Ātrāk nekā pārlūku!
59 attiecības: Antikomunisms, Antoniu di Oliveira Salazars, Autoritārisms, Ādolfs Hitlers, Benito Musolīni, Bulta, Darbinieks, Demokrātija, Dzelzs Gvarde, Eiropa, Estado Novo, Fransisko Franko, Horvātija, Ideoloģija, Individuālisms, Industrializācija, Itālijas Karaliste (1861—1946), Jūgs, Kapitālisms, Kolumbijas Universitāte, Komunisms, Konservatīvisms, Konsuls (Roma), Labēja politika, Latīņu valoda, Lauki, Liberālisms, Maize, Marksisms, Monarhija, Nacionālā fašistu partija, Nacionālisms, Nacionālsociālisms, Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, Otrais pasaules karš, Pilsēta, Pirmais pasaules karš, Politika, Populisms, Portugāle, Proletariāts, Propaganda, Rūpniecība, Romas Katoļu baznīca, Rumānija, Rumānijas Karaliste, Senā Roma, Simbols, Sindikālisms, Sociālisms, ..., Spānija, Tradīcija, Ungārija, Ungārijas Karaliste, Ustaši, Valsts, Vācija, Veterāns, Zemnieks. Izvērst indekss (9 vairāk) »
Antikomunisms
Antikomunistisks logo Antikomunisms ir ideju kopums, ideoloģija, doktrīna, kas atrodas opozīcijā pret komunismu, jo īpaši pret marksismu.
Jaunums!!: Fašisms un Antikomunisms · Redzēt vairāk »
Antoniu di Oliveira Salazars
Salazars 1939. gadā Antoniu di Oliveira Salazars (dzimis, miris) bija Portugāles ekonomists un politiķis, faktiskais Portugāles diktators no 1932.
Jaunums!!: Fašisms un Antoniu di Oliveira Salazars · Redzēt vairāk »
Autoritārisms
Autoritārisms ir politiskā sistēma, kurai raksturīga varas koncentrācija viena vadoņa rokās.
Jaunums!!: Fašisms un Autoritārisms · Redzēt vairāk »
Ādolfs Hitlers
Ādolfs Hitlers (dzimis, miris) bija NSDAP līderis, no 1933.
Jaunums!!: Fašisms un Ādolfs Hitlers · Redzēt vairāk »
Benito Musolīni
Benito Amilkare Andrea Musolīni (dzimis, miris) bija Itālijas premjerministrs un diktators no 1922.
Jaunums!!: Fašisms un Benito Musolīni · Redzēt vairāk »
Bulta
Bultas Bulta ir no metāla, koka vai kaula izgatavota tieva stiegra ar vienu noasinātu galu vai uzgali, kuru izšauj ar loku vai stopu (arbaletu).
Jaunums!!: Fašisms un Bulta · Redzēt vairāk »
Darbinieks
Honkongā Darbinieks ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu darba devēja vārdā veic noteiktu darbu.
Jaunums!!: Fašisms un Darbinieks · Redzēt vairāk »
Demokrātija
Vēlēšanās katrs pilsonis var atdot savu balsi, tādā veidā realizējot demokrātijas principu, ka vara pieder tautai Demokrātija (demokratía;, dẽmos — ‘tauta’,, krátos — ‘vara’) ir valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tauta (tiešā demokrātija) vai tās ievēlēti pārstāvji (pārstāvnieciskā demokrātija).
Jaunums!!: Fašisms un Demokrātija · Redzēt vairāk »
Dzelzs Gvarde
Dzelzs Gvarde, arī Erceņģeļa Mihaila Leģions un Leģions, bija galēji labēja, ultranacionālistiska, antikomunistiska un antisemītiska politiskā kustība un partija Rumānijas Karalistē no 1927.
Jaunums!!: Fašisms un Dzelzs Gvarde · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Fašisms un Eiropa · Redzēt vairāk »
Estado Novo
Estado Novo (‘Jaunā valsts’) bija autoritārs režīms, kas Portugālē pastāvēja no 1933.
Jaunums!!: Fašisms un Estado Novo · Redzēt vairāk »
Fransisko Franko
Fransisko Paulino Ermenehildo Teodulo Franko Baamonde (Francisco Paulino Hermenegildo Teódulo Franco y Bahamonde,; dzimis, miris) bija spāņu militārpersona, politiķis un valstsvīrs.
Jaunums!!: Fašisms un Fransisko Franko · Redzēt vairāk »
Horvātija
Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.
Jaunums!!: Fašisms un Horvātija · Redzēt vairāk »
Ideoloģija
Jēdziens ideoloģija radās Franču revolūcijas apstākļos Ideoloģija (sengrieķu: idea 'jēdziens' + logos 'mācība') ir jebkura politisko, tiesisko, filozofisko, tikumisko, reliģisko un estētisko uzskatu un nostādņu sistēma, kas ir pamatā politiskas vai sabiedriskas darbības programmām un vairāk vai mazāk atspoguļo kādas grupas vai šķiras ideālus un intereses.
Jaunums!!: Fašisms un Ideoloģija · Redzēt vairāk »
Individuālisms
Individuālisms ir morāla nostāja, politiskā filozofija un ideoloģija, kuras pamatā ir indivīda morālā vērtība un indivīda tiesības uz absolūto brīvību un absolūtām tiesībām.
Jaunums!!: Fašisms un Individuālisms · Redzēt vairāk »
Industrializācija
Industrializācija ir sociālo un ekonomisko izmaiņu periods, kas pārveido cilvēku grupu no agrāras sabiedrības uz industriālu, iekļaujot plašu ekonomikas pārorganizāciju ražošanas mērķiem.
Jaunums!!: Fašisms un Industrializācija · Redzēt vairāk »
Itālijas Karaliste (1861—1946)
Itālijas Karaliste bija valsts, kas izveidojās 1861.
Jaunums!!: Fašisms un Itālijas Karaliste (1861—1946) · Redzēt vairāk »
Jūgs
Jūgs (arī iejūgs) ir piederumu kopums, kuru parasti izmanto ar vēršu vai citu darba dzīvnieku pāri, lai tie pāros varētu vilkt vezumu.
Jaunums!!: Fašisms un Jūgs · Redzēt vairāk »
Kapitālisms
Kapitālisms ir politiska, ekonomiska un sociāla sistēma, kuras pamatā ir preču ražošana, tirgus attiecības un ražošanas līdzekļu privātīpašums.
Jaunums!!: Fašisms un Kapitālisms · Redzēt vairāk »
Kolumbijas Universitāte
250px Kolumbijas Universitāte Ņujorkas pilsētā, biežāk pazīstama kā Kolumbijas Universitāte ir privāta universitāte ASV, Ņujorkā.
Jaunums!!: Fašisms un Kolumbijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Komunisms
Francijā 2007. gada 1. maijā Komunisms (no — 'kopīgs') marksisma teorijā ir nākotnes sabiedriska iekārta, bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi tiesībās un iespējās pēc principa “No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām”.
Jaunums!!: Fašisms un Komunisms · Redzēt vairāk »
Konservatīvisms
Edmunds Bērks tiek uzskatīts par pirmo konservatīvisma ideologu. Konservatīvisms (no — saglabāt) ir politiska un sociāla filozofija, kas akcentē tradicionālo vērtību saglabāšanu vai to atjaunošanu.
Jaunums!!: Fašisms un Konservatīvisms · Redzēt vairāk »
Konsuls (Roma)
Konsuls (saīsinājums - cos.) — augstākā vēlētā valsts amatpersona Romas republikas laikā.
Jaunums!!: Fašisms un Konsuls (Roma) · Redzēt vairāk »
Labēja politika
Labēja politika ir valsts sociālās politikas forma, kas veic sociālu daudzslāņošanos.
Jaunums!!: Fašisms un Labēja politika · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Fašisms un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Lauki
Lauki vai lauku apvidus ir teritorija, kas atrodas ārpus pilsētveida apdzīvotajām vietām.
Jaunums!!: Fašisms un Lauki · Redzēt vairāk »
Liberālisms
Liberālisms ir politiska filozofija un atkarībā no vēstures posma var apzīmēt ekonomiskajos uzskatos diametrāli pretējas ideoloģijas.
Jaunums!!: Fašisms un Liberālisms · Redzēt vairāk »
Maize
Dažādi maizes kukuļi Maize ir karstumā apstrādāts pārtikas produkts, ko gatavo no miltiem un ūdens, parasti pievienojot arī sāli un raugu.
Jaunums!!: Fašisms un Maize · Redzēt vairāk »
Marksisms
Markss un Engelss Marksisms ir filozofiska, ekonomiska, sabiedriska un politiska teorija par kapitālistiskā sabiedrībā valdošu šķiru konfliktu, kas neizbēgami noved pie sociāla apvērsuma un ekonomiskās sistēmas maiņas.
Jaunums!!: Fašisms un Marksisms · Redzēt vairāk »
Monarhija
Subnacionālā monarhija Monarhija (monarchia — ‘vienvaldība’, ‘patvaldība’) ir valsts pārvaldes forma, kad augstākā vara pār valsti ir viena valdnieka (monarha) rokās.
Jaunums!!: Fašisms un Monarhija · Redzēt vairāk »
Nacionālā fašistu partija
Partijas ģerbonis Nacionālā fašistu partija bija politiskā partija Itālijas Karalistē, kuru 1921.
Jaunums!!: Fašisms un Nacionālā fašistu partija · Redzēt vairāk »
Nacionālisms
Polijas-Lietuvas ūnijas kaujinieki 1621. gadā aizstāv savu karogu. 19. gadsimta glezna. Nacionālisms ir etniski konservatīva politiska ideoloģija, kas pirmajā vietā stāda nācijas identitātes jēdzienu.
Jaunums!!: Fašisms un Nacionālisms · Redzēt vairāk »
Nacionālsociālisms
Nacionālsociālistiskās Vācijas (1933-1945) karogs Nacionālsociālisms, bieži saīsināts līdz nacisms, ir politiska kustība, kas radās 1919.
Jaunums!!: Fašisms un Nacionālsociālisms · Redzēt vairāk »
Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija
Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, NSDAP jeb nacistu partija, bija 1919.
Jaunums!!: Fašisms un Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Fašisms un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pilsēta
Frankfurte pie Mainas Vācijas rietumdaļā. Pilsēta ir apdzīvota vieta ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi.
Jaunums!!: Fašisms un Pilsēta · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Fašisms un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Politika
vēlēšanās Politika (politiká — ‘valsts darīšanas’) ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas, nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi, veic darbības savu oficiālu vai neoficiālu varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai.
Jaunums!!: Fašisms un Politika · Redzēt vairāk »
Populisms
#002b55 Labējo populistu partiju pārstāv premjerministrs Starptautiskā okupācijas kustība ar savu retoriku “99%” (tauta) pret “1%” (elite) bija populistiskas sociālas kustības piemērs. Populisms (no — ‘tauta’) ir politiskā pozīcija vai retorikas stils — vēlētājiem tīkami, taču nepiepildāmi solījumi, — kura izmantošanas mērķis ir iegūt plašu tautas masu atbalstu un popularitāti.
Jaunums!!: Fašisms un Populisms · Redzēt vairāk »
Portugāle
Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā.
Jaunums!!: Fašisms un Portugāle · Redzēt vairāk »
Proletariāts
Proletariāts kā kapitālistiskās sistēmas bāze un visvairāk ekspluatētā klase Proletariāts (no — nabagi) ir sociālā šķira, kurai nepieder īpašums un ražošanas līdzekļi.
Jaunums!!: Fašisms un Proletariāts · Redzēt vairāk »
Propaganda
Baltijas valstu okupācijai veltīts padomju propagandas plakāts Propaganda (no — 'izplatīt') ir patiesas vai maldīgas informācijas izplatīšana lielam cilvēku skaitam vēlamā efekta panākšanai.
Jaunums!!: Fašisms un Propaganda · Redzēt vairāk »
Rūpniecība
Tērauda lietuves rūpnīca Pensilvānijā, ASV Rūpniecība jeb industrija (— ‘rosība, darbība’) ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kura ietver dažādu preču ražošanu.
Jaunums!!: Fašisms un Rūpniecība · Redzēt vairāk »
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Jaunums!!: Fašisms un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Rumānija
Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Fašisms un Rumānija · Redzēt vairāk »
Rumānijas Karaliste
Rumānijas Karaliste (rumāņu: Regatul României) bija monarhija tagadējās Rumānijas teritorijā, kas pastāvēja no 1881.
Jaunums!!: Fašisms un Rumānijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Jaunums!!: Fašisms un Senā Roma · Redzēt vairāk »
Simbols
Dažādu reliģiju grafiski simboli Simbols ir tēls (priekšmets, parādība, dzīva būtne), ar ko tiek pausta vai atzīmēta kāda ideja vai tēls mākslas darbā.
Jaunums!!: Fašisms un Simbols · Redzēt vairāk »
Sindikālisms
Sindikālisms ir ekonomikas sistēma, kurā uzņēmumi un industrijas ir strādnieku kopīpašums, tos pārvalda darbinieki, viņu apvienības vai arodbiedrības.
Jaunums!!: Fašisms un Sindikālisms · Redzēt vairāk »
Sociālisms
Spānijā. Sarkanais karogs ir viens no sociālisma simboliem. Sociālisms (no — 'dalīties') ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis ir ekonomika, kas kalpo sabiedrībai, demokrātiska ražošanas līdzekļu pārvalde un vienmērīga (atbilstoši ieguldījumam) labumu sadale.
Jaunums!!: Fašisms un Sociālisms · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: Fašisms un Spānija · Redzēt vairāk »
Tradīcija
Daudzās rietumu pasaules kultūrās, kad satiekas divi vīrieši, viena no tradīcijām ir rokasspiediens Tradīcija ( — ‘nodošana tālāk’), arī paraža, ir noteiktā cilvēku kopienā izveidojies uzskatu, ieradumu un darbību kopums, kas tiek nodots tālāk no paaudzes paaudzē.
Jaunums!!: Fašisms un Tradīcija · Redzēt vairāk »
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Fašisms un Ungārija · Redzēt vairāk »
Ungārijas Karaliste
Ungārijas Karaliste (ungāru: Magyar Királyság) bija daudzetniska monarhija Centrālajā Eiropā, kas pastāvēja no 1000.
Jaunums!!: Fašisms un Ungārijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Ustaši
Ustaši ( — Horvātijas revolucionārā organizācija) bija Antes Paveliča 1930.
Jaunums!!: Fašisms un Ustaši · Redzēt vairāk »
Valsts
Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.
Jaunums!!: Fašisms un Valsts · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Fašisms un Vācija · Redzēt vairāk »
Veterāns
Amerikāņu veterāns (pa labi) Veterāns (no — 'vecs') ir persona, kam ir salīdzinoši liela pieredze kādā konkrētā darbības laukā.
Jaunums!!: Fašisms un Veterāns · Redzēt vairāk »
Zemnieks
Zemniece no Austrumeiropas. Zemnieks, lauksaimnieks jeb fermeris (no), ir persona, kura nodarbojas ar kultūraugu un mājlopu audzēšanu.
Jaunums!!: Fašisms un Zemnieks · Redzēt vairāk »
