Satura rādītājs
44 attiecības: Aizputes apriņķis, Aizputes virspilskunga iecirknis, Aizteres pagasts, Bārtas pagasts, Bunkas pagasts, Dunalkas pagasts, Dunikas pagasts, Durbe, Durbes draudzes novads, Durbes pagasts, Gaviezes pagasts, Gramzdas pagasts, Grobiņa, Grobiņas apriņķis, Grobiņas draudzes novads, Grobiņas pagasts, Kalētu pagasts, Krievijas Impērija, Krotes pagasts, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Latvija, Liepāja, Liepājas apriņķis, Medzes pagasts, Medzes-Vērgales pagasts, Nīcas pagasts, Palanga, Palangas pagasts, Pērkones pagasts, Piltenes apgabals, Prāvests, Prūsijas Karaliste, Priekules pagasts, Purmsātu pagasts, Rāvas pagasts, Rucavas pagasts, Tadaiķu pagasts, Tāšu pagasts, Vācijas Impērija, Vērgales pagasts, Vecpils pagasts, Virgas pagasts.
Aizputes apriņķis
Aizputes apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Aizputes pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Aizputes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Aizputes apriņķis
Aizputes virspilskunga iecirknis
Aizputes virspilskunga tiesa Kurzemes guberņas kartē ar latviskajiem vietvārdiem (1820). Piltenes apgabala un Kurzemes hercogistes daļas, no kurām 1819. gadā izveidoja Aizputes virspilskunga tiesu (1770. gada kartes fragments). Aizputes virspilskunga iecirknis bija Kurzemes guberņas administratīva vienība (1819-1864) ar trīs pilsētām (Aizpute, Grobiņa un Liepāja), diviem miestiem (Durbe un Palanga) un divām pilskunga tiesām (Aizputes pilskunga tiesa un Grobiņas pilskunga tiesa), deviņiem draudzes novadiem ar 28 luterāņu baznīcām un 5 katoļu baznīcām.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Aizputes virspilskunga iecirknis
Aizteres pagasts
Aizteres pagasts bija viena no Liepājas apriņķa (līdz 1920. gadam Grobiņas apriņķa) pašvaldībām tā austrumos.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Aizteres pagasts
Bārtas pagasts
Bārtas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām, Bārtas un Vārtājas starpupē.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Bārtas pagasts
Bunkas pagasts
Bunkas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām, Vārtājas krastos.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Bunkas pagasts
Dunalkas pagasts
Dunalkas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām, Durbes ezera ziemeļu krastā.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Dunalkas pagasts
Dunikas pagasts
Dunikas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos Lietuvas pierobežā Bārtas un Sventājas starpupē.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Dunikas pagasts
Durbe
Durbe ir pilsēta Kurzemes dienvidos, viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Durbe
Durbes draudzes novads
Durbes draudzes novads ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Durbes draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Durbes draudzes novads
Durbes pagasts
Durbes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām tā vidienē Durbes ezera austrumu krastā.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Durbes pagasts
Gaviezes pagasts
Gaviezes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Gaviezes pagasts
Gramzdas pagasts
Gramzdas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām, Lietuvas pierobežā.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Gramzdas pagasts
Grobiņa
Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Grobiņa
Grobiņas apriņķis
Grobiņas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Grobiņas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Grobiņas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1920) sastāvā.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Grobiņas apriņķis
Grobiņas draudzes novads
Grobiņas draudzes novads (1859). Grobiņas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Grobiņas draudzes novads
Grobiņas pagasts
Grobiņas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām tā rietumos Liepājas ezera krastā.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Grobiņas pagasts
Kalētu pagasts
Kalētu pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām, Lietuvas pierobežā.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Kalētu pagasts
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Krievijas Impērija
Krotes pagasts
Krotes pagasts bija viena no Liepājas apriņķa (līdz 1920. gadam Grobiņas apriņķa) pašvaldībām tā austrumos.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Krotes pagasts
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Kurzemes guberņa
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Latvija
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Liepāja
Liepājas apriņķis
Liepājas apriņķis bija administratīva vienība Latvijas Republikas (1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Liepājas apriņķis
Medzes pagasts
Medzes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām, pie Baltijas jūras.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Medzes pagasts
Medzes-Vērgales pagasts
Medzes-Vērgales pagasts bija Grobiņas apriņķa pagasts, ko Pirmā pasaules kara laikā sadalīja patstāvīgos Medzes un Vērgales pagastos.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Medzes-Vērgales pagasts
Nīcas pagasts
Nīcas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām Baltijas jūras piekrastē.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Nīcas pagasts
Palanga
Palanga (žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Palanga
Palangas pagasts
Grobiņas apriņķa Palangas pagasts (1820). Palangas pagasts bija viens no Grobiņas apriņķa pagastiem tā dienvidos, Baltijas jūras piekrastē.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Palangas pagasts
Pērkones pagasts
Pērkones pagasts bija viena no Liepājas apriņķa (līdz 1920. gadam Grobiņas apriņķa) pašvaldībām tā rietumos, Baltijas jūras kratā.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Pērkones pagasts
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Piltenes apgabals
Prāvests
Prāvests (lejasvācu: Pravest, cēlies no — 'tas, kurš nolikts priekšā') ir viens no vadītāja, priekšnieka amatiem kristīgās baznīcas hierarhijā.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Prāvests
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Prūsijas Karaliste
Priekules pagasts
Priekules pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Priekules pagasts
Purmsātu pagasts
Purmsātu pagasts bija viena no Liepājas apriņķa pašvaldībām tā vidusdaļā.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Purmsātu pagasts
Rāvas pagasts
Rāvas pagasts bija viena no Liepājas apriņķa (līdz 1920. gadam Grobiņas apriņķa) pašvaldībām tā ziemeļaustrumos.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Rāvas pagasts
Rucavas pagasts
Rucavas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novadā administratīvajām teritorijām Baltijas jūras krastā Lietuvas pierobežā.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Rucavas pagasts
Tadaiķu pagasts
Tadaiķu pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Tadaiķu pagasts
Tāšu pagasts
Tāšu pagasts (līdz 1925. gadam Talsu pagasts) bija viena no Liepājas apriņķa (līdz 1920. gadam Grobiņas apriņķa) pašvaldībām tā vidusdaļā.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Tāšu pagasts
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Vācijas Impērija
Vērgales pagasts
Vērgales pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām, Baltijas jūras krastā.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Vērgales pagasts
Vecpils pagasts
Vecpils pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Vecpils pagasts
Virgas pagasts
Virgas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novadā administratīvajām teritorijām.
Skatīt Grobiņas apriņķis un Virgas pagasts
Zināms kā Grobiņas pilskunga iecirknis, Grobiņas pilskunga tiesa.