Ātrāk nekā pārlūku!
21 attiecības: Diferenciālvienādojums, Dirihlē princips, Eiklīda ģeometrija, Emanuels Laskers, Ferdinands fon Lindemanis, Filozofija, Getingene, Getingenes Universitāte, Hilberta līkne, Hilberta problēmas, Hugo Steinhauss, Invariants, Karaļauči, Kēnigsbergas Universitāte, Matemātika, Oto fon Bismarks, Parīze, Periodiska funkcija, Prūsijas Karaliste, Vācieši, Vācija.
Diferenciālvienādojums
Diferenciālvienādojums ir vienādojums, kas satur nezināmas funkcijas atvasinājumus un diferenciāļus.
Jaunums!!: Dāvids Hilberts un Diferenciālvienādojums · Redzēt vairāk »
Dirihlē princips
''m''.
Jaunums!!: Dāvids Hilberts un Dirihlē princips · Redzēt vairāk »
Eiklīda ģeometrija
Eiklīda ģeometrija ir plaknes un telpisku figūru izpēte, kurā tiek izmantotas Aleksandrijas grieķu matemātiķa Eiklīda darbā "Elementi" apkopotās aksiomas un teorēmas.
Jaunums!!: Dāvids Hilberts un Eiklīda ģeometrija · Redzēt vairāk »
Emanuels Laskers
Emanuels Laskers (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu šahists, matemātiķis un filozofs.
Jaunums!!: Dāvids Hilberts un Emanuels Laskers · Redzēt vairāk »
Ferdinands fon Lindemanis
Kārlis Luijs Ferdinands fon Lindemanis (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis.
Jaunums!!: Dāvids Hilberts un Ferdinands fon Lindemanis · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Dāvids Hilberts un Filozofija · Redzēt vairāk »
Getingene
Getingene ir pilsēta Lejassaksijas federālajā zemē, Vācijā.
Jaunums!!: Dāvids Hilberts un Getingene · Redzēt vairāk »
Getingenes Universitāte
Georga Augusta Getingenes Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Getingenē, Vācijā.
Jaunums!!: Dāvids Hilberts un Getingenes Universitāte · Redzēt vairāk »
Hilberta līkne
pirmie 8 soļi Hilberta līknes izveidei Pirmās kārtas Hilberta līkne Pirmās un otrās kārtas Hilberta līknes Pirmās līdz trešās kārtas Hilberta līknes Hilberta līkne trīs dimensijās Hilberta līkne (zināma arī kā Hilberta telpu piepildošā līkne) ir nepārtraukta fraktāļu plakni piepildoša līkne, kuru pirmoreiz aprakstīja vācu matemātiķis Dāvids Hilberts 1891.
Jaunums!!: Dāvids Hilberts un Hilberta līkne · Redzēt vairāk »
Hilberta problēmas
Hilberta problēmas ir vācu matemātiķa Dāvida Hilberta 1900.
Jaunums!!: Dāvids Hilberts un Hilberta problēmas · Redzēt vairāk »
Hugo Steinhauss
Vladislavs Hugo Dionizijs Steinhauss (dzimis, miris) bija poļu matemātiķis un matemātikas pedagogs.
Jaunums!!: Dāvids Hilberts un Hugo Steinhauss · Redzēt vairāk »
Invariants
Invariants ir lielums, kas paliek nemainīgs, piemēram, kādā norisē vai apstākļos(franču valodā vārds invariant nozīmē nemainīgs).
Jaunums!!: Dāvids Hilberts un Invariants · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Dāvids Hilberts un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Kēnigsbergas Universitāte
Kēnigsbergas Universitāte jeb Karaļauču Universitāte bija universitāte Kēnigsbergā, Austrumprūsijā.
Jaunums!!: Dāvids Hilberts un Kēnigsbergas Universitāte · Redzēt vairāk »
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Jaunums!!: Dāvids Hilberts un Matemātika · Redzēt vairāk »
Oto fon Bismarks
Oto Eduards Leopolds fon Bismarks (dzimis, miris), Bismarkas-Šēnhauzenas grāfs, bija konservatīvs vācu valstsvīrs, kuram bija nozīmīga loma Eiropas 19.
Jaunums!!: Dāvids Hilberts un Oto fon Bismarks · Redzēt vairāk »
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Jaunums!!: Dāvids Hilberts un Parīze · Redzēt vairāk »
Periodiska funkcija
Periodiska funkcija ir funkcija, kuras vērtība neizmainās, ja tās argumentu palielina par kādu noteiktu lielumu.
Jaunums!!: Dāvids Hilberts un Periodiska funkcija · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Dāvids Hilberts un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Dāvids Hilberts un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Dāvids Hilberts un Vācija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
David Hilbert, Hilbert, Hilberts.
