Ātrāk nekā pārlūku!
20 attiecības: Austrija, Čehija, Bizantijas imperatoru uzskaitījums, Horvātija, Kirilica, Kristietība, Latīņu valoda, Pagānisms, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Svētais Kirils, Ukraina, Ungāri, Ungārija, Vācija, 833. gads, 902. gads.
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Lielmorāvija un Austrija · Redzēt vairāk »
Čehija
Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Lielmorāvija un Čehija · Redzēt vairāk »
Bizantijas imperatoru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Bizantijas (Austrumromas impērijas) imperatoru uzskaitījums no 324.
Jaunums!!: Lielmorāvija un Bizantijas imperatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Horvātija
Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.
Jaunums!!: Lielmorāvija un Horvātija · Redzēt vairāk »
Kirilica
Kirilica (bulgāru un, krievu un) vai kiriliskais raksts ir alfabētiska rakstība, kas ir plaši lietota austrumslāvu un dienvidslāvu valodām, kā arī vairākām neslāvu valodām Krievijā un oficiāla rakstu sistēma arī Kazahstānā, Kirgizstānā, Tadžikistānā un Mongolijā.
Jaunums!!: Lielmorāvija un Kirilica · Redzēt vairāk »
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Jaunums!!: Lielmorāvija un Kristietība · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Lielmorāvija un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Pagānisms
Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.
Jaunums!!: Lielmorāvija un Pagānisms · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Lielmorāvija un Polija · Redzēt vairāk »
Rumānija
Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Lielmorāvija un Rumānija · Redzēt vairāk »
Serbija
Serbija ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.
Jaunums!!: Lielmorāvija un Serbija · Redzēt vairāk »
Slovākija
Slovākija, oficiāli Slovākijas Republika (Slovenská republika) ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Lielmorāvija un Slovākija · Redzēt vairāk »
Slovēnija
Slovēnija, oficiāli Slovēnijas Republika (Republika Slovenija), ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā.
Jaunums!!: Lielmorāvija un Slovēnija · Redzēt vairāk »
Svētais Kirils
Jana Matejko glezna, 1885. gads Svētais Kirils, arī Konstantīns Filozofs, (dzimis Grieķijā, Salonikos 827. gadā, miris Romā) bija Bizantijas mūks, teologs un valodnieks.
Jaunums!!: Lielmorāvija un Svētais Kirils · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Lielmorāvija un Ukraina · Redzēt vairāk »
Ungāri
Ungāri jeb maģāri ir ugru tauta un Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.
Jaunums!!: Lielmorāvija un Ungāri · Redzēt vairāk »
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Lielmorāvija un Ungārija · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Lielmorāvija un Vācija · Redzēt vairāk »
833. gads
833.
Jaunums!!: Lielmorāvija un 833. gads · Redzēt vairāk »
902. gads
902.
Jaunums!!: Lielmorāvija un 902. gads · Redzēt vairāk »
