Satura rādītājs
20 attiecības: Abinieki, Amazone, Āda, Āfrika, Dūņas, Dienvidamerika, Kāpurs, Kārta, Mute, Olnīca, Olvads, Pārvēršanās, Plaušas, Ragzobzivjveidīgās, Saldūdens, Skrimslis, Smadzeņu kapsula, Spuras, Zivis, Zvīņas.
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Skatīt Divplaušzivjveidīgās un Abinieki
Amazone
Amazone jeb Amazonasa ir upe Dienvidamerikā, tā ir otra garākā upe pasaulē, jo šobrīd par visgarāko tiek uzskatīta Nīla (vēl notiek strīdi par to, kura ir visgarākā).
Skatīt Divplaušzivjveidīgās un Amazone
Āda
Degunradža āda Āda ir dzīvnieku un cilvēku ķermeņa ārējais apvalks.
Skatīt Divplaušzivjveidīgās un Āda
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Divplaušzivjveidīgās un Āfrika
Dūņas
Dūņas ūdenstilpes krastā. Dūņas ir smalkgraudains, mīksts, organogēns drupiezis, kas sastāv no minerālo un organisko vielu maisījuma, kas nogulsnējas ūdenstilpju dibenā.
Skatīt Divplaušzivjveidīgās un Dūņas
Dienvidamerika
Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.
Skatīt Divplaušzivjveidīgās un Dienvidamerika
Kāpurs
Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.
Skatīt Divplaušzivjveidīgās un Kāpurs
Kārta
Kārta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Skatīt Divplaušzivjveidīgās un Kārta
Mute
Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.
Skatīt Divplaušzivjveidīgās un Mute
Olnīca
Sievietes olnīca Olnīcas (dsk. Ovarien) ir sieviešu reproduktīvās sistēmas dzimumdziedzeri, kuros norisinās olšūnu un dzimumhormonu (estrogēna un progesterona) veidošanās.
Skatīt Divplaušzivjveidīgās un Olnīca
Olvads
Sievietes reproduktīvās sistēmas shēma Olvads ir sieviešu dzimuma zīdītāju cauruļveida dzimumorgāns.
Skatīt Divplaušzivjveidīgās un Olvads
Pārvēršanās
žokli Pārvēršanās jeb metamorfoze (no (metamórfōsis) — 'pārvēršanās') ir dzīvo organismu pārvēršanās to attīstības laikā pēc dzimšanas, izšķilšanās no olas vai izdīgšanas no sēklas.
Skatīt Divplaušzivjveidīgās un Pārvēršanās
Plaušas
Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.
Skatīt Divplaušzivjveidīgās un Plaušas
Ragzobzivjveidīgās
Ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes syn. Ceratodontida) ir divējādelpojošo zivju (Ceratodontae) kārta, kuras pārstāvju fosilijas ir zināmas vēl no triasa, bet mūsdienās ir saglabājušās nedaudzas reliktas formas, kas dzīvo Dienvidamerikā, Amazones baseinā, Āfrikas centrālajā daļā, kā arī Austrālijas austrumos.
Skatīt Divplaušzivjveidīgās un Ragzobzivjveidīgās
Saldūdens
Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.
Skatīt Divplaušzivjveidīgās un Saldūdens
Skrimslis
Skrimšļaudi Skrimslis ir organisma struktūra, kuru veido skrimšļaudi.
Skatīt Divplaušzivjveidīgās un Skrimslis
Smadzeņu kapsula
Smadzeņu kapsula (arī smadzeņdaļa, neirokrānijs) ir galvaskausa daļa, kas aptver smadzenes un sargā tās no fiziskas iedarbības, kā arī fiksē maņu orgānus (ožas, redzes, dzirdes receptorus).
Skatīt Divplaušzivjveidīgās un Smadzeņu kapsula
Spuras
Zivs ''Lampanyctodes hectoris'' morfolģija: 1 — žaunu vāks 2 — sānu līnija 3 — '''muguras spura''' 4 — '''tauku spura''' 5 — astes daļa 6 — '''astes spura''' 7 — '''anālā spura''' 8 — fotofori 9 — '''vēdera spura''' (pāra) 10 — '''krūšu spura''' (pāra) Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības.
Skatīt Divplaušzivjveidīgās un Spuras
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Skatīt Divplaušzivjveidīgās un Zivis
Zvīņas
Zvīņas jeb zvīņojums ir dažu dzīvo organismu grupu ārējais pārklājums, kas veidots no raga (amniotiem) vai kaula (zivīm) plātnītēm - zvīņām.
Skatīt Divplaušzivjveidīgās un Zvīņas
Zināms kā Lepidosireniformes.