34 attiecības: Abāss I Lielais, Austrija, Daugavmalas tirgus, Filipīnas, Gads, Hasekura Cunenaga, Jūlija kalendārs, Johanness Keplers, Karavadžo, Kipra, Krimas haniste, Latīņamerika, Manila, Maskava, Mikaēls Pretorijs, Oktobris, Osmaņu impērija, Pirmdiena, Romiešu skaitļi, Sudrabs, Tirso de Molina, 11. janvāris, 13. februāris, 15. februāris, 1500. gads, 1610. gads, 1621. gads, 1622. gads, 1629. gads, 1630. gads, 1648. gads, 27. decembris, 27. janvāris, 29. septembris.
Abāss I Lielais
Šahs Abāss I Lielais (šâh Abbâs bozorg, dzimis, miris) bija piektais sefevīdu dinastijas šahs (valdnieks) un parasti tiek uzskatīts par varenāko šīs dinastijas valdnieku.
Jaunums!!: 1571. gads un Abāss I Lielais · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: 1571. gads un Austrija · Redzēt vairāk »
Daugavmalas tirgus
Daugavmalas tirgus bija no 16.
Jaunums!!: 1571. gads un Daugavmalas tirgus · Redzēt vairāk »
Filipīnas
Filipīnu Republika (Repúbliká ng̃ Pilipinas, Republic of the Philippines) ir salu valsts Āzijas austrumos, Klusajā okeānā, starp Indonēziju un Taivānu.
Jaunums!!: 1571. gads un Filipīnas · Redzēt vairāk »
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Jaunums!!: 1571. gads un Gads · Redzēt vairāk »
Hasekura Cunenaga
Hasekura Cunenaga. Hasekura Cunenaga (dzimis 1571. gadā, miris 1622. gadā) bija japāņu samurajs.
Jaunums!!: 1571. gads un Hasekura Cunenaga · Redzēt vairāk »
Jūlija kalendārs
Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).
Jaunums!!: 1571. gads un Jūlija kalendārs · Redzēt vairāk »
Johanness Keplers
Johanness Keplers (Johannes Kepler, Ioannes Keplerus; dzimis, miris) bija vācu astronoms, astrologs un matemātiķis, kā arī viena no centrālajām figūrām 17. gadsimta zinātniskajā revolūcijā.
Jaunums!!: 1571. gads un Johanness Keplers · Redzēt vairāk »
Karavadžo
Mikelandželo Merīzi da Karavadžo (Michelangelo Merisi da Caravaggio, dzimis, miris) bija itāliešu mākslinieks, kuru nereti uzskata par pirmo nozīmīgo baroka pārstāvi.
Jaunums!!: 1571. gads un Karavadžo · Redzēt vairāk »
Kipra
Kipra, oficiāli Kipras Republika, ir salu valsts austrumu Vidusjūrā.
Jaunums!!: 1571. gads un Kipra · Redzēt vairāk »
Krimas haniste
Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.
Jaunums!!: 1571. gads un Krimas haniste · Redzēt vairāk »
Latīņamerika
Latīņamerika (vai América Latina) ir Amerikas reģions, kurā dominējošās ir romāņu (latīņu) valodas: spāņu, portugāļu un franču.
Jaunums!!: 1571. gads un Latīņamerika · Redzēt vairāk »
Manila
Manila ir Filipīnu galvaspilsēta.
Jaunums!!: 1571. gads un Manila · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: 1571. gads un Maskava · Redzēt vairāk »
Mikaēls Pretorijs
Mikaēls Pretorijs (dzimis, miris) bija vācu komponists, ērģelnieks un mūzikas teorētiķis.
Jaunums!!: 1571. gads un Mikaēls Pretorijs · Redzēt vairāk »
Oktobris
Oktobris ir gada desmitais mēnesis.
Jaunums!!: 1571. gads un Oktobris · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: 1571. gads un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Pirmdiena
Pirmdiena ir nedēļas diena, kas seko svētdienai un ir pirms otrdienas.
Jaunums!!: 1571. gads un Pirmdiena · Redzēt vairāk »
Romiešu skaitļi
LR Ārlietu ministrijas kreisajām parādes durvīm Romiešu skaitļi ir skaitļu sistēma, kuru izmantoja senie romieši.
Jaunums!!: 1571. gads un Romiešu skaitļi · Redzēt vairāk »
Sudrabs
Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47.
Jaunums!!: 1571. gads un Sudrabs · Redzēt vairāk »
Tirso de Molina
Tirso de Molina, īstajā vārdā Gabriels Teljess; dzimis, miris) bija Spānijas Zelta laikmeta dramaturgs, dzejnieks un mersedāriju ordeņa mūks un oficiālais historiogrāfs. Studējis Alkalā de Enaresā. 1600. gadā iestājās mersedāriju ordenī. Darbojies ordenī dažādās vietās Spānijā, tai skaitā Madridē (1617-1626). Sarakstījis vairāk nekā 400 lugu, no kurām saglabājušās mazāk nekā 100. Lugā El burlador de Sevilla y convidado de piedra pirmoreiz literatūrā parādās detalizēts Dona Žuāna leģendas izklāsts.
Jaunums!!: 1571. gads un Tirso de Molina · Redzēt vairāk »
11. janvāris
11.
Jaunums!!: 1571. gads un 11. janvāris · Redzēt vairāk »
13. februāris
13.
Jaunums!!: 1571. gads un 13. februāris · Redzēt vairāk »
15. februāris
15.
Jaunums!!: 1571. gads un 15. februāris · Redzēt vairāk »
1500. gads
1500.
Jaunums!!: 1571. gads un 1500. gads · Redzēt vairāk »
1610. gads
1610.
Jaunums!!: 1571. gads un 1610. gads · Redzēt vairāk »
1621. gads
1621.
Jaunums!!: 1571. gads un 1621. gads · Redzēt vairāk »
1622. gads
1622.
Jaunums!!: 1571. gads un 1622. gads · Redzēt vairāk »
1629. gads
1629.
Jaunums!!: 1571. gads un 1629. gads · Redzēt vairāk »
1630. gads
1630.
Jaunums!!: 1571. gads un 1630. gads · Redzēt vairāk »
1648. gads
1648 bija garais gads, kas sākās trešdienā.
Jaunums!!: 1571. gads un 1648. gads · Redzēt vairāk »
27. decembris
27.
Jaunums!!: 1571. gads un 27. decembris · Redzēt vairāk »
27. janvāris
27.
Jaunums!!: 1571. gads un 27. janvāris · Redzēt vairāk »
29. septembris
29.
Jaunums!!: 1571. gads un 29. septembris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
1571.