Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Dzīslkāta beka

Indekss Dzīslkāta beka

Dzīslkāta beka (Aureoboletus projectellus) ir Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.

Satura rādītājs

  1. 14 attiecības: Bazīdijsporas, Beku dzimta, Cepurīte (mikoloģija), Invazīva suga, Kātiņš (mikoloģija), Kuršu kāpas, Latvijas Mikologu biedrība, Lietuva, Mikoriza, Mikrometrs, Sēņošana, Sēņu kulinārija, Sēnes, Stobriņi (mikoloģija).

Bazīdijsporas

Divas bazīdijas hifu galos ar bazīdijsporām. Sarkanā krāsā iekrāsotas bazīdijas, zaļā - sporas. Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Bazīdijsporas ir īpašas reproduktīvas šūnas, kuras veidojas bazīdijsēņu himēnija slānī uz īpašiem izaugumiem — bazīdijām.

Skatīt Dzīslkāta beka un Bazīdijsporas

Beku dzimta

Beku dzimta (Boletaceae) ir himēnijsēņu klases sēņu dzimta.

Skatīt Dzīslkāta beka un Beku dzimta

Cepurīte (mikoloģija)

Sarkanā mušmire Jaunu atmateņu cepurītes Pienaines ''Lactarius indigo'' cepurītes apakšdaļa ar lapiņu veida himenoforu Beku dzimtas cepurītes bieži ir t.s. spilvenveida. Sēnes cepurīte ir sēnes augļķermeņa augšējā daļa ar sporu veidojošo slāni — himēniju, kas bazīdijsēnēm atrodas cepurītes apakšdaļā, bet asku sēnēm somiņās apotēciju iekšpusē pie ārējās malas.

Skatīt Dzīslkāta beka un Cepurīte (mikoloģija)

Invazīva suga

Latvijā biežāk sastopamajām invazīvajām augu sugām ir Sosnovska latvānis (''Heracleum sosnowskyi'') Invazīva suga ir tāda sveša suga, kas, nonākusi svešā (jaunā) biotopā, tur kļuvusi dominanta vai agresīva un izspiež citas (vietējās) sugas, kā arī pārveido dabiskos biotopus.

Skatīt Dzīslkāta beka un Invazīva suga

Kātiņš (mikoloģija)

Pieaugušai lauka atmatenei uz kātiņa ir gredzens no daļējā plīvura, bet nav maksts Sēnes kātiņš ir sēnes augļķermeņa stumbrveida daļa, kas paceļ sēnes cepurīti virs augsnes, lai no tās izbirstošās sporas varētu uztvert vējš.

Skatīt Dzīslkāta beka un Kātiņš (mikoloģija)

Kuršu kāpas

Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija vai Kuršu strēle, ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.

Skatīt Dzīslkāta beka un Kuršu kāpas

Latvijas Mikologu biedrība

Latvijas Mikologu biedrība (LMB) ir biedrība, kurā apvienojušies Latvijas sēņu un ķērpju pētnieki (mikologi un lihenologi), kā arī sēņu un ķērpju izpētes entuziasti amatieri.

Skatīt Dzīslkāta beka un Latvijas Mikologu biedrība

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Dzīslkāta beka un Lietuva

Mikoriza

micēlija izveidotā ektomikoriza. Mikoriza (— 'sēņu'; rhiza — 'saknes') ir sēņu un augu simbiotiski–mutuāliskas attiecības, sēņu hifām kolonizējot auga saknes.

Skatīt Dzīslkāta beka un Mikoriza

Mikrometrs

Mikrometrs jeb mikrons ir metra miljonā daļa.

Skatīt Dzīslkāta beka un Mikrometrs

Sēņošana

Sēņotāja grozs ar ēdamām sēnēm Sēņošana ir savvaļas sēņu augļķermeņu ievākšana, parasti pārtikas vajadzībām.

Skatīt Dzīslkāta beka un Sēņošana

Sēņu kulinārija

Sēņu ragū ar rīsiem Cepta lielā dižsardzene ar mērci Sēņu kulinārija (— "virtuves") ir sēņu ēdienu pagatavošanas māksla, kā pavārmākslas sastāvdaļa.

Skatīt Dzīslkāta beka un Sēņu kulinārija

Sēnes

Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.

Skatīt Dzīslkāta beka un Sēnes

Stobriņi (mikoloģija)

Parastā bērzubeka griezumā Lāču samtbekas stobriņi iespiedumu viet;as aktīvi zilē Piena grābeklenes himenofors ir sacietējuši stobriņi, kas līdzinās adatiņām Melnās zvīņbekas stobriņu atveres Sēnes stobriņi ir stobriņu sēnes augļķermeņa daļa jeb himenofors, kas sastāv no daudziem sīkiem lejup vērstiem stobriņiem ar sporu veidojošo slāni himēniju uz tiem.

Skatīt Dzīslkāta beka un Stobriņi (mikoloģija)

Zināms kā Aureoboletus projectellus, Boletus projectellus.