Atvērt Google MapsSatura rādītājs
67 attiecības: Adrijas jūra, Alpi, Aneksija, Austrija, Austroungārija, Šengenas līgums, Ģermāņu valodas, Ļubļana, Basketbols, Bosnieši, Centrāleiropa, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Desmitgade, Dienvidslāvija, Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika, Eiro, Eiropa, Eiropas Savienība, Eirozona, Ekonomika, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Futbols, Hābsburgu monarhija, Hokejs, Horvāti, Horvātija, Iekšzemes kopprodukts, Islāms, Itāļu valoda, Itālija, Katoļticība, Kultūra, Nataša Pirca Musara, NATO, Okupācija, Olimpiskās spēles, Otrais pasaules karš, Parlamentāra republika, Pasaules čempionāts hokejā, Romas impērija, Romāņu valodas, Sekulārisms, Serbi, Slāvu valodas, Slovēņi, Slovēņu valoda, Slovēņu, horvātu un serbu valsts, Slovēnijas basketbola izlase, Slovēnijas futbola izlase, ... Izvērst indekss (17 vairāk) »
- Eiropas Savienības dalībvalstis
Adrijas jūra
Adrijas jūra ir Vidusjūras vistālāk ziemeļos novietotā daļa starp Apenīnu pussalu un Balkānu pussalu.
Skatīt Slovēnija un Adrijas jūra
Alpi
Alpi ir kalnu sistēma Eiropas centrālajā daļā.
Skatīt Slovēnija un Alpi
Aneksija
Aneksija (— ‘pievienošana’) politiski tiesiskā izpratnē ir kādas valsts vai tās teritorijas daļas pievienošanu citai valstij.
Skatīt Slovēnija un Aneksija
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Skatīt Slovēnija un Austrija
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Skatīt Slovēnija un Austroungārija
Šengenas līgums
Šengenas līgums ir līgums par robežkontroles atcelšanu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, izveidojot Šengenas zonu.
Skatīt Slovēnija un Šengenas līgums
Ģermāņu valodas
Valstis vai reģioni, kur ģermāņu valodai nav oficiāla statusa, bet tā ir ievērojama, t.i., tiek lietota dažās dzīves jomās un/vai tiek runāta vietējās minoritātes vidū Līnija, kas atdala ziemeļģermāņu un rietumģermaņu valodas Ģermāņu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
Skatīt Slovēnija un Ģermāņu valodas
Ļubļana
Ļubļana ir Slovēnijas galvaspilsēta, kā arī tās galvenais finanšu un kultūras centrs.
Skatīt Slovēnija un Ļubļana
Basketbols
Basketbols (no basket — 'grozs' un ball — 'bumba'), līdz 1951.
Skatīt Slovēnija un Basketbols
Bosnieši
Bosnieši jeb bošņāki (/Бошњаци,; vienskaitlī: Bošnjak/Бошњак), saukti arī par Bosnijas musulmaņiem, ir dienvidslāvu tauta.
Skatīt Slovēnija un Bosnieši
Centrāleiropa
archive-url.
Skatīt Slovēnija un Centrāleiropa
Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.
Skatīt Slovēnija un Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas vasaras laiks
Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.
Skatīt Slovēnija un Centrāleiropas vasaras laiks
Desmitgade
Desmitgade (dažreiz arī dekāde) ir 10 gadu laika intervāls.
Skatīt Slovēnija un Desmitgade
Dienvidslāvija
Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.
Skatīt Slovēnija un Dienvidslāvija
Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika
Valsts administratīvais dalījums Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika (DSFR) jeb vienkārši Dienvidslāvija bija sociālistiska vienpartijas valsts Balkānos kas pastāvēja no 1945.
Skatīt Slovēnija un Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika
Eiro
Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.
Skatīt Slovēnija un Eiro
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Slovēnija un Eiropa
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Skatīt Slovēnija un Eiropas Savienība
Eirozona
Eirozona ir 20 Eiropas Savienības (ES) Eiropas Ekonomikas un monetārā savienības dalībvalstis, kuras pēc noteiktu kritēriju izpildīšanas ir pieņēmušas eiro kā vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli savas valsts teritorijā.
Skatīt Slovēnija un Eirozona
Ekonomika
Diagramma ilustrē patērētāja un ražotāja pārpalikumu līdz vispārīgajam pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram Ekonomika ir sociāla zinātne, kurā tiek pētīts, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā.
Skatīt Slovēnija un Ekonomika
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
Rotšildu pils). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), kas plašāk pazīstama pēc tās angliskās abreviatūras OECD, ir starptautiska attīstīto valstu ekonomikas organizācija, kura atzīst demokrātiskas un brīvā tirgus ekonomikas principus.
Skatīt Slovēnija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
Futbols
Futbols (no foot — 'pēda' un ball — 'bumba'), līdz 1933.
Skatīt Slovēnija un Futbols
Hābsburgu monarhija
Hābsburgu impērija dažādos laika posmos Hābsburgu monarhija ir neoficiāls nosaukums visām zemēm, kas attiecīgajā laika posmā piederēja Austrijas Hābsburgiem.
Skatīt Slovēnija un Hābsburgu monarhija
Hokejs
Hokejs ir komandu sporta veids, kuru spēlē uz ledus.
Skatīt Slovēnija un Hokejs
Horvāti
Horvāti (senāk latviski saukti par kroātiem) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu tautu grupas, un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu.
Skatīt Slovēnija un Horvāti
Horvātija
Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.
Skatīt Slovēnija un Horvātija
Iekšzemes kopprodukts
Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir jēdziens makroekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādā teritorijā kādā laika periodā (parasti gadā).
Skatīt Slovēnija un Iekšzemes kopprodukts
Islāms
Islāms (IPA) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā.
Skatīt Slovēnija un Islāms
Itāļu valoda
Itāļu valoda, arī itāliešu valoda (italiano, vai lingua italiana), ir pie indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas piederoša valoda, kurā runā apmēram 85 miljoni cilvēku, galvenokārt Itālijā.
Skatīt Slovēnija un Itāļu valoda
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Skatīt Slovēnija un Itālija
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Skatīt Slovēnija un Katoļticība
Kultūra
Jēdziens kultūra (kas sakņojas vārdā colere — 'kultivēt') apzīmē cilvēku darbības veidus, kā arī simboliskās struktūras, kas piešķir jēgu šīm darbībām.
Skatīt Slovēnija un Kultūra
Nataša Pirca Musara
Nataša Pirca Musara (dzimusi Ļubļanā) ir Slovēnijas juriste, žurnāliste, politiķe un grāmatu autore.
Skatīt Slovēnija un Nataša Pirca Musara
NATO
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".
Skatīt Slovēnija un NATO
Okupācija
Okupācija nozīmē citas valsts sagrābšanu ar bruņotu (vardarbīgu, militāru) spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā.
Skatīt Slovēnija un Okupācija
Olimpiskās spēles
Antverpenē Olimpiskās spēles ir starptautiskas daudzu sporta veidu sacīkstes, kurās vairāki tūkstoši sportistu sacenšas gan vasaras, gan ziemas sporta veidos.
Skatīt Slovēnija un Olimpiskās spēles
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Slovēnija un Otrais pasaules karš
Parlamentāra republika
Valstis, kurās ir parlamentāras republikas. Parlamentāra republika ir valsts pārvaldes forma, kad republiku vada parlamentāra sistēma (sistēma, kurā nav nošķirtas likumdošanas vara un izpildvara, bet ir nošķirts valdības vadītājs un valsts vadītājs).
Skatīt Slovēnija un Parlamentāra republika
Pasaules čempionāts hokejā
Pasaules čempionāts hokejā (PČH) ir ikgadējs hokeja turnīrs, ko rīko Starptautiskā Hokeja federācija.
Skatīt Slovēnija un Pasaules čempionāts hokejā
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Skatīt Slovēnija un Romas impērija
Romāņu valodas
Romāņu valodas ir valodas, kuras attīstījušās no latīņu valodas.
Skatīt Slovēnija un Romāņu valodas
Sekulārisms
Britu rakstnieks Džordžs Holioks (1817–1906), kas 1851. gadā ieviesa terminu "sekulārisms" Sekulārisms (— ‘laikmets’) ir principu un uzskatu kopums, kas ir brīvs no reliģijas un Dieva.
Skatīt Slovēnija un Sekulārisms
Serbi
Serbi (serbu: Срби / Srbi) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu grupas un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu.
Skatīt Slovēnija un Serbi
Slāvu valodas
Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.
Skatīt Slovēnija un Slāvu valodas
Slovēņi
Slovēņi ir dienvidslāvu tauta, kas galvenokārt dzīvo Centrāleiropā.
Skatīt Slovēnija un Slovēņi
Slovēņu valoda
Slovēņu valoda (slovenski jezik vai slovenščina) ir indoeiropiešu saimes slāvu atzara valoda, kurā runā vairāk kā 2 miljoni cilvēku, lielākoties slovēņi, Slovēnijā un tās pierobežā kaimiņvalstīs.
Skatīt Slovēnija un Slovēņu valoda
Slovēņu, horvātu un serbu valsts
Slovēņu, horvātu un serbu valsts (serbhorvātu: Država Slovenaca, Hrvata i Srba / Држава Словенаца, Хрвата и Срба; slovēņu: Država Slovencev, Hrvatov in Srbov) bija īslaicīgi pastāvoša valsts, kas tika izveidota 1918. gada oktobrī, Pirmā pasaules kara beigās, kuru izveidoja slovēņi, horvāti un serbi, kas dzīvoja Austroungārijas dienvidu daļās.
Skatīt Slovēnija un Slovēņu, horvātu un serbu valsts
Slovēnijas basketbola izlase
Slovēnijas basketbola izlase (Slovenska košarkarska reprezentanca) ir komanda, kas pārstāv Slovēniju tādās starptautiskās basketbola sacensībās kā olimpiskās spēles, Pasaules čempionāts un Eiropas čempionāts.
Skatīt Slovēnija un Slovēnijas basketbola izlase
Slovēnijas futbola izlase
Slovēnijas futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Slovēnijas valsti starptautiskās futbola sacensībās.
Skatīt Slovēnija un Slovēnijas futbola izlase
Slovēnijas hokeja izlase
Slovēnijas hokeja izlase ir komanda, kas pārstāv Slovēniju starptautiskajās hokeja spēlēs.
Skatīt Slovēnija un Slovēnijas hokeja izlase
Slovēnijas pilsētu uzskaitījums
Eiropā Šajā uzskaitījumā iekļautas visas Slovēnijas pilsētas.
Skatīt Slovēnija un Slovēnijas pilsētu uzskaitījums
Slovēnijas prezidentu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Slovēnijas prezidenti kopš 1991.
Skatīt Slovēnija un Slovēnijas prezidentu uzskaitījums
Somugru valodas
Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.
Skatīt Slovēnija un Somugru valodas
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Skatīt Slovēnija un Svētā Romas impērija
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Skatīt Slovēnija un Ungārija
Ungāru valoda
Ungāru valoda (magyar nyelv) ir somugru valoda, ko galvenokārt lieto ungāri jeb maģāri Centrāleiropā.
Skatīt Slovēnija un Ungāru valoda
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Slovēnija un Vācija
.eu
.eu ir Eiropas Savienības augstākā līmeņa domēns.
Skatīt Slovēnija un .eu
.si
.si ir augšējā līmeņa domēns (ccTLD), kura paredzētais pielietojums ir saistīts ar Slovēniju.
Skatīt Slovēnija un .si
1918. gads
1918.
Skatīt Slovēnija un 1918. gads
1991. gads
1991.
Skatīt Slovēnija un 1991. gads
2000. gada Eiropas čempionāts futbolā
2000.
Skatīt Slovēnija un 2000. gada Eiropas čempionāts futbolā
2002. gada FIFA Pasaules kauss
2002.
Skatīt Slovēnija un 2002. gada FIFA Pasaules kauss
2002. gads
2002.
Skatīt Slovēnija un 2002. gads
2010. gada FIFA Pasaules kauss
2010.
Skatīt Slovēnija un 2010. gada FIFA Pasaules kauss
2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā
2017.
Skatīt Slovēnija un 2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā
Skatīt arī
Eiropas Savienības dalībvalstis
- Austrija
- Beļģija
- Bulgārija
- Dānija
- Eiropas Savienības dalībvalsts
- Francija
- Grieķija
- Horvātija
- Igaunija
- Itālija
- Kipra
- Latvija
- Lietuva
- Luksemburga
- Malta
- Nīderlande
- Nīderlandes Karaliste
- Polija
- Portugāle
- Rumānija
- Slovākija
- Slovēnija
- Somija
- Spānija
- Ungārija
- Vācija
- Zviedrija
- Čehija
- Īrija
Zināms kā Slovenia, Slovēnijas Republika, Slovēnijas SR, Slovēnijas Sociālistiskā Republika.