Ātrāk nekā pārlūku!
39 attiecības: Anālā atvere, Angstrēms, Apaugļošanās, Asinis, Asinsrites orgānu sistēma, Ūdens, Baktērijas, Bezmugurkaulnieki, Bioloģisks ķermenis, Dūņas, Detrīts, Dzīvnieki, Dziedzeris, Dzimumdimorfisms, Embrijs, Eritrocīti, Fosilijas, Gļotas, Gliemji, Jūra, Jūras eži, Karbons, Kāpurs, Kembrijs, Klase (bioloģija), Leikocīti, Maņu orgānu sistēma, Metanefrīdiji, Molekula, Mute, Nervu sistēma, Ola, Orgāns, Posmtārpi, Smiltis, Tārpi, Tips (zooloģija), Vēders, Zarnas.
Anālā atvere
Taisnās zarnas un anālās atveres diagramma. Anālā atvere jeb tūplis ir gremošanas sistēmas daļa, caur kuru tiek izvadītas fekālijas.
Jaunums!!: Ehiūri un Anālā atvere · Redzēt vairāk »
Angstrēms
Angstrēms ir garuma mērvienība ekvivalenta 1/10000000000 metra jeb 10−10m (100 pm vai 0,1 nm).
Jaunums!!: Ehiūri un Angstrēms · Redzēt vairāk »
Apaugļošanās
zigotu Apaugļošanās ir gametu savienošanās, lai radītu jaunu organismu.
Jaunums!!: Ehiūri un Apaugļošanās · Redzēt vairāk »
Asinis
Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.
Jaunums!!: Ehiūri un Asinis · Redzēt vairāk »
Asinsrites orgānu sistēma
Cilvēka asinsrites sistēma. Ar sarkanu krāsu ir iezīmētas artērijas, ar zilu — vēnas Asinsrites orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kas ar asiņu vai hemolimfas plūsmu nodrošina vielu transportu augstāk attīstīto dzīvnieku organismos.
Jaunums!!: Ehiūri un Asinsrites orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Ehiūri un Ūdens · Redzēt vairāk »
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Jaunums!!: Ehiūri un Baktērijas · Redzēt vairāk »
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Jaunums!!: Ehiūri un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Bioloģisks ķermenis
Ķermenis ir organisma ārējās formas un izpausmes, piemēram, izskats, uzbūve, izmēri.
Jaunums!!: Ehiūri un Bioloģisks ķermenis · Redzēt vairāk »
Dūņas
Dūņas ūdenstilpes krastā. Dūņas ir smalkgraudains, mīksts, organogēns drupiezis, kas sastāv no minerālo un organisko vielu maisījuma, kas nogulsnējas ūdenstilpju dibenā.
Jaunums!!: Ehiūri un Dūņas · Redzēt vairāk »
Detrīts
Krastā izskalots aļģu detrīts Detrīts (lat. detritus — saberzts) ir organogēns drupu materiāls nogulumos vai nogulumiežos.
Jaunums!!: Ehiūri un Detrīts · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Ehiūri un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Dziedzeris
Cilvēka zemžokļa siekalu dziedzeri Dziedzeris ir orgāns, kas izstrādā un izdala (sekretē) dažādas īpašas vielas.
Jaunums!!: Ehiūri un Dziedzeris · Redzēt vairāk »
Dzimumdimorfisms
Fazānu tēviņš un mātīte Dzimumdimorfisms (dimorfisms no — 'divi', 'divreiz', un morphe — 'forma') ir pazīmju atšķirība starp vienas sugas mātītēm un tēviņiem.
Jaunums!!: Ehiūri un Dzimumdimorfisms · Redzēt vairāk »
Embrijs
Mēnesi vecs cilvēka embrijs ārpusdzemdes grūtniecības laikā Embrijs ( — ‘dīglis’) ir dzīva organisma attīstības stadija, sākot ar zigotu un beidzot ar piedzimšanu vai izšķilšanos no olas (ziedaugiem — izdīgšanu no sēklas).
Jaunums!!: Ehiūri un Embrijs · Redzēt vairāk »
Eritrocīti
cilvēka sarkano asins šūnu (ar aptuveno diametru 6–8 μm) attēls Eritrocīti (no, erythros — 'sarkans' un κύτος, kytos — 'šūna'), sarkanās asins šūnas jeb sarkanie asinsķermenīši ir asins formelementi, kuru galvenā funkcija ir pa asinsrites sistēmu transportēt skābekli uz ķermeņa audiem.
Jaunums!!: Ehiūri un Eritrocīti · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Ehiūri un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Gļotas
Dzemdes kakla gļotas Gļotas ir daudzšūnu organismu šūnu sekrēcijas produkts, kuru veido pārsvarā gļotādas epitēlijaudi.
Jaunums!!: Ehiūri un Gļotas · Redzēt vairāk »
Gliemji
Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.
Jaunums!!: Ehiūri un Gliemji · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Ehiūri un Jūra · Redzēt vairāk »
Jūras eži
Jūras eži jeb jūraseži (Echinoidea) ir viena no adatādaiņu (Echinodermata) klasēm, kurā tiek apvienoti nelieli, adataini jūrā dzīvojoši dzīvnieki.
Jaunums!!: Ehiūri un Jūras eži · Redzēt vairāk »
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Jaunums!!: Ehiūri un Karbons · Redzēt vairāk »
Kāpurs
Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.
Jaunums!!: Ehiūri un Kāpurs · Redzēt vairāk »
Kembrijs
Kembrijs ir paleozoja ēras pirmais periods, kas ilga no līdz miljoniem gadu pirms mūsdienām.
Jaunums!!: Ehiūri un Kembrijs · Redzēt vairāk »
Klase (bioloģija)
Klase ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Ehiūri un Klase (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Leikocīti
Leikocīti jeb baltās asins šūnas ir imūnsistēmas šūnas, kas aizsargā organismu pret infekcijas slimībām un iznīcina tajā iekļuvušās kaitīgās daļiņas un vielas — mikrobus, baktērijas, kā arī atmirušās organisma šūnas.
Jaunums!!: Ehiūri un Leikocīti · Redzēt vairāk »
Maņu orgānu sistēma
redzi Maņu orgānu sistēma jeb sensorā sistēma ir daļa no nervu sistēmas, kas nodrošina apkārtējās vides kairinājumu uztveršanu.
Jaunums!!: Ehiūri un Maņu orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Metanefrīdiji
Metanefrīdiji ir tievi kanāliņi pa pāriem katrā ķermeņa posmā, kas raksturīgi posmtārpiem, piemēram, sliekām.
Jaunums!!: Ehiūri un Metanefrīdiji · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Ehiūri un Molekula · Redzēt vairāk »
Mute
Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.
Jaunums!!: Ehiūri un Mute · Redzēt vairāk »
Nervu sistēma
Cilvēka nervu sistēma Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai.
Jaunums!!: Ehiūri un Nervu sistēma · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Ehiūri un Ola · Redzēt vairāk »
Orgāns
Sievietes vēdera orgānu zīmējums, Leonardo da Vinči, 1507. gads. Orgāns ( — 'ierīce, instruments') ir organisma daļa, kuram ir noteikta forma, uzbūve, funkcija, attīstība un novietojums organismā.
Jaunums!!: Ehiūri un Orgāns · Redzēt vairāk »
Posmtārpi
Posmtārpi ir dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Ehiūri un Posmtārpi · Redzēt vairāk »
Smiltis
Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.
Jaunums!!: Ehiūri un Smiltis · Redzēt vairāk »
Tārpi
Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.
Jaunums!!: Ehiūri un Tārpi · Redzēt vairāk »
Tips (zooloģija)
Tips ir Organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Ehiūri un Tips (zooloģija) · Redzēt vairāk »
Vēders
Sievietes vēders Vēders mugurkaulniekiem ir ķermeņa daļa, kas atrodas ķermeņa priekšpusē zem krūškurvja un virs iegurņa, savukārt posmkājiem vēders ir noslēdzošā ķermeņa daļa pēc krūtīm.
Jaunums!!: Ehiūri un Vēders · Redzēt vairāk »
Zarnas
Gremošanas orgānu sistēma Zarnas ir gremošanas orgānu sistēmas daļa no kuņģa līdz anālajai atverei.
Jaunums!!: Ehiūri un Zarnas · Redzēt vairāk »
