Ātrāk nekā pārlūku!
35 attiecības: Adrijas jūra, Anatolija, Antīkā Tēra, Argolida, Argosa, Bizantija (pilsēta), Bosfors, Dienviditālija, Egejas jūra, Ejina, Hērakls, Hersonēsa, Istmija, Korintija, Krēta, Lakonija, Lielā Grieķija, Melnā jūra, Mikēnu civilizācija, Nimfa, Olimpa kalns, Peloponēsa, Pilsētvalsts, Roda, Santorine, Senā Grieķija, Senā Korinta, Sengrieķu mitoloģija, Sengrieķu valoda, Sicīlija, Sirakūzas, Sparta, Stambula, Tesālija, Turcija.
Adrijas jūra
Adrijas jūra ir Vidusjūras vistālāk ziemeļos novietotā daļa starp Apenīnu pussalu un Balkānu pussalu.
Jaunums!!: Dorieši un Adrijas jūra · Redzēt vairāk »
Anatolija
Anatolija un Eiropa Anatolija (no (Anatolía) — ‘saullēkta ’, ‘austrumi’), arī Mazāzija, ir ģeogrāfisks reģions Turcijā.
Jaunums!!: Dorieši un Anatolija · Redzēt vairāk »
Antīkā Tēra
Antīkā Tēra (Αρχαία Θήρα) ir sena pilsēta 360 metrus augstā Mesavouno kalna virsotnē, Santorīnas salā, Grieķijā.
Jaunums!!: Dorieši un Antīkā Tēra · Redzēt vairāk »
Argolida
Argolidas vēsturiskais apgabals Argolida ir Grieķijas vēsturiskais apgabals, kas atrodas Peloponēsas pussalas austrumu daļā.
Jaunums!!: Dorieši un Argolida · Redzēt vairāk »
Argosa
Argosa (gr. Άργος) ir pilsēta Grieķijā.
Jaunums!!: Dorieši un Argosa · Redzēt vairāk »
Bizantija (pilsēta)
Bizantijas atrašanās vieta (kartē ir iezīmētas mūsdienu valstu robežas) Bizantija (Byzántion) bija sengrieķu pilsēta klasiskajos senajos laikos pie Marmora jūras un Bosfora šauruma.
Jaunums!!: Dorieši un Bizantija (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Bosfors
Bosfors ir jūras šaurums, kas šķir Turcijas Eiropas daļu (Rumēlija) no Āzijas daļas (Anatolija).
Jaunums!!: Dorieši un Bosfors · Redzēt vairāk »
Dienviditālija
Dienviditālija Dienviditālija (itāļu: Sud Italia, Mezzogiorno) ir viens no pieciem Itālijas ekonomiskajiem un ģeogrāfiskajiem reģioniem, kas krasi atšķiras no Ziemeļitālijas ar zemāku urbanizācijas, industrializācijas, ekonomiskās un sociālās attīstības līmeni, nelabvēlīgu vides un noziedzības situāciju un politisko nestabilitāti.
Jaunums!!: Dorieši un Dienviditālija · Redzēt vairāk »
Egejas jūra
Egejas jūra ir Vidusjūras daļa starp Grieķiju un Turciju — starp Eiropu un Āziju.
Jaunums!!: Dorieši un Egejas jūra · Redzēt vairāk »
Ejina
Ejina, senatnē Egina ir sala Saronikas līča Saronikas salu arhipelāgā Grieķijā.
Jaunums!!: Dorieši un Ejina · Redzēt vairāk »
Hērakls
Hērakls un Nēmejas lauva Hērakls (latīņu valodas versijā Herkuless (Hercules)) ir varonis sengrieķu mitoloģijā.
Jaunums!!: Dorieši un Hērakls · Redzēt vairāk »
Hersonēsa
Hersonēsa (Chersonēsos;;, Khersones,, Khersones) ir antīka Senās Grieķijas kolonija Krimā, atrodas mūsdienu Sevastopoles teritorijā.
Jaunums!!: Dorieši un Hersonēsa · Redzēt vairāk »
Istmija
Istmija (sengr. Ισθμία) bija senā Poseidona svētnīca Korintas zemesšaurumā, Grieķijā.
Jaunums!!: Dorieši un Istmija · Redzēt vairāk »
Korintija
Korintijas vēsturiskais apgabals. Korintija ir Grieķijas vēsturiskais apgabals, kas atrodas Peloponēsas pussalas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Dorieši un Korintija · Redzēt vairāk »
Krēta
Krēta (grieķu: Κρήτη) ir lielākā un apdzīvotākā Grieķijas un piektā lielākā sala Vidusjūrā, pēc Sicīlijas, Sardīnijas, Kipras un Korsikas.
Jaunums!!: Dorieši un Krēta · Redzēt vairāk »
Lakonija
Lakonijas vēsturiskā apgabala karte. Lakonija ir Grieķijas vēsturiskais apgabals, kas atrodas Peloponēsas pussalas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Dorieši un Lakonija · Redzēt vairāk »
Lielā Grieķija
Lielās Grieķijas karte ar grieķu kolonistu dialektiem: ahajiešu (brūns), doriešu (dzeltens), joniešu (violets) un ziemeļrietumu grieķu (tumši pelēks) Lielā Grieķija ir Itālijas vēsturiskais apgabals ar sengrieķu kolonijām, kas dibinātas antīkajā periodā (sākot ar 8. gadsimtu pr. Kr.), kurā ietilpst Apenīnu pussalas dienvidu daļa un Sicīlija.
Jaunums!!: Dorieši un Lielā Grieķija · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Dorieši un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Mikēnu civilizācija
Mikēnu pilsēta. Lauvu vārti. Mikēnu civilizācija jeb Ahaiskā Grieķija ir kultūras periods aizvēsturiskās Grieķijas vēsturē no 16.
Jaunums!!: Dorieši un Mikēnu civilizācija · Redzēt vairāk »
Nimfa
Nimfas 1896. gada gleznā Nimfa (nymphē) sengrieķu mitoloģijā ir dabas dievība, parasti tiek attēlota kā jauna, skaista sieviete.
Jaunums!!: Dorieši un Nimfa · Redzēt vairāk »
Olimpa kalns
Olimpa kalns ir augstākais kalns Grieķijā, atrodas starp Tesaliju un Maķedonijas reģionu, apmēram 100 km no valsts otras lielākās pilsētas Salonikiem.
Jaunums!!: Dorieši un Olimpa kalns · Redzēt vairāk »
Peloponēsa
Peloponēsa (Pelopónnēsos) ir kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos.
Jaunums!!: Dorieši un Peloponēsa · Redzēt vairāk »
Pilsētvalsts
Skats uz Monako pilsētvalsti. Pilsētvalsts jeb polisa ((polis) — 'pilsēta') ir valstiskā veidojumā apvienota pilsēta un tās tuvākās apkaimes teritorija.
Jaunums!!: Dorieši un Pilsētvalsts · Redzēt vairāk »
Roda
Roda (Ródos) ir sala Grieķijā, atrodas Egejas jūras austrumos.
Jaunums!!: Dorieši un Roda · Redzēt vairāk »
Santorine
Santorine (Santoríne) jeb Tira, vēsturiski Tēra (Téra), ir sala Egejas jūras dienvidos, aptuveni 200 km uz dienvidaustrumiem no Grieķijas kontinentālās daļas un aptuveni 100 km uz ziemeļiem no Krētas.
Jaunums!!: Dorieši un Santorine · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Dorieši un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Senā Korinta
Senā Korinta bija pilsētvalsts (polisa) blakus Korintas zemesšaurumam, kas Peloponēsu savieno ar kontinentālo Grieķiju, apmēram pusceļā starp Atēnām un Spartu.
Jaunums!!: Dorieši un Senā Korinta · Redzēt vairāk »
Sengrieķu mitoloģija
Grieķijas trīsvienība un triju Zemes valstību sadalījums: Zevs (debesis), Poseidons (iūras un okeāni) un Aīds (pazeme). Teosi (nelieli dievi) ir šīs trīsvienības bērni Zeva atveidojums Sengrieķu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums par dieviem, varoņiem un rituāliem Senajā Grieķijā.
Jaunums!!: Dorieši un Sengrieķu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Sengrieķu valoda
Sengrieķu valoda (Hellēnikḗ) ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sens grieķu valodas attīstības līmenis.
Jaunums!!: Dorieši un Sengrieķu valoda · Redzēt vairāk »
Sicīlija
Sicīlija ir lielākā sala Vidusjūrā un autonoms Itālijas reģions ar km² lielu platību.
Jaunums!!: Dorieši un Sicīlija · Redzēt vairāk »
Sirakūzas
Sirakūzas ir pilsēta Itālijā, Sicīlijas austrumu krastā.
Jaunums!!: Dorieši un Sirakūzas · Redzēt vairāk »
Sparta
Sparta Sparta bija ietekmīga doriešu polisa Senajā Grieķijā, Peloponēsas pussalā.
Jaunums!!: Dorieši un Sparta · Redzēt vairāk »
Stambula
Stambula (vēsturiskie nosaukumi: Bizantija, Konstantinopole, Konstantīnija) pēc iedzīvotāju skaita ir lielākā pilsēta Eiropā (4. lielākā pilsēta pasaulē) un ir Turcijas kultūras un finanšu centrs.
Jaunums!!: Dorieši un Stambula · Redzēt vairāk »
Tesālija
Tesālijas reģions aptuveni atbilst Tesālijas perifērijas teritorijai Tesālija (Thessalíā) ir Grieķijas kultūrvēsturisks reģions.
Jaunums!!: Dorieši un Tesālija · Redzēt vairāk »
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Jaunums!!: Dorieši un Turcija · Redzēt vairāk »
