Komunikācija

465 attiecības: Aderkasi, Aglonas bazilika, Aizkraukles viduslaiku pils, Aksels Ūksenšerna, Albedili, Alberts fon Bukshēvdens, Alberts II (Rīga), Alberts no Štādes, Albrehts Dīrers, Alebrands, Aleksandrs Gvaņini, Aleksejs I Romanovs, Allods, Altenes pils, Andreass Knopke, Andreass no Felves, Anno fon Zangerhauzens, Anrepi, Antonijs Bomhovers, Antonijs Posevino, Antons Buhholcs, Armīns Tūlse, Arnolds Spekke, Arturs Eižens Zalsters, Arveds Švābe, Astafs fon Tranzē-Rozeneks, Auciems, Augustīniešu ordenis, Augusts II Stiprais, Augusts III Saksis, Šlipenbahi, Šlokenbekas pils, Šrāga, Štakelbergi, Štēli fon Holšteini, Štriki, Šulci fon Ašerādeni, Ģermānisms, Žagare, Žagares pilskalns, Žemaitija, Žemaitijas fogteja, Žemaitijas kunigaitija, Žilbērs de Lanuā, Ērģemes kauja, Ņevas kauja, Ādams Plāters, Baldones novads, Balduīns no Alnas, Baltazars Rusovs, ..., Baltenlande, Baltijas jūras pirāti, Banēri, Bartolomejs Anglis, Bartolomejs Hēneke, Batuhans, Bīronu dzimta, Belingshauzeni, Berlīnes papildvienošanās (1918), Birži (Lietuva), Blankenhāgeni, Borhi, Braņevo, Brestļitovskas miera līgums, Brimmeri, Budbergi-Benninghauzeni, Budenbroki, Bukshēvdeni, Burkards Valdiss, Burtnieks, Cēsu pils, Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca, Celestīns IV, Dažādu Vidzemes pieminekļu, skatu, monētu, ģerboņu u. c. krājums, Daniels Romanovičs, Daugavas līvi, Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215), Daugavgrīvas klosteris, Daugerūts, Dānija, Dānijas karogs, Dānijas vēsture, Dūdas, Dītrihs fon Grīningens, Dītrihs Torks, Dēnhofi, Dionīsijs Fabrīcijs, Dobeles pils, Dobre Mjasto, Doles sala, Doma skola, Dominikāņu ordenis, Draudavu senkapi ar krustakmeni, Draudzes novads, Dubna (upe), Durbes kauja, Eberhards fon Monheims, Ebreju vēsture Latvijā, Ebstorfas karte, Elerts Krūze, Emajegi, Emīlija Plātere, Engelharti, Eseni, Fītinghofi, Fēgezaki, Felkerzāmi, Feniņš, Ferzeni, Fogts, Francisks no Moliano, Franke Kerskorfs, Frīdrihs fon Pernšteins, Freitāgi-Loringhofeni, Galīcijas-Volīnijas kņazi, Galīcijas-Volīnijas kņaziste, Georgs Šenkings, Gerhards Merkators, Glāzenapi, Gregors X, Gustavs Manteifelis, Hāni, Hāpsalas pils, Heikingi, Heinrihs fon Bokenvorde, Heinrihs fon Gālens, Heinrihs fon Heimburgs, Heinrihs fon Tīzenhauzens, Hermanis Helevegs, Hermanis no Vartberges, Hermans Balke, Historia de Gentibus Septentrionalibus, Honorijs III, Indriķa hronika, Indriķis Šterns, Inflantijas vaivadija, Inocents III, Inocents IV, Ivangoroda, Ivans III, Ivans IV, Ivans Ohļabiņins, Jans II Kazimirs Vāsa, Jans III Sobeskis, Jaspers fon Minsters, Jēkabpils novads, Jelgavas novads, Jezuīti, Jirgens fon Fārensbahs, Joahims Frīdrihs fon Mansfelds, Johans fon dem Brēle, Johans fon der Reke, Johans Freitāgs fon Loringhofe, Johans Hāzentēters, Johans I fon Lūne, Johans II fon Fehte, Johans III fon Šverīns, Johans Kristofs Švarcs (jurists), Johans Kristofs Broce, Johans Reinholds fon Patkuls, Johans V fon Vallenrods, Jonišķi, Juhans III, Kadastrs Latvijā, Kampenhauzeni, Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227), Katehisms, Katoļu baznīcas mūku un bruņinieku ordeņu uzskaitījums, Kaupo, Kārlis Širrens (vēsturnieks), Kārlis Eduards Napjerskis, Kārlis IX, Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens, Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens, Kņazs, Ketleru dzimta, Kiligunda, Klaušas, Klēbeki, Klements IV, Klements V, Koknese, Kokneses kauja (1601), Kokneses vēsture, Konrāds fon Feihtvangens, Koporje, Koskuli, Krāslavas novads, Krāslavas Romas katoļu baznīca, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievijas vēsture, Krievzemes karaļi, Kristiāns Dāvids Lencs, Kuldīgas pils, Kuršu ķoniņi, Kursa (valsts), Kurzemes bīskapija, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste, Laikraksts, Laima, Laisas pils, Landtāgs, Latvieši, Latviešu mitoloģija, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas ceļu muzejs, Latvijas igauņi, Latvijas krievu vēsture, Latvijas mākslas vēsture, Latvijas naudas vēsture, Latvijas nosaukums, Latvijas vēsture, Lībeka, Līksnas baznīca, Līvu zemes, Lēvenvoldes, Ledus kauja, Leonīds Arbuzovs (1848—1912), Leons Plāters, Lielais Ziemeļu karš, Lietuvas krusta kari, Lietuvas vēsture, Lietuvas vēsture (1219—1295), Lietuvas—Maskavijas kari, Limbažu novads, Livonija (nozīmju atdalīšana), Livonija (pilsēta), Livonijas bīskapi, Livonijas karaliste, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas Konfederācijas līgums, Livonijas krusta kari, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Livonijas pilsētu uzskaitījums, Livonijas pilsoņu karš, Livonijas savienības līgums, Lodes pils, Lotigolas un Zemgales pakļaušana, Ludzas pils, Magnuss IV, Malnavas baznīca, Mazirbe, Mazstraupes pils, Māra (latviešu mitoloģija), Mārka (naudas vienība), Mārtiņš Luters, Mēdemi, Mežvidu baznīca, Meki, Mellīni, Melnā grāmata, Melnā nāve, Melngalvji, Melngalvju nams, Mengdeni, Miests, Mindaugs, Narva, Nikolajs fon Nauens, Ofenbergi, Oto Šenkings, Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls, Otrais Ziemeļu karš, Paikuli, Patkuli, Pāleni, Pārkrievošana, Pūķis, Pēteris I, Peltsamā pils, Piedruja, Pieminekļi Rīgā, Piltene, Piltenes ģerbonis, Piltenes viduslaiku pils, Piritas klosteris, Plāteri, Plourdosteus livonicus, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Poļu—zviedru kari, Polijas Karaliste (1025—1385), Polijas valdnieku uzskaitījums, Polijas—Lietuvas ūnija, Polockas kņazi, Polockas vaivadija, Preiļu novads, Psammosteus livonicus, Radvili, Rata lira, Rauna, Rādeni, Rīga (vēsturiskā zeme), Rīgas arhibīskapija, Rīgas Doma skola, Rīgas patrimoniālais apgabals, Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca, Rīgas Svētā Jāņa baznīca, Rīgas vēsture, Rīgas vēstures hronoloģija, Rēmeri, Rēzeknes ebreji, Rēzeknes novads, Reformācija Livonijā, Rennes, Rostokas Universitāte, Rozeni, Rusova Livonijas hronika, Sabiles Vīna kalns, Salaspils līgums, Salaspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums, Saldus novads, Saliņas miera līgums, Samsoni-Himmelšernas, Saules kauja, Sēļi, Sējas muiža, Sēlijas bīskapija, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Sigismunds III Vāsa, Siguldas vēsture, Silvestrs Tegetmeijers, Siseņu pilskalns, Skitija, Smiltenes novads, Smiltenes pils, Smoļenskas guberņa, Somijas krusta kari, Somijas lielhercogiste, Staņislavs Leščiņskis, Staņislavs Poņatovskis, Stefans Batorijs, Suntažu pagasts, Svētbilžu grautiņi (Livonija), Svētupe, Talsu novads, Tartu Doma baznīca, Taubes, Tālava, Tšebjatova, Tīzenhauzeni, Tērbatas bīskapija, Tērbatas vaivadija, Tērvetes aplenkums (1281), Templiešu ordenis, Teoderihs no Turaidas, Transilvānija, Tranzē, Tukuma katoļu baznīca, Ugaunija, Ungerni-Šternbergi, Upmales dalīšanas līgums, Upsālas arhibīskapija, Vagars, Vaka, Valdemārs IV, Valga, Valka (vēsturiskā pilsēta), Valkas novads, Valmiera, Valmieras novads, Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, Valters fon Pletenbergs, Vasilijs Sickis, Vasilijs Voroncovs, Vācu ordeņa valsts, Vāli, Vērdiņš, Veļikijnovgoroda, Vecpils (Vecpils pagasts), Ventspils novads, Višķu baznīca, Vidzeme, Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi, Vikingu laiki, Vilhelms fon Firstenbergs, Vilhelms no Modenas, Viljandi, Vilkacis, Vitebskas kņazi, Viteni, Vjerhņadzvinska, Vladislavs IV Vāsa, Volfi, Volmārs Antons fon Šlipenbahs, Volmārs fon Fārensbahs, Votzeme, Vrangeļi, Zalomons Hennings, Zarasi, Zasi, Zībergi, Zelta Orda, Zemgales dalīšanas līgums, Ziemassvētki, Ziemassvētku egle, Ziemeļeiropas vēsture, Ziemeļu kari, Ziemeļu renesanse, Zobenbrāļu ordenis, 1. decembris, 1184. gads, 1201. gads, 1207. gads, 1212. gads, 1216. gads, 1229. gads, 1232. gads, 1239. gads, 1256. gads, 1452. gads, 1582. gads, 1587. gads Latvijā, 1588. gads Latvijā, 1589. gads Latvijā, 1590. gads Latvijā, 1591. gads Latvijā, 1592. gads Latvijā, 1593. gads Latvijā, 1594. gads Latvijā, 1595. gads Latvijā, 1596. gads Latvijā, 1597. gads Latvijā, 1598. gads Latvijā, 1599. gads Latvijā, 16. februāris, 1600. gads Latvijā, 1601. gads Latvijā, 1602. gads Latvijā, 1603. gads Latvijā, 1604. gads Latvijā, 1605. gads Latvijā, 1606. gads Latvijā, 1607. gads Latvijā, 1608. gads Latvijā, 1609. gads Latvijā, 1610. gads Latvijā, 1611. gads Latvijā, 1612. gads Latvijā, 1613. gads Latvijā, 1614. gads Latvijā, 1615. gads Latvijā, 1616. gads Latvijā, 1617. gads Latvijā, 1618. gads Latvijā, 1619. gads Latvijā, 1620. gads Latvijā, 1621. gads Latvijā, 1622. gads Latvijā, 1623. gads Latvijā, 1624. gads Latvijā, 1625. gads Latvijā, 1626. gads Latvijā, 1627. gads Latvijā, 1628. gads Latvijā, 1629. gads Latvijā, 1656. gads Latvijā, 1682. gads Latvijā, 18. aprīlis, 2. augusts, 5. marts, 6. februāris. Izvērst indekss (415 vairāk) » « Shrink indekss

Aderkasi

Aderkašu dzimtas ģerbonis Fon Aderkaši jeb fon Aderkasi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Livonija un Aderkasi · Redzēt vairāk »

Aglonas bazilika

Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu bazilika ir nozīmīgs Latvijas katoļu reliģisks centrs.

Jaunums!!: Livonija un Aglonas bazilika · Redzēt vairāk »

Aizkraukles viduslaiku pils

Aizkraukles pilsdrupas pie Karikstes upes (2000) Aizkraukles pilsdrupas no augšas (2011) Aizkraukles viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils 13. — 17.

Jaunums!!: Livonija un Aizkraukles viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Aksels Ūksenšerna

Aksels Ūksenšerna jeb Oksenšerna (dzimis, miris) bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts.

Jaunums!!: Livonija un Aksels Ūksenšerna · Redzēt vairāk »

Albedili

Dzimtas ģerbonis. Albedili (arī d'Albedyhll, Albedelle, Albedille) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.

Jaunums!!: Livonija un Albedili · Redzēt vairāk »

Alberts fon Bukshēvdens

Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.

Jaunums!!: Livonija un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »

Alberts II (Rīga)

Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).

Jaunums!!: Livonija un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »

Alberts no Štādes

Alberts no Štādes (miris ap 1264. gadu) bija vācu hronists, Pasaules hronikas autors.

Jaunums!!: Livonija un Alberts no Štādes · Redzēt vairāk »

Albrehts Dīrers

Albrehts Dīrers (dzimis, miris) bija vācu gleznotājs un grafiķis, viens no Renesanses laikmeta izcilākajiem māksliniekiem.

Jaunums!!: Livonija un Albrehts Dīrers · Redzēt vairāk »

Alebrands

Alebrands (latīņu valodā: Alebrandus, Alabrandus; 12./13. gs.), pazīstams arī kā Alabrands, Alobrands, bija katoļu garīdznieks un viens no pirmajiem misionāriem Livonijā.

Jaunums!!: Livonija un Alebrands · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Gvaņini

Aleksandrs Gvaņini (1538-1614). Aleksandrs Gvaņini (dzimis 1538, gadā Veronā, miris 1614. gadā Krakovā) bija itāļu karavīrs un vēsturnieks, kas ilgus gadus dienēja Lietuvas dižkunigaitijas armijā un 14 gadus no tiem bija Vicebskas cietokšņa komendants.

Jaunums!!: Livonija un Aleksandrs Gvaņini · Redzēt vairāk »

Aleksejs I Romanovs

Aleksejs I Romanovs jeb Aleksejs Mihailovičs, saukts "Klusākais" (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1645.

Jaunums!!: Livonija un Aleksejs I Romanovs · Redzēt vairāk »

Allods

Allods (vāciski: Allod, mittellateinisch Allodium) bija privāts nekustamais īpašums viduslaiku Vācijā, arī Livonijā.

Jaunums!!: Livonija un Allods · Redzēt vairāk »

Altenes pils

Altenes pilsdrupas 20. gadsimta sākumā Altenes pils plāns un apraksts (no Broces kolekcijas) Altenes pils plāns ap 1880. gadu Altenes viduslaiku pils bija sēļu (Altiena) un vēlāk Livonijas ordeņa pils tagadējā Aizkraukles novada Seces pagasta teritorijā, 3 km augšpus Kokneses.

Jaunums!!: Livonija un Altenes pils · Redzēt vairāk »

Andreass Knopke

Andreasa Knopkes kapakmens attēls (no Broces kolekcijas). Andreass Knopke, citviet arī Knopkens, mūsdienu transkripcijā Knepkens (arī Knopke, Knopius; dzimis ap 1468. gadu, miris 1539. gada 18. februārī), bija viens no reformācijas kustības aizsācējiem Rīgā, Livonijā.

Jaunums!!: Livonija un Andreass Knopke · Redzēt vairāk »

Andreass no Felves

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Andreass no Felves, kas parasti dēvēts par Andreasu no Štīrijas (vācu: Andreas von Stirland) vai Andreasu Štuklandu (latīņu: Andreas a Stucklant, Andreas à Stockland), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs (1240.-41. un 1248.-53. gados).

Jaunums!!: Livonija un Andreass no Felves · Redzēt vairāk »

Anno fon Zangerhauzens

Anno fon Zangerhauzens Lielmestra Anno fon Zangerhauzena ģerbonis Teitoņu ordeņa iekarojumi, 1260.g. Mestra Anno ģerbonis (pirmais no kreisās) Romas pāvestam dāvātajā albumā "Terra Mariana". Anno fon Zangerhauzens (latīņu: Hanno a Sangerhausen, Anno à Sangerhusen) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1254.

Jaunums!!: Livonija un Anno fon Zangerhauzens · Redzēt vairāk »

Anrepi

Anrepu dzimtas Vidzemes atzara ģerbonis. Grāfu Anrepu-Elmptu ģerbonis. Fon Anrepi ir vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Livonija un Anrepi · Redzēt vairāk »

Antonijs Bomhovers

Antonijs Bomhovers bija 16.

Jaunums!!: Livonija un Antonijs Bomhovers · Redzēt vairāk »

Antonijs Posevino

Antonijs Posevino (1533—1611) bija itāļu izcelsmes jezuītu priesteris, diplomāts un rakstnieks.

Jaunums!!: Livonija un Antonijs Posevino · Redzēt vairāk »

Antons Buhholcs

Antons Buhholcs (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija vācbaltiešu jurists, vēstures pētnieks un kultūras darbinieks.

Jaunums!!: Livonija un Antons Buhholcs · Redzēt vairāk »

Armīns Tūlse

Armīns Tūlse (1933). Armīns Tūlse (1907–1977) bija igauņu mākslas vēsturnieks, Livonijas cietokšņu arhitektūras pētnieks.

Jaunums!!: Livonija un Armīns Tūlse · Redzēt vairāk »

Arnolds Spekke

Arnolds Spekke (1887—1972) bija latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts.

Jaunums!!: Livonija un Arnolds Spekke · Redzēt vairāk »

Arturs Eižens Zalsters

Arturs Eižens Zalsters (dzimis, miris) bija inženieris konstruktors nestandarta iekārtu konstruēšanā, seno laivu pētnieks un konstruktors, jūrniecības vēstures pētnieks, ķīmijas un ķīmijas tehnoloģiju vēstures pētnieks, hidroloģijas pētnieks, gleznotājs un akvarelists.

Jaunums!!: Livonija un Arturs Eižens Zalsters · Redzēt vairāk »

Arveds Švābe

Arveds Švābe (—) bija latviešu jurists, literāts un vēsturnieks.

Jaunums!!: Livonija un Arveds Švābe · Redzēt vairāk »

Astafs fon Tranzē-Rozeneks

Aleksandrs Georgs Astafs fon Tranzē-Rozeneks (1865-1946) bija vācbaltiešu vēsturnieks un ģenealogs.

Jaunums!!: Livonija un Astafs fon Tranzē-Rozeneks · Redzēt vairāk »

Auciems

Auciems (agrāk arī Auciema muiža) ir ciems Cēsu novada Raiskuma pagastā, pagasta lielākā apdzīvotā vieta.

Jaunums!!: Livonija un Auciems · Redzēt vairāk »

Augustīniešu ordenis

Svētais Augustīns, ''Philippe de Champaigne'', ap 1645. gadu. Augustīnieši ir neoficiāls, taču sarunvalodā vispārpieņemts apzīmējums vairākiem katoļu mūku ordeņiem un kongregācijām, kuru dzīvesveidu regulē t.s. "Sv.

Jaunums!!: Livonija un Augustīniešu ordenis · Redzēt vairāk »

Augusts II Stiprais

Augusts II Stiprais (dzimis, miris) bija Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts I) no 1694.

Jaunums!!: Livonija un Augusts II Stiprais · Redzēt vairāk »

Augusts III Saksis

Augusts III Saksis (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II) no 1734.

Jaunums!!: Livonija un Augusts III Saksis · Redzēt vairāk »

Šlipenbahi

Šlipenbahu ģerbonis Baronu Šlipenbahu Bornhūzenes (Baltijas) atzara ģerbonis Grāfu Šlipenbahu ģerbonis Šlipenbahi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.

Jaunums!!: Livonija un Šlipenbahi · Redzēt vairāk »

Šlokenbekas pils

Šlokenbekas pils 2000. gadā Šlokenbekas muižas vārtu tornis 1904. gadā Skats uz pili Šlokenbekas viduslaiku pils (burtiski - "Slocenes leja") atrodas Tukuma novada Smārdes pagasta Milzkalnē pie Slocenes upes, netālu no Tukuma pilsētas austrumu robežas.

Jaunums!!: Livonija un Šlokenbekas pils · Redzēt vairāk »

Šrāga

Šrāga (no) jeb amata rullis (no) bija ģilžu un cunfšu statūti.

Jaunums!!: Livonija un Šrāga · Redzēt vairāk »

Štakelbergi

Baronu Štakelbergu no Halinapas (''a.d.H. Halinap und Eken-Angern'') dzimtas ģerbonis. Baronu Štakelbergu no Tomeles (''a.d.H. Thomel'') dzimtas ģerbonis. Grāfa Otto Magnusa fon Štakelberga dzimtas ģerbonis. Fon Štakelbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 14.

Jaunums!!: Livonija un Štakelbergi · Redzēt vairāk »

Štēli fon Holšteini

Štēlu fon Holšteinu dzimtas ģerbonis. Štēli fon Holšteini ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Livonijā 15.

Jaunums!!: Livonija un Štēli fon Holšteini · Redzēt vairāk »

Štriki

Štriku dzimtas ģerbonis. Tāgaperas muiža (''Wagenküll'') pie Helmes Igaunijā. Štriku dzimtas kapela (1796) Rīdajas muižā (''Morsel-Podrigel'') pie Helmes Igaunijā. Štriki ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.

Jaunums!!: Livonija un Štriki · Redzēt vairāk »

Šulci fon Ašerādeni

Baronu Šulcu fon Ašerādenu dzimtas ģerbonis. Šulci fon Ašerādeni ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Jaunums!!: Livonija un Šulci fon Ašerādeni · Redzēt vairāk »

Ģermānisms

Ģermānisms jeb vācisms ir aizguvums no vācu valodas (piemēram, augšvācu, lejasvācu valodas vai tās dialektiem).

Jaunums!!: Livonija un Ģermānisms · Redzēt vairāk »

Žagare

Žagare ir pilsēta Jonišķu rajonā Lietuvā, pie robežas ar Latviju.

Jaunums!!: Livonija un Žagare · Redzēt vairāk »

Žagares pilskalns

Žagares pilskalns, saukts arī par Žvelgaiču kalnu, Aukštadvaru, Pliko kalnu ir Lietuvas kultūras piemineklis, kas atrodas Jonišķu rajona pašvaldības, Žagares seņūnijā.

Jaunums!!: Livonija un Žagares pilskalns · Redzēt vairāk »

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Jaunums!!: Livonija un Žemaitija · Redzēt vairāk »

Žemaitijas fogteja

Žemaitijas fogteja bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.

Jaunums!!: Livonija un Žemaitijas fogteja · Redzēt vairāk »

Žemaitijas kunigaitija

Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.

Jaunums!!: Livonija un Žemaitijas kunigaitija · Redzēt vairāk »

Žilbērs de Lanuā

Žilbēra de Lanuā portrets "Zelta aunādas ordeņa" bruņinieka tērpā ar dzimtas ģerboni no ordeņa statūtu grāmatas (1473). Uzņemšana "Zelta aunādas ordenī" (19. gs. ilustrācija). Žilbērs de Lanuā jeb Gilberts no Lanuā (Ghillebert, Guillebert; 1386—1462) bija ceļojošs viduslaiku bruņinieks un diplomāts, kas vēlāk kļuva par Burgundijas hercoga Žana Bezbailīgā (Jean sans Peur) galminieku un sūtni.

Jaunums!!: Livonija un Žilbērs de Lanuā · Redzēt vairāk »

Ērģemes kauja

Ērģemes kauja, kurā krievu karaspēks sakāva Livonijas apvienotos spēkus, notika Livonijas kara trešajā gadā - 1560.gada 2. augustā.

Jaunums!!: Livonija un Ērģemes kauja · Redzēt vairāk »

Ņevas kauja

Ņevas kauja ir Novgorodas pirmajā hronikā minēta kauja, kas it kā notika Ņevas upes krastā starp skandināvu sirotājiem un Zelta Ordai pakļautās Novgorodas republikas karaspēkiem Somijas krusta karu laikā.

Jaunums!!: Livonija un Ņevas kauja · Redzēt vairāk »

Ādams Plāters

Ādams Plāters (1790—1862) bija Latgales muižnieks, arheologs un dabaszinātnieks.

Jaunums!!: Livonija un Ādams Plāters · Redzēt vairāk »

Baldones novads

Baldones novads bija pašvaldība Latvijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Livonija un Baldones novads · Redzēt vairāk »

Balduīns no Alnas

Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).

Jaunums!!: Livonija un Balduīns no Alnas · Redzēt vairāk »

Baltazars Rusovs

Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Baltazars Rusovs (vāciski: Russow, Rüssow Balthasar; dzimis 1536. gadā Tallinā, miris 1602. gadā) bija Rusova Livonijas hronikas autors.

Jaunums!!: Livonija un Baltazars Rusovs · Redzēt vairāk »

Baltenlande

1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā. Baltenlande jeb Baltijas valsts bija vācbaltiešu muižniecības ieplānota federatīva valsts agrāko Baltijas provinču teritorijā pēc Pirmā pasaules kara beigām (1919).

Jaunums!!: Livonija un Baltenlande · Redzēt vairāk »

Baltijas jūras pirāti

Galvenie tirdzniecības ceļi Baltijas jūrā ap 1400. gadu. Baltijas jūras pirāti bija jūras laupītāji, kas no 9. līdz 15. gadsimtam siroja Baltijas jūras piekrastes zemēs.

Jaunums!!: Livonija un Baltijas jūras pirāti · Redzēt vairāk »

Banēri

Grāfu Banēru ģerbonis. Juršholmas pils. Banēri (no — "karogs") ir dižciltīga zviedru dzimta.

Jaunums!!: Livonija un Banēri · Redzēt vairāk »

Bartolomejs Anglis

Bartolomejs Anglis jeb Bartolomejs no Anglijas (dzimis pirms 1203. gada — miris 1272. gadā) bija vēlo viduslaiku sholastisks domātājs, profesors Parīzē, franciskāņu ordeņa brālis.

Jaunums!!: Livonija un Bartolomejs Anglis · Redzēt vairāk »

Bartolomejs Hēneke

Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Bartolomejs Hēneke (Bartholomäus Hoeneke, pirms 1300—pēc 1348) bija Vācu ordeņa priesteris, rakstvedis un diplomāts.

Jaunums!!: Livonija un Bartolomejs Hēneke · Redzēt vairāk »

Batuhans

Batuhans arī Batijs (dzimis ap 1207. gadu, miris 1255. gadā) bija Čingishana vecākā dēla Džuči dēls, Zilās Ordas valdnieks un, kopā ar Ordahanu, Zelta Ordas dibinātājs.

Jaunums!!: Livonija un Batuhans · Redzēt vairāk »

Bīronu dzimta

hercogs Kārlis. Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu ģerbonis. Bīronu dzimta ir vācbaltiešu muižnieku dzimta, no kuras nākuši divi Bīronu dinastijas hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī.

Jaunums!!: Livonija un Bīronu dzimta · Redzēt vairāk »

Belingshauzeni

Belingshauzenu dzimtas ģerbonis. Baronu Belingshauzenu dzimtas ģerbonis. Belingshauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 16.

Jaunums!!: Livonija un Belingshauzeni · Redzēt vairāk »

Berlīnes papildvienošanās (1918)

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.

Jaunums!!: Livonija un Berlīnes papildvienošanās (1918) · Redzēt vairāk »

Birži (Lietuva)

Birži ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos, 22 kilometrus uz dienvidiem no Skaistkalnes.

Jaunums!!: Livonija un Birži (Lietuva) · Redzēt vairāk »

Blankenhāgeni

Blankenhāgenu dzimtas ģerbonis. Blankenhāgeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.

Jaunums!!: Livonija un Blankenhāgeni · Redzēt vairāk »

Borhi

Borhu dzimtas ģerbonis Grāfu Borhu dzimtas ģerbonis Varakļānu muižas kungu māja (1789) Preiļu muižas kapela (1817) ar Borhu dzimtas kapenēm zem tās Preiļu muižas kungu māja pirms atjaunošanas (2007) Borhi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Livonijā izsekojami līdz 15.

Jaunums!!: Livonija un Borhi · Redzēt vairāk »

Braņevo

Braņevo, agrāk Braunsberga, ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz ziemeļaustrumiem no Elblongas, netālu no Vislas lagūnas un robežas ar Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu.

Jaunums!!: Livonija un Braņevo · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Jaunums!!: Livonija un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Brimmeri

Brimmeru no Jeriem (''Brummer aus dem Hause Seyershof'') dzimtas ģerbonis. Brimmeru no Tammikas (''Brummer aus dem Hause Tammik'') dzimtas ģerbonis. Brimmeri (vai Brummer) ir divas dažādas vācbaltiešu dzimtas, kas 16.

Jaunums!!: Livonija un Brimmeri · Redzēt vairāk »

Budbergi-Benninghauzeni

Baronu Budbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Budbergu-Beningshauzenu dzimtmuižas - Gārsenes muižas kungu māja. Budbergu dzimtas kapliča Gārsenes kapos. Vidrižos. Budbergi-Beninghauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.

Jaunums!!: Livonija un Budbergi-Benninghauzeni · Redzēt vairāk »

Budenbroki

Budenbroku dzimtas ģerbonis. Budenbroki ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15.

Jaunums!!: Livonija un Budenbroki · Redzēt vairāk »

Bukshēvdeni

Bukshēvdenu dzimtas ģerbonis. Bukshēvdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Jaunums!!: Livonija un Bukshēvdeni · Redzēt vairāk »

Burkards Valdiss

Burkards Valdiss (ap 1490-1556) bija Reformācijas laikmetā Latvijā dzīvojošs vācu franciskāņu mūks, vēlāk dzejnieks un dramaturgs, daudzu luterāņu korāļu melodiju un tekstu autors un viens no pirmajiem lugu rakstniekiem vācu valodā.

Jaunums!!: Livonija un Burkards Valdiss · Redzēt vairāk »

Burtnieks

Burtnieks (saukts arī par Burtnieka ezeru) ir ceturtais lielākais ezers Latvijā.

Jaunums!!: Livonija un Burtnieks · Redzēt vairāk »

Cēsu pils

Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.

Jaunums!!: Livonija un Cēsu pils · Redzēt vairāk »

Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca

Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Cēsīs.

Jaunums!!: Livonija un Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Celestīns IV

Pāvests Celestīns IV (latīņu: Caelestinus IV, miris 1241. gada 10. novembrī) jeb Gotfrīds no Kastiļones (itāļu: Goffredo di Castiglione) bija Romas katoļu baznīcas pāvests, kas valdīja tikai 17 dienas un ievērojams vienīgi ar to, ka pirmo reizi tika ievēlēts kardinālu konklāvā.

Jaunums!!: Livonija un Celestīns IV · Redzēt vairāk »

Dažādu Vidzemes pieminekļu, skatu, monētu, ģerboņu u. c. krājums

„Dažādu Vidzemes pieminekļu, skatu, monētu, ģerboņu u. c. krājuma” 1. sējuma titullapa „Dažādu Vidzemes pieminekļu, skatu, monētu, ģerboņu u. c. krājums” ir 10 ādā iesietu sējumu liels Johana Kristofa Broces (1742—1823) zīmējumu un rokrakstu apkopojums.

Jaunums!!: Livonija un Dažādu Vidzemes pieminekļu, skatu, monētu, ģerboņu u. c. krājums · Redzēt vairāk »

Daniels Romanovičs

Daniels Romanovičs Daniels Romanovičs jeb Galīcijas Danilo (ap 1201—1264) bija Galīcijas-Volīnijas kņazs (ar pārtraukumiem 1205-1206, 1211-1212, 1229-1231, 1233-1235, 1238-1254) tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.

Jaunums!!: Livonija un Daniels Romanovičs · Redzēt vairāk »

Daugavas līvi

Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.

Jaunums!!: Livonija un Daugavas līvi · Redzēt vairāk »

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu pirmais posms, kura rezultātā ar tālaika militāro sabiedroto zemgaļu palīdzību tika pakļauti un kristīti Daugavas, Turaidas, Idumejas un Metsepoles līvi un tika izveidota Livonijas bīskapija.

Jaunums!!: Livonija un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas klosteris

Daugavgrīvas abata (''Abbatis de Dunamonde'') ģerbonis. Daugavgrīvas klostera vieta pie Skanstnieku mājām (2004. gads). Daugavgrīvas klosteris jeb Svētā Nikolaja klosteris Daugavgrīvā (latīņu valodā Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) bija cisterciešu mūku ap 1203.

Jaunums!!: Livonija un Daugavgrīvas klosteris · Redzēt vairāk »

Daugerūts

Daugerūts jeb Dangerūts (latīņu: Daugeruthe, Dangeruthe, lietuviešu: Dangerutis), viens no agrīnās Lietuvas kunigaišiem, Lietavas valdnieks.

Jaunums!!: Livonija un Daugerūts · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Livonija un Dānija · Redzēt vairāk »

Dānijas karogs

Dānijas karogs jeb Danebrogs ir sarkans karogs ar baltu skandināvu krustu, kura vertikālā daļa atrodas tuvāk masta daļai.

Jaunums!!: Livonija un Dānijas karogs · Redzēt vairāk »

Dānijas vēsture

Dānija vikingu laikos. Dānijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Dānijas teritorijā.

Jaunums!!: Livonija un Dānijas vēsture · Redzēt vairāk »

Dūdas

Dūdas jeb somas stabules ir pūšamais mūzikas instruments ar gaisa tilpni un mēlīšu skaņas stabulēm.

Jaunums!!: Livonija un Dūdas · Redzēt vairāk »

Dītrihs fon Grīningens

Dītriham fon Groningenam veltītā stēla Dundagas pilī Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Dītrihs fon Grīningens, latviskots kā Greningas Ditriķis (., Theodorus à Gronen).

Jaunums!!: Livonija un Dītrihs fon Grīningens · Redzēt vairāk »

Dītrihs Torks

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Dītrihs Torks (latīņu: Theodoricus Turca, miris 1415. gada 15. augustā) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1413.

Jaunums!!: Livonija un Dītrihs Torks · Redzēt vairāk »

Dēnhofi

Grāfu Dēnhofu dzimtas ģerbonis. Dēnhofi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Livonija un Dēnhofi · Redzēt vairāk »

Dionīsijs Fabrīcijs

Dionīsija Fabrīcija hronikas otrais izdevums (1795). Dionīsijs Fabrīcijs (latīņu: Dionysius Fabricius) bija jezuītu prāvests Vīlandē Pārdaugavas hercogistes laikā.

Jaunums!!: Livonija un Dionīsijs Fabrīcijs · Redzēt vairāk »

Dobeles pils

Dobeles pils rekonstrukcijas mēģinājums. Dobeles pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturu mītne no 14.

Jaunums!!: Livonija un Dobeles pils · Redzēt vairāk »

Dobre Mjasto

Dobre Mjasto ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz dienvidrietumiem no Lidzbarkas Varmiņskas pie Linas upes.

Jaunums!!: Livonija un Dobre Mjasto · Redzēt vairāk »

Doles sala

Doles sala ir bijusī lielākā sala Daugavas lejtecē, senās ārējās deltas rajonā.

Jaunums!!: Livonija un Doles sala · Redzēt vairāk »

Doma skola

thumb Doma skola jeb katedrāles skola bija viduslaiku mācību iestādes pie katedrālēm, kuras vadīja katedrāles klērs.

Jaunums!!: Livonija un Doma skola · Redzēt vairāk »

Dominikāņu ordenis

Sv. Dominiks Sprediķotāju ordenis, arī Brāļu Dominikāņu (Sprediķotāju) ordenis (pēc 15. gadsimta vairāk pazīstami kā Dominikāņu ordenis jeb Dominikāņi, saīsinājums: OP), bija sv. Dominika dibināts garīgais ordenis.

Jaunums!!: Livonija un Dominikāņu ordenis · Redzēt vairāk »

Draudavu senkapi ar krustakmeni

Draudavu senkapi ar krustakmeni ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, kas atrodas Aizkraukles novada Aiviekstes pagasta Draudavu ciemā.

Jaunums!!: Livonija un Draudavu senkapi ar krustakmeni · Redzēt vairāk »

Draudzes novads

Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.

Jaunums!!: Livonija un Draudzes novads · Redzēt vairāk »

Dubna (upe)

Dubna ir Daugavas vidusteces labā pieteka.

Jaunums!!: Livonija un Dubna (upe) · Redzēt vairāk »

Durbes kauja

Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.

Jaunums!!: Livonija un Durbes kauja · Redzēt vairāk »

Eberhards fon Monheims

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa iekarojumi Eberhards fon Monheims bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs 1328.-1340.24.VI, atteicies no amata.

Jaunums!!: Livonija un Eberhards fon Monheims · Redzēt vairāk »

Ebreju vēsture Latvijā

Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.

Jaunums!!: Livonija un Ebreju vēsture Latvijā · Redzēt vairāk »

Ebstorfas karte

Ebstorfas klostera pasaules karte (''mappa mundi'', ap 1300). Kurzeme). Ebstorfas klostera skats (2008). Ebstorfas pasaules karte ir viena no viduslaikos tapušajām pasaules kartēm, kas koncentriskā veidā attēlo 13.

Jaunums!!: Livonija un Ebstorfas karte · Redzēt vairāk »

Elerts Krūze

Elerta Krūzes pretraksts Rusovam (1578). Elerts Krūze (miris 1587. gadā) bija Livonijas muižnieks un diplomāts,.

Jaunums!!: Livonija un Elerts Krūze · Redzēt vairāk »

Emajegi

Emajegi ir upe Igaunijā, kas iztek no Vertsjerva un ietek Peipusa ezerā.

Jaunums!!: Livonija un Emajegi · Redzēt vairāk »

Emīlija Plātere

Emīlija Plātere (dzimusi, mirusi) bija Latgalē uzaugusi poļu, lietuviešu un baltkrievu nacionālā varone un folkloras vācēja.

Jaunums!!: Livonija un Emīlija Plātere · Redzēt vairāk »

Engelharti

Engelhartu dzimtas ģerbonis. Engelhartu ģerboņepitāfija Rūjienas baznīcā. Engelharti vai fon Enhelharti ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Livonija un Engelharti · Redzēt vairāk »

Eseni

Fon Esenu dzimtas ģerbonis. Fon Eseni ir sena vācbaltiešu dzimta (Essen a.d. H. Nauckshen-Orrisaar), kas Livonijā zināma kopš 15.

Jaunums!!: Livonija un Eseni · Redzēt vairāk »

Fītinghofi

Baronu Fītinghofu-Šēlu dzimtas ģerbonis. Fītinghofi, saukti par Šēliem (vāciski: von Vietinghoff genannt Scheel), jeb Fītinghofi-Šēli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.

Jaunums!!: Livonija un Fītinghofi · Redzēt vairāk »

Fēgezaki

Fon Fēgezaku dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Fēgezaka muižiņa (''Vegesackshof'') pie Rīgas (no Broces kolekcijas). Fon Fēgezaki ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 15.

Jaunums!!: Livonija un Fēgezaki · Redzēt vairāk »

Felkerzāmi

Felkerzāmu dzimtas ģerbonis (1882). Felkerzāmi vai Felkezambi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15.

Jaunums!!: Livonija un Felkerzāmi · Redzēt vairāk »

Feniņš

VFR feniņš 1571. gada Rīgas brīvpilsētas feniņš ar ģerboni (sudrabs 94, svars 0,26 g, diametrs 12,0 mm) Feniņš bija viduslaiku monēta, no 1873.

Jaunums!!: Livonija un Feniņš · Redzēt vairāk »

Ferzeni

Baronu Ferzenu dzimtas ģerbonis. Grāfu Ferzenu ģerbonis. Fon Ferzeni bija vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Jaunums!!: Livonija un Ferzeni · Redzēt vairāk »

Fogts

Kanuta Rusecka 1823. gada zīmējums, kurā attēlots poļu voits Fogts jeb voits ir apzīmējums valdnieka ieceltam ierēdnim kādas teritorijas pārvaldei.

Jaunums!!: Livonija un Fogts · Redzēt vairāk »

Francisks no Moliano

Francisks no Moliano bija Romas pāvesta Klementa V valdīšanas laikā (1305—1314) iecelts sūtnis un inkvizitors (nuntius super inquisitionis negotio) Livonijā 1312.

Jaunums!!: Livonija un Francisks no Moliano · Redzēt vairāk »

Franke Kerskorfs

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Franke Kerskorfs jeb Franks Ķersdorfs (latīņu: Franco a Kersdorff) bija Livonijas ordeņa mestrs 1433.-1435.1.IX, kritis 1431–1435.

Jaunums!!: Livonija un Franke Kerskorfs · Redzēt vairāk »

Frīdrihs fon Pernšteins

Frīdrihs fon Pernšteins (ap 1270—1341) bija franciskāņu ordeņa brālis, Rīgas arhibīskaps 21.03.1304.—1341.

Jaunums!!: Livonija un Frīdrihs fon Pernšteins · Redzēt vairāk »

Freitāgi-Loringhofeni

Baronu Freitāgu - Loringhofenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Freitāgi-Loringhofeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 15.

Jaunums!!: Livonija un Freitāgi-Loringhofeni · Redzēt vairāk »

Galīcijas-Volīnijas kņazi

Galīcijas-Volīnijas (Krievzemes) karaļu ģerbonis. Galīcijas-Volīnijas kņazi bija apvienotās Galīcijas un Volīnijas zemju valdnieka tituls tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.

Jaunums!!: Livonija un Galīcijas-Volīnijas kņazi · Redzēt vairāk »

Galīcijas-Volīnijas kņaziste

Galīcijas-Volīnijas kņaziste (senkrievu: Князьство Галичьскоє и Волыньскоє), kopš 1253.

Jaunums!!: Livonija un Galīcijas-Volīnijas kņaziste · Redzēt vairāk »

Georgs Šenkings

Georgs Šenkings bija Cēsu pils kastelāns (no 1599. gada) un Tartu ekonoms.

Jaunums!!: Livonija un Georgs Šenkings · Redzēt vairāk »

Gerhards Merkators

Gerhards Merkators (1512-1594) bija flāmu kosmogrāfs, teologs un filozofs, ievērojamākais kartogrāfs pēc Sebastiana Minstera.

Jaunums!!: Livonija un Gerhards Merkators · Redzēt vairāk »

Glāzenapi

Dzimtas ģerbonis. Glāzenapi, arī Glazenapi, ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Jaunums!!: Livonija un Glāzenapi · Redzēt vairāk »

Gregors X

Pāvests Gregors X, dzimtajā vārdā Teobalds Viskonti, (dzimis ap 1210. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1271.

Jaunums!!: Livonija un Gregors X · Redzēt vairāk »

Gustavs Manteifelis

Gustavs Manteifelis ( —) bija vācbaltu/poļu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs.

Jaunums!!: Livonija un Gustavs Manteifelis · Redzēt vairāk »

Hāni

Baronu Hānu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch") Hānu dzimtmuižas — Pastendes muižas kungu māja Hāniem piederošā Lindes muiža Lielplatones muižas kungu māja (20. gadsimta sākums). Hāni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 14.

Jaunums!!: Livonija un Hāni · Redzēt vairāk »

Hāpsalas pils

Hāpsalas pils video no drona, 2022 Hāpsalas bīskapa pils jeb Hāpsalu pils bija Sāmsalas-Vīkas bīskapa pils ar katedrāli Igaunijas rietumos, ap kuru ar laiku izauga Hāpsalas pilsēta.

Jaunums!!: Livonija un Hāpsalas pils · Redzēt vairāk »

Heikingi

Fon Heikingu dzimtas ģerbonis. Fon Heikingi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15.

Jaunums!!: Livonija un Heikingi · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Bokenvorde

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Heinrihs fon Bokenvorde, saukts Šungels (latīņu: Henricus a Bukkenoden) jeb Heinrichs Bukenfords (miris 1437. gadā), bija Livonijas ordeņa mestrs 1435.-1437.

Jaunums!!: Livonija un Heinrihs fon Bokenvorde · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Gālens

Heinriha fon Gālena attēls (pa kreisi) uz Rīgā kaltas pusmārkas (1556). Heinrihs fon Gālens (latīņu: Henricus von Galen; ap 1480. - 1557. 30. maijs) bija Kandavas fogts (1519—1529), Kuldīgas komturs (1529—1535), ordeņa landmaršals (1535—1551) un Livonijas ordeņa mestrs no 1551.

Jaunums!!: Livonija un Heinrihs fon Gālens · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Heimburgs

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Heinrihs no Heimburgas jeb Heimburgas Indriķis (vācu: Heinrich von Heimburg, latīņu: Henricus ab Heimborch, Henricus de Hanenberg) bija Livonijas ordeņa mestrs 1245.-1246.

Jaunums!!: Livonija un Heinrihs fon Heimburgs · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Tīzenhauzens

Heinrihs fon Tīzenhauzens (dzimis ap 1520. gadu, miris) bija Bērzaunē dzimis Rīgas arhibīskapijas politiķis un vēsturnieks, Bērzaunes un Kalsnavas piļu īpašnieks.

Jaunums!!: Livonija un Heinrihs fon Tīzenhauzens · Redzēt vairāk »

Hermanis Helevegs

Hermanis Helevegs (?-1489.), saukts arī Vestfāls, bija Rīgas rātes sekretārs, pirmās Rīgas pilsētas hronikas autors.

Jaunums!!: Livonija un Hermanis Helevegs · Redzēt vairāk »

Hermanis no Vartberges

Hermanis no Vartberges, arī Vartberges Hermanis (dzimis ap 1330. gadu Lejassaksijā, miris ap 1380. gadu Livonijā) bija Vācu ordeņa brālis, Livonijas ordeņa mestra kapelāns.

Jaunums!!: Livonija un Hermanis no Vartberges · Redzēt vairāk »

Hermans Balke

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Hermanis Balke (Hermann Balke, Hermann von Balk, arī Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk, latīņu: Hermannus Falco).

Jaunums!!: Livonija un Hermans Balke · Redzēt vairāk »

Historia de Gentibus Septentrionalibus

Grāmatas sadaļa par vilkačiem baltu zemēs Historia de Gentibus Septentrionalibus ir monumentāls Olafa Magnusa darbs par Ziemeļeiropu, izdots 1555.

Jaunums!!: Livonija un Historia de Gentibus Septentrionalibus · Redzēt vairāk »

Honorijs III

Pāvests Honorijs III, īstajā vārdā Čenčio Savelli (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1216.

Jaunums!!: Livonija un Honorijs III · Redzēt vairāk »

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Jaunums!!: Livonija un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »

Indriķis Šterns

Indriķis Šterns (1918—2005) bija trimdas latviešu vēsturnieks, viduslaiku vēstures speciālists.

Jaunums!!: Livonija un Indriķis Šterns · Redzēt vairāk »

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.

Jaunums!!: Livonija un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »

Inocents III

Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.

Jaunums!!: Livonija un Inocents III · Redzēt vairāk »

Inocents IV

Pāvests Inocents IV, īstajā vārdā Sinibalds Fieski (dzimis ap 1195. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1243.

Jaunums!!: Livonija un Inocents IV · Redzēt vairāk »

Ivangoroda

Ivangoroda, no 1920.

Jaunums!!: Livonija un Ivangoroda · Redzēt vairāk »

Ivans III

Joans III Vasiļjevičs, tradicionāli latviski saukts par Jāni III, Ivans III (dzimis, miris), pazīstams arī kā Ivans Lielais (Иван Великий), bija Maskavas lielkņazs no 1462.

Jaunums!!: Livonija un Ivans III · Redzēt vairāk »

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Jaunums!!: Livonija un Ivans IV · Redzēt vairāk »

Ivans Ohļabiņins

Kņazs Ivans Ohļabiņins (dzimšanas gads nezināms, miris pēc 1576. gada) bija Krievijas caristes valsts un militārs darbinieks, bajāra dēls, vēlāk vojevoda cara Ivana IV laikā.

Jaunums!!: Livonija un Ivans Ohļabiņins · Redzēt vairāk »

Jans II Kazimirs Vāsa

Jans II Kazimirs Vāsa (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1648.

Jaunums!!: Livonija un Jans II Kazimirs Vāsa · Redzēt vairāk »

Jans III Sobeskis

Jans III Sobeskis (dzimis, miris) — Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1674.

Jaunums!!: Livonija un Jans III Sobeskis · Redzēt vairāk »

Jaspers fon Minsters

Jaspers fon Minsters (dzimšanas gads nezināms, miris 1577. gadā) jeb Kaspars Minsters bija Alūksnes komturs (1540–1551) un Livonijas ordeņa landmaršals (1551–1556).

Jaunums!!: Livonija un Jaspers fon Minsters · Redzēt vairāk »

Jēkabpils novads

Jēkabpils novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonija un Jēkabpils novads · Redzēt vairāk »

Jelgavas novads

Jelgavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonija un Jelgavas novads · Redzēt vairāk »

Jezuīti

right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.

Jaunums!!: Livonija un Jezuīti · Redzēt vairāk »

Jirgens fon Fārensbahs

Jirgens fon Fārensbahs (dzimis 1551. gadā, miris) bija Livonijas karavadonis dažādu valstu karadienestā.

Jaunums!!: Livonija un Jirgens fon Fārensbahs · Redzēt vairāk »

Joahims Frīdrihs fon Mansfelds

Grāfs Joahims Frīdrihs fon Mansfelds cu Forderorts (dzimis, miris) bija vācu grāfs un Zviedrijas armijas ģenerālis.

Jaunums!!: Livonija un Joahims Frīdrihs fon Mansfelds · Redzēt vairāk »

Johans fon dem Brēle

Johans fon dem Brēle, saukts Plāters (ap 1460—1529) bija Livonijas ordeņa landmaršals (1502—1529) un viens no ievērojamākajiem tālaika Livonijas politiķiem un karavadoņiem.

Jaunums!!: Livonija un Johans fon dem Brēle · Redzēt vairāk »

Johans fon der Reke

šiliņa. Johans fon der Reke jeb Jānis Reke (latīņu: Johannes von der Rekke; dzimis ap 1480; miris 1551) bija Livonijas ordeņa mestrs 1549.II-1551.18.V. Cēlies no fon der Rekes dzimtas.

Jaunums!!: Livonija un Johans fon der Reke · Redzēt vairāk »

Johans Freitāgs fon Loringhofe

Kapa plāksne Cēsu Sv. Jāņa baznīcā. šiliņa. Johans Freitāgs fon Loringhofe (vācu: Johann Freitag von Loringhofe, latīņu: Johannes Freytag) bija Livonijas ordeņa mestrs 1483.—1494.26.V.

Jaunums!!: Livonija un Johans Freitāgs fon Loringhofe · Redzēt vairāk »

Johans Hāzentēters

Hanss Johans Hāzentēters (arī Hasentödter, ap 1517 – ap 1586) bija Prūsijā dzimis vācu dzejnieks un hronists, kas dzīvoja Reformācijas laikmetā un jaunības laikā strādāja par sekretāru arī Livonijā.

Jaunums!!: Livonija un Johans Hāzentēters · Redzēt vairāk »

Johans I fon Lūne

Johans I fon Lūne jeb Jānis no Lūnes (vācu: Johannes I von Lune, latīņu: Iohannes à Lunen), kļūdaini saukts arī par Jāni Līnenu, bija Rīgas arhibīskaps 1273.-1284.

Jaunums!!: Livonija un Johans I fon Lūne · Redzēt vairāk »

Johans II fon Fehte

Johans II fon Fehte jeb Jānis no Fehtes bija Rīgas arhibīskaps 1285.-1294.

Jaunums!!: Livonija un Johans II fon Fehte · Redzēt vairāk »

Johans III fon Šverīns

Johans III fon Šverīns vai Jānis III no Šverīnas vai Šverinas grāfs Jānis bija Rīgas arhibīskapijas oficiālā protektora Šverīnas grāfa Guncelīna III dēls, Rīgas arhibīskaps 1294.-1300.

Jaunums!!: Livonija un Johans III fon Šverīns · Redzēt vairāk »

Johans Kristofs Švarcs (jurists)

Johans Kristofs Švarcs (1722—1804) bija vācbaltiešu jurists un vēsturnieks.

Jaunums!!: Livonija un Johans Kristofs Švarcs (jurists) · Redzēt vairāk »

Johans Kristofs Broce

Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.

Jaunums!!: Livonija un Johans Kristofs Broce · Redzēt vairāk »

Johans Reinholds fon Patkuls

Johans Reinholds fon Patkuls (Stokholma — Kazimira, Polija) bija no Latvijas cēlies vācbaltiešu jurists un politiķis, cīnītājs pret zviedru īstenoto muižu redukciju Vidzemē, viens no Lielā Ziemeļu kara organizētājiem.

Jaunums!!: Livonija un Johans Reinholds fon Patkuls · Redzēt vairāk »

Johans V fon Vallenrods

Johans V fon Vallenrods vai Jānis Valenrods (ap 1370. — 28.05.1419.) bija Rīgas virsbīskaps (27.08.1393.—30.05.1418).

Jaunums!!: Livonija un Johans V fon Vallenrods · Redzēt vairāk »

Jonišķi

Jonišķi, agrākais latviskais nosaukums Jānišķe, ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos 39 kilometrus uz ziemeļiem no Šauļiem un 14 kilometrus uz dienvidiem no Latvijas robežas.

Jaunums!!: Livonija un Jonišķi · Redzēt vairāk »

Juhans III

Juhans III Vāsa (Johan III Vasa; 1537-1592), arī Jānis III Vasa, bija Somijas hercogs, vēlāk Zviedrijas karalis no 1568.

Jaunums!!: Livonija un Juhans III · Redzēt vairāk »

Kadastrs Latvijā

Valmieras apkaimes pamatkarte – 1681. gads. Kadastrs Latvijas Republikā, kā to nosaka Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums, ir vienota uzskaites sistēma, kas, realizējot administratīvus, organizatoriskus un tehnoloģiskus procesus, nodrošina datu iegūšanu par valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to objektiem, zemes vienības daļām un to īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem, nomniekiem, kā arī minēto datu uzturēšanu un izmantošanu.

Jaunums!!: Livonija un Kadastrs Latvijā · Redzēt vairāk »

Kampenhauzeni

Kampenhauzenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Baronu Kampenhauzenu ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Kampenhauzenu dzimtas vēstures titullapa (1908). Kampenhauzeni ir vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.

Jaunums!!: Livonija un Kampenhauzeni · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)

1227.

Jaunums!!: Livonija un Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227) · Redzēt vairāk »

Katehisms

Katehisms jeb katķisms (no — 'mutiska apmācība') ir kristīgās ticības mācības izklāsts, pārsvarā jautājumu un atbilžu formā.

Jaunums!!: Livonija un Katehisms · Redzēt vairāk »

Katoļu baznīcas mūku un bruņinieku ordeņu uzskaitījums

Šis ir pašreizējo katoļu reliģisko institūtu saraksts.

Jaunums!!: Livonija un Katoļu baznīcas mūku un bruņinieku ordeņu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Kaupo

Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.

Jaunums!!: Livonija un Kaupo · Redzēt vairāk »

Kārlis Širrens (vēsturnieks)

Kārlis Kristiāns Širrens (Carl Christian Gerhard Schirren, 1826-1910) bija vācbaltiešu vēsturnieks un publicists.

Jaunums!!: Livonija un Kārlis Širrens (vēsturnieks) · Redzēt vairāk »

Kārlis Eduards Napjerskis

Kārlis Eduards Napjerskis (1793-1864) bija no Šteinhaueru dzimtas cēlies vācbaltiešu vēsturnieks, izdevis vairākas grāmatas par Latvijas vēsturi un Baltijas provinču rakstnieku un zinātnieku leksikonu.

Jaunums!!: Livonija un Kārlis Eduards Napjerskis · Redzēt vairāk »

Kārlis IX

Kārlis IX jeb Sēdermanlandes hercogs Kārlis (Karl IX; dzimis, miris) bija Zviedrijas reģents (1599-1604), vēlāk karalis (1604-1611).

Jaunums!!: Livonija un Kārlis IX · Redzēt vairāk »

Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens

Kārlis X Gustavs (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu dinastijas Zviedrijas karalis no 1654.

Jaunums!!: Livonija un Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens · Redzēt vairāk »

Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens

Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.

Jaunums!!: Livonija un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens · Redzēt vairāk »

Kņazs

Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.

Jaunums!!: Livonija un Kņazs · Redzēt vairāk »

Ketleru dzimta

Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.

Jaunums!!: Livonija un Ketleru dzimta · Redzēt vairāk »

Kiligunda

Kiligunda bija draudzes novada vai pilsnovada nosaukums viduslaiku Kursā, Sāmsalā un Vīkā.

Jaunums!!: Livonija un Kiligunda · Redzēt vairāk »

Klaušas

Zemnieki pilda savas noteiktās klaušas pret saimnieku (Anglija, 14. gs.) Klaušas ir regulāri pienākumi atkarīgajam pret zemes kungu, visbiežāk, normēts darbs zemes kunga lielsaimniecībā, ko veic atkarīgais zemnieks jeb dzimtcilvēks ar savu inventāru, tā maksājot par tiesībām dzīvot un strādāt tam piešķirtajā saimniecībā, kā arī par kunga aizgādību, rūpēm un palīdzību.

Jaunums!!: Livonija un Klaušas · Redzēt vairāk »

Klēbeki

Dzimtas ģerbonis Baronu Klēbeku ģerbonis. Klēbeki bija vācbaltiešu izcelsmes dzimta, kas izplatījās arī Krievijā.

Jaunums!!: Livonija un Klēbeki · Redzēt vairāk »

Klements IV

Pāvests Klements IV, dzimtajā vārdā Gvido Fuko, iesauka Resnais (dzimis: starp 1190. un 1200. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1265.

Jaunums!!: Livonija un Klements IV · Redzēt vairāk »

Klements V

Pāvests Klements V, īstajā vārdā Reimons Bertrāns de Go (dzimis ap 1264. gadu Gaskoņā, miris Langedokā), bija Romas pāvests no 1305.

Jaunums!!: Livonija un Klements V · Redzēt vairāk »

Koknese

Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.

Jaunums!!: Livonija un Koknese · Redzēt vairāk »

Kokneses kauja (1601)

Kokneses kauja bija liela Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629) kauja, kas notika uz austrumiem no Kokneses pils 1601.

Jaunums!!: Livonija un Kokneses kauja (1601) · Redzēt vairāk »

Kokneses vēsture

Kokneses pilsētas 1345. gada ģerbonis (KOKENKUSEN+SIGILLVM:CIVITATIS). Kokneses vēsture sākas ar Indriķa hronikas aprakstu par 1205.

Jaunums!!: Livonija un Kokneses vēsture · Redzēt vairāk »

Konrāds fon Feihtvangens

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" – "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Konrāds fon Feihtvangens, arī Konrāds no Feihtvangenes (latīņu: Conradus von Fuchtewangen, dzimis ap 1230. gadu, miris Prāgā).

Jaunums!!: Livonija un Konrāds fon Feihtvangens · Redzēt vairāk »

Koporje

Koporjes cietoksnis. Koporje ir sens cietoksnis, kas atrodas vēsturiskajā votu apdzīvotajā Ingrijas zemē, šobrīd ciems Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos.

Jaunums!!: Livonija un Koporje · Redzēt vairāk »

Koskuli

Koskulu dzimtas ģerbonis. Koskuli jeb Koškuli (Koschkull) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 14.

Jaunums!!: Livonija un Koskuli · Redzēt vairāk »

Krāslavas novads

Krāslavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonija un Krāslavas novads · Redzēt vairāk »

Krāslavas Romas katoļu baznīca

Krāslavas Svētā Ludviga Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Livonija un Krāslavas Romas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Krievijas valdnieku uzskaitījums

Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.

Jaunums!!: Livonija un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Krievijas vēsture

Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.

Jaunums!!: Livonija un Krievijas vēsture · Redzēt vairāk »

Krievzemes karaļi

Galīcijas-Volīnijas kņaza Jurija Ļvoviča zīmogs ar uzrakstu ''Sigillum Domini Georgi Regis Rusie'' ("Krievijas karaļa Jurģa (Georga) zīmogs") Krievzemes karalis (rex Rutheniae, rex Ruthenorum) jeb Krievijas karalis (Rex Russiae) bija mantojams Galīcijas-Volīnijas valdnieku tituls, ko Romas pāvests Inocents IV 1253.

Jaunums!!: Livonija un Krievzemes karaļi · Redzēt vairāk »

Kristiāns Dāvids Lencs

Kristiāns Dāvids Lencs (dzimis, miris) bija Vidzemes mācītājs, piētists, Vidzemes superintendents no 1779.

Jaunums!!: Livonija un Kristiāns Dāvids Lencs · Redzēt vairāk »

Kuldīgas pils

Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.

Jaunums!!: Livonija un Kuldīgas pils · Redzēt vairāk »

Kuršu ķoniņi

Turlavas pagasta ģerbonī Septiņu ķoniņu brīvciemi 1890. gada kartē (''Baltikum nach Rücker''). Kuršu ķoniņi (viduslejasvācu: Cursken konyngh) bija kuršu dižciltīgo pēcteči, septiņu Kurzemes brīvciemu — Ķoniņciema, Kalējciema, Pliķu ciema, Ziemeļciema Turlavas pagastā, Dragūnciema Rumbas pagastā, Viesalgciema Snēpeles pagastā un Sausgaļciema Padures pagastā — iemītnieki, kas kā tieši vasaļi no Livonijas ordeņa bija saņēmuši lēņu grāmatas un kam par dienestu ordeņa karaspēkā bija piešķirta virkne privilēģiju un zeme.

Jaunums!!: Livonija un Kuršu ķoniņi · Redzēt vairāk »

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Jaunums!!: Livonija un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Jaunums!!: Livonija un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Livonija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste

Piltenes apgabala (jērs un krusts) simboliem vidū. Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste bija 1812.

Jaunums!!: Livonija un Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste · Redzēt vairāk »

Laikraksts

Tan impērijas valsts avīze (VII gs.) Pirmā avīze latviešu valodā - "Latviešu avīzes", - sāk iznākt 1822. g. Jelgavā Laikraksts jeb avīze (no — "paziņojums") ir periodisks izdevums, uz papīra (vai cita piemērota materiāla) drukāts jaunāko ziņu, notikumu un komentāru apkopojums ar vienu nosaukumu.

Jaunums!!: Livonija un Laikraksts · Redzēt vairāk »

Laima

Anša Cīruļa Rīgas pils sūtņu akreditēšanas griestu glezna „Laima” Lielās Ģildes namā Laima, arī Laimes māte, ir likteņlēmēja dievība latviešu un lietuviešu mitoloģijā.

Jaunums!!: Livonija un Laima · Redzēt vairāk »

Laisas pils

Laisas pils Laisas pilsdrupas no austrumu puses (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gadsimts). Laisas pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Laisas pils jeb Lajuzes pils bija viduslaiku pils pie Lajuzes strauta Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Livonija un Laisas pils · Redzēt vairāk »

Landtāgs

Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams Landtāgs ( — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācvalodīgajās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā.

Jaunums!!: Livonija un Landtāgs · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Livonija un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu mitoloģija

Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.

Jaunums!!: Livonija un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Livonija un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Livonija un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas ceļu muzejs

Muzeja eksponāti — ceļa zīmes Latvijas ceļu muzejs ir muzejs Milzkalnē, Smārdes pagastā.

Jaunums!!: Livonija un Latvijas ceļu muzejs · Redzēt vairāk »

Latvijas igauņi

Dienvidigauņu dialekta izplatības areāls Igaunijas, Latvijas un Krievijas teritorijās 19. gadsimta beigās Latvijas igauņi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībam.

Jaunums!!: Livonija un Latvijas igauņi · Redzēt vairāk »

Latvijas krievu vēsture

B.F.Rastrelli projektētā krievu pareizticīgā baznīca Jelgavā (18. gadsimts). Latvijas krievu vēsture ir daļa no Latvijas vēstures par Latvijas krievu etniskās kopienas veidošanos vairākos imigrācijas viļņos daudzu gadsimtu gaitā.

Jaunums!!: Livonija un Latvijas krievu vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas mākslas vēsture

Vilhelms Purvītis "Ziema" (1910) Latvijas mākslas vēsture ir Latvijas mākslas vai latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus, virzienus un skolas.

Jaunums!!: Livonija un Latvijas mākslas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas naudas vēsture

Latvijas latu sudraba monēta (1931). Izskata autors Rihards Zariņš. Latvijas naudas vēsture ir daļa no pasaules naudas vēstures, kas ietver laika posmu kopš senajiem laikiem (1. — 4. gadsimts m. ē.), kad Latvijas teritorijā lietoja Romas impērijas naudu, līdz mūsdienām, kad Latvijā lieto eiro.

Jaunums!!: Livonija un Latvijas naudas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas nosaukums

Lettland). Latvijas nosaukums ir apzīmējums mūsdienu Latvijas Republikas teritorijai dažādos laikos.

Jaunums!!: Livonija un Latvijas nosaukums · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Livonija un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Lībeka

Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.

Jaunums!!: Livonija un Lībeka · Redzēt vairāk »

Līksnas baznīca

Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Livonija un Līksnas baznīca · Redzēt vairāk »

Līvu zemes

Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.

Jaunums!!: Livonija un Līvu zemes · Redzēt vairāk »

Lēvenvoldes

Lēvenvoldu dzimtas ģerbonis (1882). Grāfu Lēvenvoldu ģerbonis. Kārlim Gustavam fon Lēvenvoldem piederējusī Mazstraupes pils. Lēvenvoldes ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Livonija un Lēvenvoldes · Redzēt vairāk »

Ledus kauja

Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.

Jaunums!!: Livonija un Ledus kauja · Redzēt vairāk »

Leonīds Arbuzovs (1848—1912)

Leonīds Arbuzovs (dzimis, miris) jeb Leonīds Arbuzovs vecākais, bija Jelgavā dzimis krievu izcelsmes vācbaltiešu vēsturnieks.

Jaunums!!: Livonija un Leonīds Arbuzovs (1848—1912) · Redzēt vairāk »

Leons Plāters

Leons Plāters (1836—1863) bija Latgales muižnieks.

Jaunums!!: Livonija un Leons Plāters · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Livonija un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Lietuvas krusta kari

Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.

Jaunums!!: Livonija un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »

Lietuvas vēsture

Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.

Jaunums!!: Livonija un Lietuvas vēsture · Redzēt vairāk »

Lietuvas vēsture (1219—1295)

Mindauga sākotnējās valsts aptuvenā teritorija (tumši zaļā) Lietuvas vēsture (1219—1295) ir laiks, kurā no nestabilas baltu apdzīvoto leišu zemju augstmaņu savienības izveidojas starptautiski atzīta Lietuvas karaliste un tiek ielikti pamati Lietuvas dižkunigaitijai.

Jaunums!!: Livonija un Lietuvas vēsture (1219—1295) · Redzēt vairāk »

Lietuvas—Maskavijas kari

Lietuvas—Maskavijas kari attiecas uz militārajiem konfliktiem starp Lietuvas lielkņazisti un Maskaviju.

Jaunums!!: Livonija un Lietuvas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »

Limbažu novads

Limbažu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonija un Limbažu novads · Redzēt vairāk »

Livonija (nozīmju atdalīšana)

Livonija var būt.

Jaunums!!: Livonija un Livonija (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Livonija (pilsēta)

Livonija ir pilsēta Amerikas Savienoto Valstu rietumos, Mičiganas štatā.

Jaunums!!: Livonija un Livonija (pilsēta) · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapi

Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.

Jaunums!!: Livonija un Livonijas bīskapi · Redzēt vairāk »

Livonijas karaliste

Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.

Jaunums!!: Livonija un Livonijas karaliste · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Jaunums!!: Livonija un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Jaunums!!: Livonija un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācijas līgums

Livonijas Konfederācijas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Livonijas Konfederācijas līgums ir Rīgā 1243.

Jaunums!!: Livonija un Livonijas Konfederācijas līgums · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Jaunums!!: Livonija un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.

Jaunums!!: Livonija un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Livonija un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Livonijas pilsētu uzskaitījums

Rauna (RINEBORG). Livonijas pilsētas bija Livonijas Konfederācijas pilsētas, kas piederēja Hanzas Savienībai.

Jaunums!!: Livonija un Livonijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Livonijas pilsoņu karš

Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.

Jaunums!!: Livonija un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Livonijas savienības līgums

Livonijas savienības līgums ir 1435.

Jaunums!!: Livonija un Livonijas savienības līgums · Redzēt vairāk »

Lodes pils

Lodes pils pēc 1840. gada ugunsgrēka. Pils atjaunošanas darbu laikā (2011). Pils pēc atjaunošanas (2015). Lodes pils jeb Koluveres bīskapa pils bija Sāmsalas-Vīkas bīskapijas pils tagadējā Koluveres ciemā Lēnes apriņķī Igaunijā.

Jaunums!!: Livonija un Lodes pils · Redzēt vairāk »

Lotigolas un Zemgales pakļaušana

Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni.

Jaunums!!: Livonija un Lotigolas un Zemgales pakļaušana · Redzēt vairāk »

Ludzas pils

Ludzas pilsdrupas 2007. gadā. Ludzas pils ir gotikas stilā celta viduslaiku cietokšņa drupas Ludzas centrā.

Jaunums!!: Livonija un Ludzas pils · Redzēt vairāk »

Magnuss IV

Magnuss IV jeb Magnuss Eriksons ((); dzimis 1316. gada aprīlī/maijā, miris visticamāk) bija Zviedrijas karalis no 1319.

Jaunums!!: Livonija un Magnuss IV · Redzēt vairāk »

Malnavas baznīca

Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu baznīca, kas atrodas Kārsavā, Latgales austrumu daļā.

Jaunums!!: Livonija un Malnavas baznīca · Redzēt vairāk »

Mazirbe

Mazirbe (Irāj, Piški Īra) ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Baltijas jūras (Irbes šauruma) krastā.

Jaunums!!: Livonija un Mazirbe · Redzēt vairāk »

Mazstraupes pils

Mazstraupes muižas pils 1795. gadā (no Broces kolekcijas). Mazstraupes muižas pils 1830. gadā (no Pauluči albuma). Mazstraupes pils tornis 20. gs. sākumā (nojaukts 1938). Mazstraupes pils bija 15.

Jaunums!!: Livonija un Mazstraupes pils · Redzēt vairāk »

Māra (latviešu mitoloģija)

Jēkaba Bīnes 1930. gadu glezna „Māras svētība” Anša Cīruļa sienas gleznojuma mets „Māra” Māra, saukta Mīļā Māra vai Svētā Māra ir mātes dievība latviešu mitoloģijā.

Jaunums!!: Livonija un Māra (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Mārka (naudas vienība)

Vācu markas monēta (Vācijas Impērija, 1875) Mārka jeb marka bija naudas vienības nosaukums Hanzas savienības pilsētās, vēlāk Vācijā un citās valstīs.

Jaunums!!: Livonija un Mārka (naudas vienība) · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Luters

Mārtiņš Luters (—) bija katoļu augustīniešu ordeņa mūks, mācītājs, teologs, profesors, baznīcas reformu ideologs.

Jaunums!!: Livonija un Mārtiņš Luters · Redzēt vairāk »

Mēdemi

Mēdemu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas) Grāfu Mēdemu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas) Mēdemi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 15. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī Prūsijā, Polijā un Krievijā.

Jaunums!!: Livonija un Mēdemi · Redzēt vairāk »

Mežvidu baznīca

Mežvidu Skapulāra Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Livonija un Mežvidu baznīca · Redzēt vairāk »

Meki

Fon Meku dzimtas ģerbonis. Fon Meku dzimta ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Livonijā 16.

Jaunums!!: Livonija un Meki · Redzēt vairāk »

Mellīni

Grāfu Mellīnu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Mellīni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.

Jaunums!!: Livonija un Mellīni · Redzēt vairāk »

Melnā grāmata

Melnā grāmata latviešu mitoloģijā ir burvju grāmata ar baltiem burtiem uz melna papīra, kuru lasot noteiktu uzdevumu veikšanai no aizsaules var izsaukt mirušos.

Jaunums!!: Livonija un Melnā grāmata · Redzēt vairāk »

Melnā nāve

Melnā nāve, reizēm arī melnais mēris, bija pandēmija Eirāzijā un Ziemeļāfrikā 14. gadsimta vidū.

Jaunums!!: Livonija un Melnā nāve · Redzēt vairāk »

Melngalvji

Rīgas Melngalvju nama portāls ar Svētās Marijas un Svētā Maurīcija ciļņiem. Melngalvju brālības vai Melngalvji (lejasvācu: Bröder vun de Swarten Hööften, vācu: Schwarzhäupter jeb Schwarzenhäupter) sākotnēji bija slēgtas brālības Livonijas konfederācijas sastāvā esošo feodālo senioru pilīs.

Jaunums!!: Livonija un Melngalvji · Redzēt vairāk »

Melngalvju nams

krēslā Melngalvju nams (pa kreisi) krievu sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā Rīgas Melngalvju nams ir atjaunots 14.—19.

Jaunums!!: Livonija un Melngalvju nams · Redzēt vairāk »

Mengdeni

Grāfu Mengdenu dzimtas ģerbonis. Rīgas Doma baznīcā. Mengdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15.

Jaunums!!: Livonija un Mengdeni · Redzēt vairāk »

Miests

Miests ir neliela apdzīvota vieta, kuras iedzīvotāju vairums nodarbojas ar tirdzniecību un amatniecību, bet ne zemkopību un zveju.

Jaunums!!: Livonija un Miests · Redzēt vairāk »

Mindaugs

Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.

Jaunums!!: Livonija un Mindaugs · Redzēt vairāk »

Narva

Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.

Jaunums!!: Livonija un Narva · Redzēt vairāk »

Nikolajs fon Nauens

Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).

Jaunums!!: Livonija un Nikolajs fon Nauens · Redzēt vairāk »

Ofenbergi

Baronu Ofenbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Iļģos (''Illien''). Ofenbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.

Jaunums!!: Livonija un Ofenbergi · Redzēt vairāk »

Oto Šenkings

Oto Šenkings (dzimis ap 1554. gadu, miris) bija kontrreformācijas laika Cēsu bīskaps ar pastāvīgu rezidenci Cēsīs (1587-1625) un ar uzdevumu atjaunot katoļu ticību Livonijā.

Jaunums!!: Livonija un Oto Šenkings · Redzēt vairāk »

Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls

Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (1722. 3. decembris - 1792. 24. jūnijs) bija slavens Vidzemes politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Krievijas Impērijas slepenpadomnieks, "Medicīnas kolēģijas" ģenerāldirektors Pēterburgā, kas atbilst mūsdienu Krievijas Veselības ministrijai.

Jaunums!!: Livonija un Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls · Redzēt vairāk »

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Jaunums!!: Livonija un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Paikuli

Paikulu dzimtas ģerbonis Brīvkungu Paikulu dzimtas ģerbonis (1818) Fon Paikuli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.

Jaunums!!: Livonija un Paikuli · Redzēt vairāk »

Patkuli

Patkulu dzimtas ģerbonis. Fon Patkuli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.

Jaunums!!: Livonija un Patkuli · Redzēt vairāk »

Pāleni

Pālenu dzimts ģerbonis Pāleni ir vācbaltiešu dzimta, kuras izcelsme tiek saistīta ar Pomerāniju un kas 15.

Jaunums!!: Livonija un Pāleni · Redzēt vairāk »

Pārkrievošana

eļļas glezna "Uzbrukums" (''Hyökkäys''), kurā Somijas pārkrievošana attēlota kā somu tautasmeitai uzbrūkošs krievu divgalvainais ērglis, kas plēš viņas likumu grāmatu Pārkrievošana, krieviskošana jeb rusifikācija (no  — 'krievi' un fico — 'taisu') ir Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā īstenota valdības politika valsts mazākumtautību iedzīvotāju pārtautošanai, mēģinot panākt to valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru.

Jaunums!!: Livonija un Pārkrievošana · Redzēt vairāk »

Pūķis

Paolo Učello gleznas "Svētais Juris un pūķis" (apm. 1456) fragments Pūķis ir fantastisks radījums, kas viduslaiku tekstos parasti aprakstīts kā milzīga čūska ar spārniem un asti, divām vai četrām ķepām, asiem nagiem, necaurduramām bruņām un ugunīgu elpu.

Jaunums!!: Livonija un Pūķis · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.

Jaunums!!: Livonija un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Peltsamā pils

Peltsamā pils 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Bezpilota lidaparāta video Peltsamā ordeņa pils Peltsamā ordeņa pils, agrāk latviski minēta arī kā Augšpāles pils, bija viduslaiku pils Pāles upes krastā, Peltsamā pilsētas centrā, mūsdienu Jegevas apriņķī, Igaunijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Livonija un Peltsamā pils · Redzēt vairāk »

Piedruja

Piedruja (agrāk arī Daugavieši) ir ciems Krāslavas novadā, Piedrujas pagasta centrs, saplūdusi ar blakus esošo Aleksandrovu.

Jaunums!!: Livonija un Piedruja · Redzēt vairāk »

Pieminekļi Rīgā

Piemineklis "Bruņumašīna" Pulka ielā Rīgā - Pārdaugavā Pieminekļi Rīgā ir monumentālās un dekoratīvās mākslas objekti (pieminekļi, skulptūras, piemiņas memoriāli), kas atrodas Rīgas teritorijā.

Jaunums!!: Livonija un Pieminekļi Rīgā · Redzēt vairāk »

Piltene

Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.

Jaunums!!: Livonija un Piltene · Redzēt vairāk »

Piltenes ģerbonis

Piltenes pilsētas ģerbonis ir viens no Piltenes pilsētas oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Livonija un Piltenes ģerbonis · Redzēt vairāk »

Piltenes viduslaiku pils

Piltenes pilsdrupas un baznīca mūsdienās. Piltenes bīskapa pils plāns pirms 1309. (Bernhard Schmid, 1942). Piltenes pilsdrupas 18. gadsimtā (no Pauluči albuma). Piltenes pilsdrupu un pilsētas plāns (ap 1830). Piltenes viduslaiku pils bija Kurzemes bīskapa pils Piltenē pie Ventas upes laikā no 14.

Jaunums!!: Livonija un Piltenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Piritas klosteris

Piritas klosteris bija Svētās Birgitas ordeņa katoļu klosteris gan mūkiem, gan mūķenēm, kas tagad atrodas Piritas priekšpilsētā Tallinā, Igaunijā.

Jaunums!!: Livonija un Piritas klosteris · Redzēt vairāk »

Plāteri

Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Plāteri jeb par Plāteriem saukti dzimtkungi no Brēles, pēc 1803.

Jaunums!!: Livonija un Plāteri · Redzēt vairāk »

Plourdosteus livonicus

Plourdosteus livonicus ir plordosteīdu artrodiru suga.

Jaunums!!: Livonija un Plourdosteus livonicus · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Livonija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru kari

Poļu—zviedru kari ir kopējs apzīmējums bruņotu konfliktu sērijai starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karaspēkiem no 1563.

Jaunums!!: Livonija un Poļu—zviedru kari · Redzēt vairāk »

Polijas Karaliste (1025—1385)

Pjastu karogs Karalistes teritoriālās izmaiņas pēc 1000. gada Polijas Karaliste (1025—1385) izveidojās līdz ar pirmā karaļa Boļeslava I Drosmīgā kronēšanu 1025.

Jaunums!!: Livonija un Polijas Karaliste (1025—1385) · Redzēt vairāk »

Polijas valdnieku uzskaitījums

Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.

Jaunums!!: Livonija un Polijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Jaunums!!: Livonija un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Polockas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.

Jaunums!!: Livonija un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »

Polockas vaivadija

Polockas ģerbonisPolockas vaivadija (Palatinatus Polocensis, Województwo połockie) bija viena no Lietuvas dižkunigaitijas vaivadijām (1504—1793) mūsdienu Baltkrievijas teritorijā. .

Jaunums!!: Livonija un Polockas vaivadija · Redzēt vairāk »

Preiļu novads

Preiļu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonija un Preiļu novads · Redzēt vairāk »

Psammosteus livonicus

Psammosteus livonicus ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Latvijā.

Jaunums!!: Livonija un Psammosteus livonicus · Redzēt vairāk »

Radvili

Radzivilu dzimtas ģerbonis ar trim taurēm un melno ērgli (no 1451) Radzivilu dzimtas koks (1742) Radvili, arī Radivili un Radzivili ir sena lietuviešu dižciltīgo dzimta, kuras pirmsākumi izsekojami līdz 15.

Jaunums!!: Livonija un Radvili · Redzēt vairāk »

Rata lira

Rata lira jeb griežamā lira ir viduslaiku stīgu instruments, kas rada skaņu, pateicoties koka riteņa berzei pret stīgām.

Jaunums!!: Livonija un Rata lira · Redzēt vairāk »

Rauna

Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Livonija un Rauna · Redzēt vairāk »

Rādeni

Baronu fon Rādenu dzimtas ģerbonis. Fon Rādeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.

Jaunums!!: Livonija un Rādeni · Redzēt vairāk »

Rīga (vēsturiskā zeme)

Rīgas brīvpilsēta ar savu landfogteju Livonijas kartē (1561—1582). Rīgas vēsturiskā zeme ir viena no Latviešu vēsturisko zemju likuma apspriešanas gaitā ierosinātām vēsturiskajām zemēm, ietverot Rīgas pilsētu un daļu no Pierīgas novadiem.

Jaunums!!: Livonija un Rīga (vēsturiskā zeme) · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Livonija un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rīgas Doma skola

Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.

Jaunums!!: Livonija un Rīgas Doma skola · Redzēt vairāk »

Rīgas patrimoniālais apgabals

Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791. gada kartē. Rīgas patrimoniālais apgabals 1918. gadā Rīgas administratīvās robežas un agrākais patrimoniālais apgabals (sārtā krāsā) pēc 1922. gada Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas lauku novads bija Rīgas pilsētai administratīvi un tiesiski pakļauta lauku teritorija (~750 km2) ap pilsētu Daugavas lejteces abos krastos.

Jaunums!!: Livonija un Rīgas patrimoniālais apgabals · Redzēt vairāk »

Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca

Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas Katoļu baznīcas dievnams Pils ielā 5 Vecrīgā.

Jaunums!!: Livonija un Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca · Redzēt vairāk »

Rīgas Svētā Jāņa baznīca

Rīgas Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskā baznīca ir vecākais Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnams Rīgā, kas latviešu draudzei pieder jau kopš 1582.

Jaunums!!: Livonija un Rīgas Svētā Jāņa baznīca · Redzēt vairāk »

Rīgas vēsture

Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonija un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »

Rīgas vēstures hronoloģija

SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.

Jaunums!!: Livonija un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Rēmeri

Rēmeru dzimtas Baltijas atzara ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Rēmeri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 16.

Jaunums!!: Livonija un Rēmeri · Redzēt vairāk »

Rēzeknes ebreji

Rēzeknes ebreji ir Latvijas ebreju kopiena, kas kopš 17.

Jaunums!!: Livonija un Rēzeknes ebreji · Redzēt vairāk »

Rēzeknes novads

Rēzeknes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā pēc Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas beigām 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonija un Rēzeknes novads · Redzēt vairāk »

Reformācija Livonijā

Mārtiņa Lutera 127. psalma skaidrojums Rīgas un Livonijas kristiešiem (1524). Reformācija Livonijā bija kustība 16.

Jaunums!!: Livonija un Reformācija Livonijā · Redzēt vairāk »

Rennes

Rennes dzimtas ģerbonis. Rennes ir vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Livonija un Rennes · Redzēt vairāk »

Rostokas Universitāte

Rostokas Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Rostokā, Vācijā.

Jaunums!!: Livonija un Rostokas Universitāte · Redzēt vairāk »

Rozeni

Fon Rozenu dzimtas ģerbonis Fon Rozeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Livonija un Rozeni · Redzēt vairāk »

Rusova Livonijas hronika

Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.

Jaunums!!: Livonija un Rusova Livonijas hronika · Redzēt vairāk »

Sabiles Vīna kalns

Sabiles Vīna kalns ir vīnogu dārzs Sabilē.

Jaunums!!: Livonija un Sabiles Vīna kalns · Redzēt vairāk »

Salaspils līgums

Salaspils līgums (Kerckholmssche vordracht) bija 1452.

Jaunums!!: Livonija un Salaspils līgums · Redzēt vairāk »

Salaspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums

Salaspils novada ģerbonis Šajā uzskaitījumā apkopoti Salaspils novada pašvaldības vadītāji.

Jaunums!!: Livonija un Salaspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Saldus novads

Saldus novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonija un Saldus novads · Redzēt vairāk »

Saliņas miera līgums

Melnas līguma 1426. gadā Žemaitijai pievienotās teritorijas iezīmētas ar svītrojumu. Saliņas miera līgums bija miera līgums starp Lietuvas dižkunigaitiju un Vācu ordeni, kas formāli pārtrauca Lietuvas krusta karus.

Jaunums!!: Livonija un Saliņas miera līgums · Redzēt vairāk »

Samsoni-Himmelšernas

Samsonu-Himmelšernu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Samsoni-Himmelšernas ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.

Jaunums!!: Livonija un Samsoni-Himmelšernas · Redzēt vairāk »

Saules kauja

Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.

Jaunums!!: Livonija un Saules kauja · Redzēt vairāk »

Sēļi

Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no  — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).

Jaunums!!: Livonija un Sēļi · Redzēt vairāk »

Sējas muiža

Sējas muiža (agrāk) bija muiža Krimuldas pagastā (tagadējā Saulkrastu novadā), Livonijas Rīgas arhibīskapijas un Krievijas Impērijas Vidzemes guberņas Rīgas apriņķī.

Jaunums!!: Livonija un Sējas muiža · Redzēt vairāk »

Sēlijas bīskapija

Sēlijas bīskapija (1218—1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.

Jaunums!!: Livonija un Sēlijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Senlatvijas tautu kristianizēšana

Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.

Jaunums!!: Livonija un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Sigismunds III Vāsa

Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.

Jaunums!!: Livonija un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »

Siguldas vēsture

Siguldas vēsture aptver laiku kopš Turaidas un Siguldas piļu dibināšanas senajos Gaujas līvu pilsnovados līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Livonija un Siguldas vēsture · Redzēt vairāk »

Silvestrs Tegetmeijers

Silvestrs Tegetmeijers (dzimis 15. gadsimta beigās Hamburgā, miris Rīgā) bija vācu garīdznieks.

Jaunums!!: Livonija un Silvestrs Tegetmeijers · Redzēt vairāk »

Siseņu pilskalns

Siseņu pilskalns jeb Garasīmu pilskalns atrodas Vidzemē, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, uz ziemeļaustrumiem no Garasimiem.

Jaunums!!: Livonija un Siseņu pilskalns · Redzēt vairāk »

Skitija

Skitija ap 100. gadu p.m.ē. grifiem (Erbstorfas karte, 13. gadsimta sākums). Skitija ((Skuthia)) ir vēsturisks nosaukums reģionam Melnās jūras un Kaspijas jūras ziemeļu stepēs, kuru laikā no 8.

Jaunums!!: Livonija un Skitija · Redzēt vairāk »

Smiltenes novads

Smiltenes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonija un Smiltenes novads · Redzēt vairāk »

Smiltenes pils

Smiltenes pilsdrupas un baznīca 18. gs. (no Broces krājuma). Pils drupas 1788. gadā Smiltenes pilsdrupas (2000). Pilsdrupu iekšpagalms Smiltenes pils bija Livonijas Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17.

Jaunums!!: Livonija un Smiltenes pils · Redzēt vairāk »

Smoļenskas guberņa

Guberņas ģerbonis (1856). Smoļenskas guberņa Krievijas Impērijas kartē (1914). Smoļenskas guberņa bija Krievijas administratīvi teritoriālā vienība, kas izveidota 1708.

Jaunums!!: Livonija un Smoļenskas guberņa · Redzēt vairāk »

Somijas krusta kari

Trīs Somijas krusta karagājieni (ap 1150. gadu, ap 1238./1239. gadu, ap 1293./1294. gadu). Somijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums Somijas iekarošanai un kristīšanai 13. gadsimtā.

Jaunums!!: Livonija un Somijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Somijas lielhercogiste

Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.

Jaunums!!: Livonija un Somijas lielhercogiste · Redzēt vairāk »

Staņislavs Leščiņskis

Staņislavs I Leščiņskis (dzimis, miris). Divas reizes bijis Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis.

Jaunums!!: Livonija un Staņislavs Leščiņskis · Redzēt vairāk »

Staņislavs Poņatovskis

Staņislavs II Augusts Poņatovskis (dzimis, miris) bija pēdējais Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1764-1795).

Jaunums!!: Livonija un Staņislavs Poņatovskis · Redzēt vairāk »

Stefans Batorijs

Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.

Jaunums!!: Livonija un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »

Suntažu pagasts

Suntažu pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļdaļā.

Jaunums!!: Livonija un Suntažu pagasts · Redzēt vairāk »

Svētbilžu grautiņi (Livonija)

Svētbilžu grautiņi Livonijā bija svētbilžu un grezno baznīcas iekārtu iznīcināšana, ko izraisīja greznības un svētbilžu kulta noliegums reformācijas laikā, 1524.

Jaunums!!: Livonija un Svētbilžu grautiņi (Livonija) · Redzēt vairāk »

Svētupe

Svētupe ir upe Vidzemes rietumos, Limbažu novadā.

Jaunums!!: Livonija un Svētupe · Redzēt vairāk »

Talsu novads

Talsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonija un Talsu novads · Redzēt vairāk »

Tartu Doma baznīca

Tartu Doma baznīca ir bijusī katoļu baznīca Tartu, Igaunijā.

Jaunums!!: Livonija un Tartu Doma baznīca · Redzēt vairāk »

Taubes

Baronu fon Taubes dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon Taubes ir sena Livonijas vācbaltiešu dzimta, kas vēlāk izplatījusies arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā.

Jaunums!!: Livonija un Taubes · Redzēt vairāk »

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Jaunums!!: Livonija un Tālava · Redzēt vairāk »

Tšebjatova

Tšebjatova ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos, Rietumpomožes vojevodistē uz ziemeļaustrumiem no Ščecinas pie Regas upes, kura ietek Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Livonija un Tšebjatova · Redzēt vairāk »

Tīzenhauzeni

Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Jaunums!!: Livonija un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »

Tērbatas bīskapija

Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.

Jaunums!!: Livonija un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »

Tērbatas vaivadija

Tērbatas vaivadija (Województwo dorpackie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.

Jaunums!!: Livonija un Tērbatas vaivadija · Redzēt vairāk »

Tērvetes aplenkums (1281)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika uz dienvidrietumiem no Rīgas. 1281.

Jaunums!!: Livonija un Tērvetes aplenkums (1281) · Redzēt vairāk »

Templiešu ordenis

Templiešu bruņinieku krusts Templiešu ordenis jeb templiešu bruņinieki ir viens no pazīstamākajiem kristiešu militārajiem ordeņiem.

Jaunums!!: Livonija un Templiešu ordenis · Redzēt vairāk »

Teoderihs no Turaidas

Artūrs Baumanis. Likteņa zirgs (1887). Turaidas Teoderihs kā Igaunijas bīskaps (kreisajā pusē). Zem viņa attēla brīnumainā izglābšanās no nāves ar pagāniskā „likteņzirga” palīdzību. Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana" lapa. Teoderihs no Turaidas (ap 1150. - 1219. gada 15. jūnijā) bija Romas katoļu baznīcas misionārs Līvzemē un Igaunijas ziemeļu daļā, bīskapa Meinarda līdzgaitnieks evaņģēlija sludināšanā, cisterciešu ordeņa brālis, Daugavgrīvas klostera abats (1202 - 1211), Igaunijas bīskaps (1211 - 1219).

Jaunums!!: Livonija un Teoderihs no Turaidas · Redzēt vairāk »

Transilvānija

Transilvānija Rumānijā un Eiropā Transilvānija (vai Transilvania,  — 'aizmežu zeme') ir vēsturisks reģions Eiropā, mūsdienu Rumānijas ziemeļaustrumu daļā, ko pārsvarā apdzīvo rumāņi un ungāri.

Jaunums!!: Livonija un Transilvānija · Redzēt vairāk »

Tranzē

Tranzē dzimtas ģerbonis (1663). Tranzē, vēlāk arī Tranzē-Rozeneki ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Jaunums!!: Livonija un Tranzē · Redzēt vairāk »

Tukuma katoļu baznīca

Tukuma Svētā Stefana Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Livonija un Tukuma katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Ugaunija

Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.

Jaunums!!: Livonija un Ugaunija · Redzēt vairāk »

Ungerni-Šternbergi

Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Livonija un Ungerni-Šternbergi · Redzēt vairāk »

Upmales dalīšanas līgums

Upmales dalīšanas līguma teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Upmales dalīšanas līgums ir 1254.

Jaunums!!: Livonija un Upmales dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Upsālas arhibīskapija

Upsālas arhibīskapa Stefana zīmogs. Vecās Upsālas baznīca mūsdienās. Upsālas Doma katedrāle mūsdienās. Ēsterlandes un Norlandes. Upsālas arhibīskapija bija Romas Katoļu baznīcas province (1164—1531), vēlāk evaņģēliski luteriskās Zviedrijas baznīcas sastāvdaļa.

Jaunums!!: Livonija un Upsālas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Vagars

Vagars (no — 'pagasta vecākais') bija.

Jaunums!!: Livonija un Vagars · Redzēt vairāk »

Vaka

Vaka (wacke, wakk, die Wacken) bija administratīva teritoriāla zemnieku pašpārvaldes vienība, kas viduslaikos un jaunajos laikos pastāvēja mūsdienu Vidzemes un Igaunijas laukos.

Jaunums!!: Livonija un Vaka · Redzēt vairāk »

Valdemārs IV

Valdemāra IV attēls uz ķēniņa zīmoga Valdemāra IV attēls ap 1375. gadu tapušā freskā Sv.Pētera baznīcā Nestvedā, Dānijā Valdemārs IV jeb Valdemārs Aterdāgs (ap 1321.—1375.), burtiski — Valdemārs Otrā (Jaunā) diena, bija Dānijas karalis (1340—1375) un sākumā arī Dāņu Igaunijas feodālais senjors (1340—1346).

Jaunums!!: Livonija un Valdemārs IV · Redzēt vairāk »

Valga

Valga ir pilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķa administratīvais centrs.

Jaunums!!: Livonija un Valga · Redzēt vairāk »

Valka (vēsturiskā pilsēta)

Valkas pilsētas skola 20. gadsimta sākumā (tagadējā Valgas Mūzikas skola). Valka bija Livonijas, vēlāk Vidzemes guberņas Valkas apriņķa pilsēta, kas 1920.

Jaunums!!: Livonija un Valka (vēsturiskā pilsēta) · Redzēt vairāk »

Valkas novads

Valkas novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā izveidots novads Vidzemes ziemeļaustrumos, kurā apvienoti bijušā Valkas rajona Valkas pilsēta un pieci pagasti: Ērģemes pagasts, Kārķu pagasts, Valkas pagasts, Vijciema pagasts un Zvārtavas pagasts.

Jaunums!!: Livonija un Valkas novads · Redzēt vairāk »

Valmiera

Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.

Jaunums!!: Livonija un Valmiera · Redzēt vairāk »

Valmieras novads

Valmieras novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Livonija un Valmieras novads · Redzēt vairāk »

Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca

Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Valmierā.

Jaunums!!: Livonija un Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca · Redzēt vairāk »

Valters fon Pletenbergs

Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).

Jaunums!!: Livonija un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »

Vasilijs Sickis

Vasilijs Sickis (miris) bija Krievijas caristes kņazs, okolņičijs no 1559.

Jaunums!!: Livonija un Vasilijs Sickis · Redzēt vairāk »

Vasilijs Voroncovs

Vasilijs Voroncovs (miris) bija Krievijas caristes okolņičijs un vojevoda Livonijas kara laikā.

Jaunums!!: Livonija un Vasilijs Voroncovs · Redzēt vairāk »

Vācu ordeņa valsts

Vācu ordeņa valsts bija krustnešu valsts, kuru izveidoja Vācu ordenis 13.

Jaunums!!: Livonija un Vācu ordeņa valsts · Redzēt vairāk »

Vāli

Vālu dzimtas ģerbonis. Pajus muiža pie Peltsamā. Adaveres muiža pie Peltsamā. Fon Vāli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 17.

Jaunums!!: Livonija un Vāli · Redzēt vairāk »

Vērdiņš

Pletenberga ģerboņiem. Livonijas ordeņa un Rīgas ģerboņiem. Vērdiņš bija viduslaiku monētas, no 1515.

Jaunums!!: Livonija un Vērdiņš · Redzēt vairāk »

Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.

Jaunums!!: Livonija un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »

Vecpils (Vecpils pagasts)

Vecpils (senāk arī Dižlāņi un Lāņi) ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Livonija un Vecpils (Vecpils pagasts) · Redzēt vairāk »

Ventspils novads

Ventspils novads ir pašvaldība Kurzemes rietumos, kurā 2009.

Jaunums!!: Livonija un Ventspils novads · Redzēt vairāk »

Višķu baznīca

Višķu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Livonija un Višķu baznīca · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Livonija un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi

Cēsu katoļu bīskapu baznīca (1583.-1621.), tagad Cēsu luterāņu baznīca. Latgales bīskaps Teodors Volfs fon Ludinghauzens (pa kreisi). Augšējā daļā bīskapa baznīca Daugavpilī, augšā pa labi - bīskapa ģerbonis. No pāvestam 1903. gadā dāvātā albuma "Terra Mariana". Cēsu, Livonijas un Piltenes bīskapi bija 1583.

Jaunums!!: Livonija un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi · Redzēt vairāk »

Vikingu laiki

Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154). Vikingu laiki ir Eiropas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums viduslaiku periodam Ziemeļeiropas zemēs no 8.

Jaunums!!: Livonija un Vikingu laiki · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Firstenbergs

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.

Jaunums!!: Livonija un Vilhelms fon Firstenbergs · Redzēt vairāk »

Vilhelms no Modenas

Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).

Jaunums!!: Livonija un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »

Viljandi

Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.

Jaunums!!: Livonija un Viljandi · Redzēt vairāk »

Vilkacis

Lūkasa Krānaha 1512. gada kokgriezums „Vilkacis” Vilkacis jeb vilkatis ir mitoloģisks cilvēks ar spēju pārvērsties par vilku vai kādu no vilkveidīgiem radījumiem, ar paša gribu, cita vilkača koduma dēļ vai lāsta iespaidā.

Jaunums!!: Livonija un Vilkacis · Redzēt vairāk »

Vitebskas kņazi

Vitebskas ģerbonis. Vitebskas kņazs bija Vitebskas kņazistes valdnieka tituls 12.-15.

Jaunums!!: Livonija un Vitebskas kņazi · Redzēt vairāk »

Viteni

Fon Vitenu dzimtas ģerbonis. Fon Viteni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.

Jaunums!!: Livonija un Viteni · Redzēt vairāk »

Vjerhņadzvinska

Vjerhņadzvinska jeb Verhņedvinska, līdz 1962.

Jaunums!!: Livonija un Vjerhņadzvinska · Redzēt vairāk »

Vladislavs IV Vāsa

Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632. gada līdz savai nāvei 1648. gadā. Pretendēja arī uz Zviedrijas karaļa troni.

Jaunums!!: Livonija un Vladislavs IV Vāsa · Redzēt vairāk »

Volfi

Baronu fon Volfu dzimtas ģerbonis. Fon Volfu dzimta ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 17.

Jaunums!!: Livonija un Volfi · Redzēt vairāk »

Volmārs Antons fon Šlipenbahs

Volmārs Antons fon Šlipenbahs (dzimis, miris) bija Livonijas izcelsmes karavīrs zviedru, vālāk krievu dienestā.

Jaunums!!: Livonija un Volmārs Antons fon Šlipenbahs · Redzēt vairāk »

Volmārs fon Fārensbahs

Georgs Volmārs fon Fārensbahs (dzimis, miris) bija Jaunpilī dzimis karavīrs un politiķis.

Jaunums!!: Livonija un Volmārs fon Fārensbahs · Redzēt vairāk »

Votzeme

Votzeme (''Водская земля'') un Ingrijas zeme (''Ижорская земля'') 14. un 15. gadsimtā Votu karogs Votzeme ir vēsturisks reģions tagadējā Krievijas Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos starp Lugas un Volhovas upēm.

Jaunums!!: Livonija un Votzeme · Redzēt vairāk »

Vrangeļi

Baronu Vrangeļu no Elistferas un Ludenhofas ģerbonis. Fon Vrangeļi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Livonija un Vrangeļi · Redzēt vairāk »

Zalomons Hennings

''Lifflendische Churlendische Chronica'' atkārtotais izdevums (Rīga, Leipcija, ap 1847.) Zalomons Hennings (1528—1589) bija Livonijas ordeņa valsts, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes valsts darbinieks, hercoga Gotharda Ketlera padomnieks un "Vidzemes un Kurzemes hronikas no 1554.

Jaunums!!: Livonija un Zalomons Hennings · Redzēt vairāk »

Zarasi

Zarasi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvā.

Jaunums!!: Livonija un Zarasi · Redzēt vairāk »

Zasi

Zasu dzimtas ģerbonis. Baronu Zasu dzimtas ģerbonis. Zasi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 15.

Jaunums!!: Livonija un Zasi · Redzēt vairāk »

Zībergi

Zībergu dzimtas ģerbonis. Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Zībergi (arī Sieberg, Sieberger, Syburg), pēc 1803.

Jaunums!!: Livonija un Zībergi · Redzēt vairāk »

Zelta Orda

Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.

Jaunums!!: Livonija un Zelta Orda · Redzēt vairāk »

Zemgales dalīšanas līgums

Zemgales dalīšanas līguma teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Zemgales dalīšanas līgums ir 1254.

Jaunums!!: Livonija un Zemgales dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Ziemassvētki

Ziemassvētki, Ziemsvētki jeb Ziemas svētki ir gadskārtu svētki, kurus katru gadu svin neilgi pēc ziemas saulgriežiem 20.

Jaunums!!: Livonija un Ziemassvētki · Redzēt vairāk »

Ziemassvētku egle

Ziemassvētku egle Ziemassvētku egle ir dekorēts dabīgs vai mākslīgs mūžzaļš skujkoks, parasti tā ir egle.

Jaunums!!: Livonija un Ziemassvētku egle · Redzēt vairāk »

Ziemeļeiropas vēsture

Ziemeļeiropas karte 13.-15. gadsimtā (no ''Cosmographia Ptolemaei'', Nicolai Donis, 1482). Ziemeļeiropas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem Ziemeļeiropas teritorijā.

Jaunums!!: Livonija un Ziemeļeiropas vēsture · Redzēt vairāk »

Ziemeļu kari

Zviedrijas paplašināšanās Ziemeļu karu rezultātā (1560–1660). Ziemeļu kari ir kopējs apzīmējums daudziem bruņotiem konfliktiem starp Ziemeļeiropas, Austrumeiropas un Viduseiropas valstu karaspēkiem no 1554.

Jaunums!!: Livonija un Ziemeļu kari · Redzēt vairāk »

Ziemeļu renesanse

Ziemeļu renesanse ir termins, ko izmanto, lai raksturotu renesansi Ziemeļeiropā, jeb plašāk — visā Eiropā ārpus Itālijas, uz ziemeļiem no Alpiem.

Jaunums!!: Livonija un Ziemeļu renesanse · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Jaunums!!: Livonija un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

1. decembris

1.

Jaunums!!: Livonija un 1. decembris · Redzēt vairāk »

1184. gads

1184.

Jaunums!!: Livonija un 1184. gads · Redzēt vairāk »

1201. gads

1201.

Jaunums!!: Livonija un 1201. gads · Redzēt vairāk »

1207. gads

1207.

Jaunums!!: Livonija un 1207. gads · Redzēt vairāk »

1212. gads

1212.

Jaunums!!: Livonija un 1212. gads · Redzēt vairāk »

1216. gads

1216.

Jaunums!!: Livonija un 1216. gads · Redzēt vairāk »

1229. gads

1229.

Jaunums!!: Livonija un 1229. gads · Redzēt vairāk »

1232. gads

1232.

Jaunums!!: Livonija un 1232. gads · Redzēt vairāk »

1239. gads

1239.

Jaunums!!: Livonija un 1239. gads · Redzēt vairāk »

1256. gads

1256.

Jaunums!!: Livonija un 1256. gads · Redzēt vairāk »

1452. gads

1452.

Jaunums!!: Livonija un 1452. gads · Redzēt vairāk »

1582. gads

1582.

Jaunums!!: Livonija un 1582. gads · Redzēt vairāk »

1587. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1587.

Jaunums!!: Livonija un 1587. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1588. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1588.

Jaunums!!: Livonija un 1588. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1589. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1589.

Jaunums!!: Livonija un 1589. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1590. gads Latvijā

Rīgas panorāma ap 1590. gadu. Šajā lapā ir apkopoti 1590.

Jaunums!!: Livonija un 1590. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1591. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1591.

Jaunums!!: Livonija un 1591. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1592. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1592.

Jaunums!!: Livonija un 1592. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1593. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1593.

Jaunums!!: Livonija un 1593. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1594. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1594.

Jaunums!!: Livonija un 1594. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1595. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1595.

Jaunums!!: Livonija un 1595. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1596. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1596.

Jaunums!!: Livonija un 1596. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1597. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1597.

Jaunums!!: Livonija un 1597. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1598. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1598.

Jaunums!!: Livonija un 1598. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1599. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1599.

Jaunums!!: Livonija un 1599. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

16. februāris

16.

Jaunums!!: Livonija un 16. februāris · Redzēt vairāk »

1600. gads Latvijā

Daugavgrīvas pils (Džakomo Lauro gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1600.

Jaunums!!: Livonija un 1600. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1601. gads Latvijā

Daugavgrīvas pils aplenkums poļu-zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1601.

Jaunums!!: Livonija un 1601. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1602. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1602.

Jaunums!!: Livonija un 1602. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1603. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1603.

Jaunums!!: Livonija un 1603. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1604. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1604.

Jaunums!!: Livonija un 1604. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1605. gads Latvijā

Salaspils kauja 1605. gadā (Peter Snayers, 1630). Šajā lapā ir apkopoti 1605.

Jaunums!!: Livonija un 1605. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1606. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1606.

Jaunums!!: Livonija un 1606. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1607. gads Latvijā

1607. gada Livonijas karte. Šajā lapā ir apkopoti 1607.

Jaunums!!: Livonija un 1607. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1608. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1608.

Jaunums!!: Livonija un 1608. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1609. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1609.

Jaunums!!: Livonija un 1609. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1610. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1610. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā.

Jaunums!!: Livonija un 1610. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1611. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1611.

Jaunums!!: Livonija un 1611. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1612. gads Latvijā

Rīgas panorāma 1612. gadā (Mollīna tipogrāfija) Šajā lapā ir apkopoti 1612.

Jaunums!!: Livonija un 1612. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1613. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1613.

Jaunums!!: Livonija un 1613. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1614. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1614.

Jaunums!!: Livonija un 1614. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1615. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1615.

Jaunums!!: Livonija un 1615. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1616. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1616.

Jaunums!!: Livonija un 1616. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1617. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1617.

Jaunums!!: Livonija un 1617. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1618. gads Latvijā

Ekes konventa cilnis. Šajā lapā ir apkopoti 1618.

Jaunums!!: Livonija un 1618. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1619. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1619.

Jaunums!!: Livonija un 1619. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1620. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1620.

Jaunums!!: Livonija un 1620. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1621. gads Latvijā

Zviedru flote pie Rīgas 1621. gadā (Georgs Švengelns, 1621). Šajā lapā ir apkopoti 1621.

Jaunums!!: Livonija un 1621. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1622. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1622.

Jaunums!!: Livonija un 1622. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1623. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1623.

Jaunums!!: Livonija un 1623. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1624. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1624.

Jaunums!!: Livonija un 1624. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1625. gads Latvijā

Rīgas panorāma 1625. gadā (no H. Samsona sprediķu grāmatas titullapas). Šajā lapā ir apkopoti 1625.

Jaunums!!: Livonija un 1625. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1626. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1626.

Jaunums!!: Livonija un 1626. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1627. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1627.

Jaunums!!: Livonija un 1627. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1628. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1628.

Jaunums!!: Livonija un 1628. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1629. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1629.

Jaunums!!: Livonija un 1629. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1656. gads Latvijā

Rīgas aplenkums 1656. gada augustā-oktobrī (Ādama Pérelles gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1656.

Jaunums!!: Livonija un 1656. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1682. gads Latvijā

Mihaela Brinkmana skulptūra "Lielais Kristaps". Šajā lapā ir apkopoti 1682.

Jaunums!!: Livonija un 1682. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

18. aprīlis

18.

Jaunums!!: Livonija un 18. aprīlis · Redzēt vairāk »

2. augusts

2.

Jaunums!!: Livonija un 2. augusts · Redzēt vairāk »

5. marts

5.

Jaunums!!: Livonija un 5. marts · Redzēt vairāk »

6. februāris

6.

Jaunums!!: Livonija un 6. februāris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Livonijas valsts, Māras zeme, Svētās Marijas zeme, Terra Matris, Terra beate Virginis.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā