Satura rādītājs
14 attiecības: Aleksandrija, Astronomija, Atēnas, Eiklīda algoritms, Eiklīda ģeometrija, Grieķi, Matemātika, Mūzika, Optika, Planimetrija, Platons, Senā Grieķija, Skaitļu teorija, Stereometrija.
- 3. gadsimtā p.m.ē. mirušie
- 4. gadsimtā p.m.ē. dzimušie
- Skaitļu teorijas matemātiķi
Aleksandrija
Aleksandrija (Al-ʼIskandariya, koptu: Ⲣⲁⲕⲟⲧⲉ) ir otra lielākā Ēģiptes pilsēta.
Skatīt Eiklīds un Aleksandrija
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Skatīt Eiklīds un Astronomija
Atēnas
Atēnas (sengrieķu: Ἀθῆναι) ir Grieķijas galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta.
Skatīt Eiklīds un Atēnas
Eiklīda algoritms
Eiklīda algoritms attēlots ar skaiļiem 1599 un 650 Eiklīda algoritms skaitļu teorijā ir efektīvs algoritms divu veselu skaitļu lielākā kopīgā dalītāja (LKD) atrašanai, kas balstīts uz dalīšanu ar atlikumu.
Skatīt Eiklīds un Eiklīda algoritms
Eiklīda ģeometrija
Eiklīda ģeometrija ir plaknes un telpisku figūru izpēte, kurā tiek izmantotas Aleksandrijas grieķu matemātiķa Eiklīda darbā "Elementi" apkopotās aksiomas un teorēmas.
Skatīt Eiklīds un Eiklīda ģeometrija
Grieķi
Grieķi (pašnosaukums Έλληνες) ir Grieķijas un Kipras pamatiedzīvotāji.
Skatīt Eiklīds un Grieķi
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Skatīt Eiklīds un Matemātika
Mūzika
La nots Mūzika (mousikḗ — ‘mūzu māksla’) ir mākslas veids, kurā ir ar ausi uztvertas, īpaši izveidotas vai nejauši radušās priekšmetu vai parādību izraisītas gaisa svārstības, kas ar asociāciju, analoģiju un sinestēziju palīdzību iedarbojas uz cilvēka psiholoģisko stāvokli kā intelektuāli vai emocionāli stimulējošs, organizējošs, terapeitisks vai sakrāls līdzeklis.
Skatīt Eiklīds un Mūzika
Optika
Optikas tabula, 1728. gads Optika (— ‘redze’) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu.
Skatīt Eiklīds un Optika
Planimetrija
Planimetrija (no latīņu planum — 'plakne' un sengrieķu μετρεω — 'mēru') ir Eiklīda ģeometrijas sadaļa, kurā tiek pētīti vienas plaknes (divdimensiju) objekti: plakanās figūras, leņķi, attālumi, laukumi.
Skatīt Eiklīds un Planimetrija
Platons
Platons (Plátōn; dzimis ap 427. gadu p.m.ē., miris ap 348. gadu p.m.ē.) bija klasiskās Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrata māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks un Platona akadēmijas dibinātājs.
Skatīt Eiklīds un Platons
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Skatīt Eiklīds un Senā Grieķija
Skaitļu teorija
metamo kauliņu uzmestos ciparus, vienmēr iegūs rezultātu, kas izteikts kā vesels skaitlis Skaitļu teorija ir matemātikas nozare, kas pēta veselo skaitļu īpašības un to savstarpējās sakarības.
Skatīt Eiklīds un Skaitļu teorija
Stereometrija
Stereometrija (no sengrieķu στερεός — 'ciets, telpisks' un μετρέω — 'mēru') ir Eiklīda ģeometrijas sadaļa, kurā tiek pētītas telpiskas figūras.
Skatīt Eiklīds un Stereometrija
Skatīt arī
3. gadsimtā p.m.ē. mirušie
- Ašoka
- Eiklīds
- Parnavazs I
4. gadsimtā p.m.ē. dzimušie
- Eiklīds
- Hērostrats
- Parnavazs I