Satura rādītājs
35 attiecības: Adrijas jūra, Anatolija, Antīkā Tēra, Argolida, Argosa, Bizantija (pilsēta), Bosfors, Dienviditālija, Egejas jūra, Ejina, Hērakls, Hersonēsa, Istmija, Korintija, Krēta, Lakonija, Lielā Grieķija, Melnā jūra, Mikēnu civilizācija, Nimfa, Olimpa kalns, Peloponēsa, Pilsētvalsts, Roda, Santorine, Senā Grieķija, Senā Korinta, Sengrieķu mitoloģija, Sengrieķu valoda, Sicīlija, Sirakūzas, Sparta, Stambula, Tesālija, Turcija.
Adrijas jūra
Adrijas jūra ir Vidusjūras vistālāk ziemeļos novietotā daļa starp Apenīnu pussalu un Balkānu pussalu.
Skatīt Dorieši un Adrijas jūra
Anatolija
Anatolija un Eiropa Anatolija (no (Anatolía) — ‘saullēkta ’, ‘austrumi’), arī Mazāzija, ir ģeogrāfisks reģions Turcijā.
Skatīt Dorieši un Anatolija
Antīkā Tēra
Antīkā Tēra (Αρχαία Θήρα) ir sena pilsēta 360 metrus augstā Mesavouno kalna virsotnē, Santorīnas salā, Grieķijā.
Skatīt Dorieši un Antīkā Tēra
Argolida
Argolidas vēsturiskais apgabals Argolida ir Grieķijas vēsturiskais apgabals, kas atrodas Peloponēsas pussalas austrumu daļā.
Skatīt Dorieši un Argolida
Argosa
Argosa (gr. Άργος) ir pilsēta Grieķijā.
Skatīt Dorieši un Argosa
Bizantija (pilsēta)
Bizantijas atrašanās vieta (kartē ir iezīmētas mūsdienu valstu robežas) Bizantija (Byzántion) bija sengrieķu pilsēta klasiskajos senajos laikos pie Marmora jūras un Bosfora šauruma.
Skatīt Dorieši un Bizantija (pilsēta)
Bosfors
Bosfors ir jūras šaurums, kas šķir Turcijas Eiropas daļu (Rumēlija) no Āzijas daļas (Anatolija).
Skatīt Dorieši un Bosfors
Dienviditālija
Dienviditālija Dienviditālija (itāļu: Sud Italia, Mezzogiorno) ir viens no pieciem Itālijas ekonomiskajiem un ģeogrāfiskajiem reģioniem, kas krasi atšķiras no Ziemeļitālijas ar zemāku urbanizācijas, industrializācijas, ekonomiskās un sociālās attīstības līmeni, nelabvēlīgu vides un noziedzības situāciju un politisko nestabilitāti.
Skatīt Dorieši un Dienviditālija
Egejas jūra
Egejas jūra ir Vidusjūras daļa starp Grieķiju un Turciju — starp Eiropu un Āziju.
Skatīt Dorieši un Egejas jūra
Ejina
Ejina, senatnē Egina ir sala Saronikas līča Saronikas salu arhipelāgā Grieķijā.
Skatīt Dorieši un Ejina
Hērakls
Hērakls un Nēmejas lauva Hērakls (latīņu valodas versijā Herkuless (Hercules)) ir varonis sengrieķu mitoloģijā.
Skatīt Dorieši un Hērakls
Hersonēsa
Hersonēsa (Chersonēsos;;, Khersones,, Khersones) ir antīka Senās Grieķijas kolonija Krimā, atrodas mūsdienu Sevastopoles teritorijā.
Skatīt Dorieši un Hersonēsa
Istmija
Istmija (sengr. Ισθμία) bija senā Poseidona svētnīca Korintas zemesšaurumā, Grieķijā.
Skatīt Dorieši un Istmija
Korintija
Korintijas vēsturiskais apgabals. Korintija ir Grieķijas vēsturiskais apgabals, kas atrodas Peloponēsas pussalas ziemeļaustrumu daļā.
Skatīt Dorieši un Korintija
Krēta
Krēta (grieķu: Κρήτη) ir lielākā un apdzīvotākā Grieķijas un piektā lielākā sala Vidusjūrā, pēc Sicīlijas, Sardīnijas, Kipras un Korsikas.
Skatīt Dorieši un Krēta
Lakonija
Lakonijas vēsturiskā apgabala karte. Lakonija ir Grieķijas vēsturiskais apgabals, kas atrodas Peloponēsas pussalas dienvidaustrumos.
Skatīt Dorieši un Lakonija
Lielā Grieķija
Lielās Grieķijas karte ar grieķu kolonistu dialektiem: ahajiešu (brūns), doriešu (dzeltens), joniešu (violets) un ziemeļrietumu grieķu (tumši pelēks) Lielā Grieķija ir Itālijas vēsturiskais apgabals ar sengrieķu kolonijām, kas dibinātas antīkajā periodā (sākot ar 8.
Skatīt Dorieši un Lielā Grieķija
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Skatīt Dorieši un Melnā jūra
Mikēnu civilizācija
Mikēnu pilsēta. Lauvu vārti. Mikēnu civilizācija jeb Ahaiskā Grieķija ir kultūras periods aizvēsturiskās Grieķijas vēsturē no 16.
Skatīt Dorieši un Mikēnu civilizācija
Nimfa
Nimfas 1896. gada gleznā Nimfa (nymphē) sengrieķu mitoloģijā ir dabas dievība, parasti tiek attēlota kā jauna, skaista sieviete.
Skatīt Dorieši un Nimfa
Olimpa kalns
Olimpa kalns ir augstākais kalns Grieķijā, atrodas starp Tesaliju un Maķedonijas reģionu, apmēram 100 km no valsts otras lielākās pilsētas Salonikiem.
Skatīt Dorieši un Olimpa kalns
Peloponēsa
Peloponēsa (Pelopónnēsos) ir kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos.
Skatīt Dorieši un Peloponēsa
Pilsētvalsts
Skats uz Monako pilsētvalsti. Pilsētvalsts jeb polisa ((polis) — 'pilsēta') ir valstiskā veidojumā apvienota pilsēta un tās tuvākās apkaimes teritorija.
Skatīt Dorieši un Pilsētvalsts
Roda
Roda (Ródos) ir sala Grieķijā, atrodas Egejas jūras austrumos.
Skatīt Dorieši un Roda
Santorine
Santorine (Santoríne) jeb Tira, vēsturiski Tēra (Téra), ir sala Egejas jūras dienvidos, aptuveni 200 km uz dienvidaustrumiem no Grieķijas kontinentālās daļas un aptuveni 100 km uz ziemeļiem no Krētas.
Skatīt Dorieši un Santorine
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Skatīt Dorieši un Senā Grieķija
Senā Korinta
Senā Korinta bija pilsētvalsts (polisa) blakus Korintas zemesšaurumam, kas Peloponēsu savieno ar kontinentālo Grieķiju, apmēram pusceļā starp Atēnām un Spartu.
Skatīt Dorieši un Senā Korinta
Sengrieķu mitoloģija
Grieķijas trīsvienība un triju Zemes valstību sadalījums: Zevs (debesis), Poseidons (iūras un okeāni) un Aīds (pazeme). Teosi (nelieli dievi) ir šīs trīsvienības bērni Zeva atveidojums Sengrieķu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums par dieviem, varoņiem un rituāliem Senajā Grieķijā.
Skatīt Dorieši un Sengrieķu mitoloģija
Sengrieķu valoda
Sengrieķu valoda (Hellēnikḗ) ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sens grieķu valodas attīstības līmenis.
Skatīt Dorieši un Sengrieķu valoda
Sicīlija
Sicīlija ir lielākā sala Vidusjūrā un autonoms Itālijas reģions ar km² lielu platību.
Skatīt Dorieši un Sicīlija
Sirakūzas
Sirakūzas ir pilsēta Itālijā, Sicīlijas austrumu krastā.
Skatīt Dorieši un Sirakūzas
Sparta
Sparta Sparta bija ietekmīga doriešu polisa Senajā Grieķijā, Peloponēsas pussalā.
Skatīt Dorieši un Sparta
Stambula
Stambula (vēsturiskie nosaukumi: Bizantija, Konstantinopole, Konstantīnija) pēc iedzīvotāju skaita ir lielākā pilsēta Eiropā (4. lielākā pilsēta pasaulē) un ir Turcijas kultūras un finanšu centrs.
Skatīt Dorieši un Stambula
Tesālija
Tesālijas reģions aptuveni atbilst Tesālijas perifērijas teritorijai Tesālija (Thessalíā) ir Grieķijas kultūrvēsturisks reģions.
Skatīt Dorieši un Tesālija
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Skatīt Dorieši un Turcija