs Gradniks (1882—1967) ir slovēņu dzejnieks un tulkotājs.
Jaunums!!: Slovēņi un Alojzs Gradniks · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Slovēņi un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Anže Kopitars
Anže Kopitars (dzimis Jesenicē, Slovēnijā) ir profesionāls slovēņu hokejists, spēlē centra uzbrucēja un kreisās malas uzbrucēja pozīcijās, Slovēnijas hokeja izlases dalībnieks.
Jaunums!!: Slovēņi un Anže Kopitars · Redzēt vairāk »
Argentīna
Argentīna, oficiāli Argentīnas Republika (República Argentina), ir valsts Dienvidamerikas dienvidos.
Jaunums!!: Slovēņi un Argentīna · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Slovēņi un Austrija · Redzēt vairāk »
Centrāleiropa
archive-url.
Jaunums!!: Slovēņi un Centrāleiropa · Redzēt vairāk »
Dienvidslāvi
Valstis, kurās valsts valoda pieder pie dienvidslāvu valodu grupas. Dienvidslāvi ir tautu grupa, kas runā dienvidslāvu valodās un dzīvo galvenokārt Balkānu valstīs.
Jaunums!!: Slovēņi un Dienvidslāvi · Redzēt vairāk »
France Prešerens
France Prešerens (dzimis, miris) bija romantisma slovēņu dzejnieks.
Jaunums!!: Slovēņi un France Prešerens · Redzēt vairāk »
Horvāti
Horvāti (senāk latviski saukti par kroātiem) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu tautu grupas, un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu.
Jaunums!!: Slovēņi un Horvāti · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Slovēņi un Itālija · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: Slovēņi un Kanāda · Redzēt vairāk »
Luka Dončičs
Luka Dončičs (dzimis Ļubļanā) ir slovēņu basketbolists, spēlē aizsarga vai vieglā uzbrucēja pozīcijā, Slovēnijas basketbola izlases dalībnieks.
Jaunums!!: Slovēņi un Luka Dončičs · Redzēt vairāk »
Melānija Trampa
Melānija Trampa (dzimusi Melānija Knavsa; Novo Mesto, Slovēnijā) ir ASV prezidenta Donalda Trampa sieva un ASV pirmā lēdija, bijusī modele un uzņēmēja.
Jaunums!!: Slovēņi un Melānija Trampa · Redzēt vairāk »
Mišo Brečko
Mišo Brečko (dzimis) ir Slovēnijas futbola treneris un bijušais futbolists, spēlēja aizsarga pozīcijā, bijis Slovēnijas futbola izlases dalībnieks.
Jaunums!!: Slovēņi un Mišo Brečko · Redzēt vairāk »
Slavojs Žižeks
Slavojs Žižeks ir slovēņu filozofs.
Jaunums!!: Slovēņi un Slavojs Žižeks · Redzēt vairāk »
Slovēņu valoda
Slovēņu valoda (slovenski jezik vai slovenščina) ir indoeiropiešu saimes slāvu atzara valoda, kurā runā vairāk kā 2 miljoni cilvēku, lielākoties slovēņi, Slovēnijā un tās pierobežā kaimiņvalstīs.
Jaunums!!: Slovēņi un Slovēņu valoda · Redzēt vairāk »
Slovēnija
Slovēnija, oficiāli Slovēnijas Republika (Republika Slovenija), ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā.
Jaunums!!: Slovēņi un Slovēnija · Redzēt vairāk »
Tina Maze
Tina Maze (dzimusi Sloveņgradecā, Slovēnijā) ir slovēņu kalnu slēpotāja.
Jaunums!!: Slovēņi un Tina Maze · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Slovēņi un Vācija · Redzēt vairāk »
