Atvērt Google MapsSatura rādītājs
39 attiecības: Atis Kronvalds, Austrumeiropas laiks, Autoceļš A9 (Latvija), Ģirts Vilks, Balduīns no Alnas, Burhards fon Hornhūzens, Dienvidkurzemes novads, Durbes ģerbonis, Durbes ezers, Durbes kauja, Durbes novads, Durbes viduslaiku pils, Fricis Gulbis (fiziķis), Grobiņa, Indra Briķe, Indriķis Laube, Jēkabs Alksnis (ārsts), Johans Kristofs Baumbahs, Kurši, Kursa (valsts), Kurzeme, Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums, Lielais Ziemeļu karš, Liepāja, Livonijas ordenis, Piejūras zemiene, Piemare, Pilsēta, Pirmā atmoda, Prūsija, Rīga, Rietumkursas augstiene, Sīmanis Klēvers, Suverēno valstu uzskaitījums, Vācu ordenis, Zigfrīds Anna Meierovics, 1260. gads, 13. jūlijs, 1893. gads.
- Dienvidkurzemes novads
- Grobiņas apriņķis
Atis Kronvalds
Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis ( —), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.
Skatīt Durbe un Atis Kronvalds
Austrumeiropas laiks
Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.
Skatīt Durbe un Austrumeiropas laiks
Autoceļš A9 (Latvija)
>>Zirņu stacija >>Kušaiņi, Ikaiši, Vārme >>Jaunmuiža, Pampāļi, Ezere >>Rudbāržu internātpamatskola | | A9 autoceļš Rīga (Skulte)—Liepāja, sabiedrībā pazīstama arī kā Liepājas šoseja, ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Latvijas galvaspilsētu Rīgu ar Latvijas trešo lielāko pilsētu Liepāju.
Skatīt Durbe un Autoceļš A9 (Latvija)
Ģirts Vilks
Ģirts Vilks (dzimis, miris), līdz 1941.
Skatīt Durbe un Ģirts Vilks
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Skatīt Durbe un Balduīns no Alnas
Burhards fon Hornhūzens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Burhards fon Hornhūzens jeb Burhards no Hornhauzenas, pirmais Kēnigsbergas komturs, vēlāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1256.
Skatīt Durbe un Burhards fon Hornhūzens
Dienvidkurzemes novads
Dienvidkurzemes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas laikā 2021. gada 1.
Skatīt Durbe un Dienvidkurzemes novads
Durbes ģerbonis
Durbes pilsētas ģerbonis ir viens no Durbes pilsētas oficiālajiem simboliem.
Skatīt Durbe un Durbes ģerbonis
Durbes ezers
Durbes ezers ir senlejas sprostezers Dienvidkurzemes novadā.
Skatīt Durbe un Durbes ezers
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Skatīt Durbe un Durbes kauja
Durbes novads
Durbes novads bija pašvaldība Kurzemē.
Skatīt Durbe un Durbes novads
Durbes viduslaiku pils
Durbes pilsdrupas 19. gadsimta sākumā. Durbes pilsdrupas 1901. gada attēlā. Durbes pils drupas mūsdienās. Durbes viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes hercogistes nocietinājums un saimniecības pils Durbē.
Skatīt Durbe un Durbes viduslaiku pils
Fricis Gulbis (fiziķis)
Fricis Gulbis (1891—1956) bija latviešu fiziķis.
Skatīt Durbe un Fricis Gulbis (fiziķis)
Grobiņa
Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.
Skatīt Durbe un Grobiņa
Indra Briķe
Indra Briķe (dzimusi Durbē) ir latviešu aktrise, strādājusi galvenokārt Liepājas teātrī un Dailes teātrī.
Skatīt Durbe un Indra Briķe
Indriķis Laube
Indriķis Laube (dzimis 1841. gada maijā Durbē, miris Rīgā), arī Heinrihs Laube, Laubes Indriķis, bija vācbaltiešu rakstnieks, literatūrkritiķis, žurnālists, tulkotājs.
Skatīt Durbe un Indriķis Laube
Jēkabs Alksnis (ārsts)
Jēkabs Alksnis (1870—1957) bija latviešu ķirurgs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1924—1944), Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors (1930—1931), aktīvs sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Durbe un Jēkabs Alksnis (ārsts)
Johans Kristofs Baumbahs
"Jauna un maza latviešu dziesmu grāmata". Titullapa (1779). Johans Kristofs Baumbahs (1742—1801) jeb Jānis Kristaps Baumbahs (vecajā rakstībā: Jan Kristapper Baumbach), bija Kurzemes un Zemgales hercogistes vācbaltiešu mācītājs, valodnieks un tulkotājs latviešu valodā.
Skatīt Durbe un Johans Kristofs Baumbahs
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Durbe un Kurši
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Skatīt Durbe un Kursa (valsts)
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Durbe un Kurzeme
Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas ārlietu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Skatīt Durbe un Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Durbe un Lielais Ziemeļu karš
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Skatīt Durbe un Liepāja
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Durbe un Livonijas ordenis
Piejūras zemiene
Piejūras zemiene ir dabas apgabals Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.
Skatīt Durbe un Piejūras zemiene
Piemare
Piemare (rakstiskajos avotos: Bihavelanc vai Bihavelant) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē no Vārtājas upes ietekas dienvidos līdz Rīvas upes ietekai ziemeļos.
Skatīt Durbe un Piemare
Pilsēta
Frankfurte pie Mainas Vācijas rietumdaļā. Pilsēta ir apdzīvota vieta ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi.
Skatīt Durbe un Pilsēta
Pirmā atmoda
Jura Alunāna dzejoli "Nevis slinkojot un pūstot" (mākslinieks H. Šics, 1873.) Pirmā atmoda bija aptuveni no 1850.
Skatīt Durbe un Pirmā atmoda
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Skatīt Durbe un Prūsija
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Durbe un Rīga
Rietumkursas augstiene
Rietumkursas augstiene ir augstiene Latvijas rietumu daļā, Kurzemē.
Skatīt Durbe un Rietumkursas augstiene
Sīmanis Klēvers
Sīmanis Klēvers (1834—1922) bija latviešu dārznieks un sabiedriskais darbinieks, Durbes pilsētas galva (1893).
Skatīt Durbe un Sīmanis Klēvers
Suverēno valstu uzskaitījums
Zambija - Zālamana Salas - Ziemeļkoreja - Ziemeļmaķedonija - Zimbabve - Zviedrija Kategorija:Politiskā ģeogrāfija Kategorija:Valstu uzskaitījumi.
Skatīt Durbe un Suverēno valstu uzskaitījums
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Durbe un Vācu ordenis
Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Skatīt Durbe un Zigfrīds Anna Meierovics
1260. gads
1260.
Skatīt Durbe un 1260. gads
13. jūlijs
13.
Skatīt Durbe un 13. jūlijs
1893. gads
1893.
Skatīt Durbe un 1893. gads
Skatīt arī
Dienvidkurzemes novads
- Šķēde (Medzes pagasts)
- Aizpute
- Aizputes pagasts
- Bunkas pagasts
- Bārtas pagasts
- Cimdenieki
- Cīravas pagasts
- Dienvidkurzemes novads
- Dunalkas pagasts
- Dunikas pagasts
- Durbe
- Durbes pagasts
- Embūte
- Embūtes pagasts
- Embūtes pilsdrupas
- Gaviezes pagasts
- Gramzdas pagasts
- Grobiņa
- Grobiņas pagasts
- Grīņu dabas rezervāts
- Kalvenes pagasts
- Kalētu pagasts
- Kazdanga
- Kazdangas pagasts
- Kazdangas pils
- Lažas pagasts
- Lieģi
- Medzes pagasts
- Nīca
- Nīcas pagasts
- Otaņķu pagasts
- Priekule
- Priekules pagasts
- Pāvilosta
- Pērkone
- Rucava
- Rucavas pagasts
- Sakas pagasts
- Starptautiskā lidosta "Liepāja"
- Tadaiķu pagasts
- Tebra
- Tāšu-Padures muiža
- Vaiņode
- Vaiņodes lidlauks
- Vaiņodes muiža
- Vaiņodes pagasts
- Vecpils pagasts
- Virgas pagasts
- Vērgales pagasts
Grobiņas apriņķis
Zināms kā Durben, Durbes pilsēta.