Satura rādītājs
32 attiecības: Aizputes apriņķis, Aizputes virspilskunga iecirknis, Ķāķišķe, Bārtas pagasts, Būtiņģe, Dienvidkurzemes novads, Gaviezes pagasts, Grobiņas apriņķis, Grobiņas fogti, Grobiņas luterāņu baznīca, Grobiņas pagasts, Iļģi (ciems), Jēkabs Ketlers, Kapsēde, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lietuva, Livonijas Konfederācija, Medzes pagasts, Meirišķe, Nīcas luterāņu baznīca, Nīcas pagasts, Otrais Ziemeļu karš, Palanga, Pape, Pērkones pagasts, Piltenes apgabals, Prāvests, Prūsijas hercogiste, Rucavas muiža, Sventāja, Tāšu pagasts.
Aizputes apriņķis
Aizputes apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Aizputes pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Aizputes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Aizputes apriņķis
Aizputes virspilskunga iecirknis
Aizputes virspilskunga tiesa Kurzemes guberņas kartē ar latviskajiem vietvārdiem (1820). Piltenes apgabala un Kurzemes hercogistes daļas, no kurām 1819. gadā izveidoja Aizputes virspilskunga tiesu (1770. gada kartes fragments). Aizputes virspilskunga iecirknis bija Kurzemes guberņas administratīva vienība (1819-1864) ar trīs pilsētām (Aizpute, Grobiņa un Liepāja), diviem miestiem (Durbe un Palanga) un divām pilskunga tiesām (Aizputes pilskunga tiesa un Grobiņas pilskunga tiesa), deviņiem draudzes novadiem ar 28 luterāņu baznīcām un 5 katoļu baznīcām.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Aizputes virspilskunga iecirknis
Ķāķišķe
Ķāķišķe ir ciems Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā uz ziemeļaustrumiem no Rucavas pie autoceļa P113 (Grobiņa—Bārta—Rucava).
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Ķāķišķe
Bārtas pagasts
Bārtas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām, Bārtas un Vārtājas starpupē.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Bārtas pagasts
Būtiņģe
Būtiņģes luterāņu baznīca. Sventājas upi (Dorthezena karte, 1747). Zviedru aizbērtās Sventājas ostas vieta (iezīmēta ar burtu b) atradās Kurzemes daļā. Būtiņģe ir Palangas pilsētas daļa pie Sventājas upes.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Būtiņģe
Dienvidkurzemes novads
Dienvidkurzemes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas laikā 2021. gada 1.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Dienvidkurzemes novads
Gaviezes pagasts
Gaviezes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Gaviezes pagasts
Grobiņas apriņķis
Grobiņas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Grobiņas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Grobiņas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1920) sastāvā.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Grobiņas apriņķis
Grobiņas fogti
Grobiņas fogteja (Vgt:Grobin). Grobiņas fogti bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (soģi) Grobiņas fogtejas teritorijā līdz 1560.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Grobiņas fogti
Grobiņas luterāņu baznīca
Grobiņas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Lielajā ielā 21, Grobiņā.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Grobiņas luterāņu baznīca
Grobiņas pagasts
Grobiņas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām tā rietumos Liepājas ezera krastā.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Grobiņas pagasts
Iļģi (ciems)
Iļģi, agrāk Iļģu muiža, ir ciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā uz austrumiem no Grobiņas.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Iļģi (ciems)
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Jēkabs Ketlers
Kapsēde
Kapsēde ir ciems Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Kapsēde
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Kurzemes guberņa
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Lietuva
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Livonijas Konfederācija
Medzes pagasts
Medzes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām, pie Baltijas jūras.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Medzes pagasts
Meirišķe
Meirišķe ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Meirišķe
Nīcas luterāņu baznīca
Nīcas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Nīcas pagastā.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Nīcas luterāņu baznīca
Nīcas pagasts
Nīcas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām Baltijas jūras piekrastē.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Nīcas pagasts
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Otrais Ziemeļu karš
Palanga
Palanga (žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Palanga
Pape
Pape ir ciems Latvijas un Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā starp Baltijas jūru un Papes ezeru pie Papes kanāla.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Pape
Pērkones pagasts
Pērkones pagasts bija viena no Liepājas apriņķa (līdz 1920. gadam Grobiņas apriņķa) pašvaldībām tā rietumos, Baltijas jūras kratā.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Pērkones pagasts
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Piltenes apgabals
Prāvests
Prāvests (lejasvācu: Pravest, cēlies no — 'tas, kurš nolikts priekšā') ir viens no vadītāja, priekšnieka amatiem kristīgās baznīcas hierarhijā.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Prāvests
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Prūsijas hercogiste
Rucavas muiža
Rucavas muiža ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā uz austrumiem no Rucavas.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Rucavas muiža
Sventāja
Sventājas osta. Sventāja (''Heilig Aa'') pie Kurzemes robežas 17. gadsimtā (Šturns, 1661). Sventājas upi (Dorthezena karte, 1747). Zviedru aizbērtās Sventājas ostas vieta (iezīmēta ar burtu b) atradās Kurzemes daļā. Sventāja ir Palangas pilsētas daļa Sventājas upes grīvā Baltijas jūras krastā.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Sventāja
Tāšu pagasts
Tāšu pagasts (līdz 1925. gadam Talsu pagasts) bija viena no Liepājas apriņķa (līdz 1920. gadam Grobiņas apriņķa) pašvaldībām tā vidusdaļā.
Skatīt Grobiņas draudzes novads un Tāšu pagasts
Zināms kā Grobiņas draudze.