Ātrāk nekā pārlūku!
16 attiecības: Barons, Daugavpils komturi, Frīzlande, Johans Freitāgs fon Loringhofe, Kurzemes bruņniecība, Leokādija fon Freitāga-Loringhofena, Lielbornes muiža, Livonija, Livonijas bruņniecība, Livonijas ordeņa mestri, Sāmsalas bruņniecība, Skulte (Skultes pagasts), Vācbaltieši, Vācu ordenis, Vesels fon Freitāgs-Loringhofens, Ziemeļreina-Vestfālene.
Barons
Barona (Francijas) heraldiskais kronis Barons (no baro — franku cilmes vārds, sākotnēji nozīmējis "brīvs vīrs"), sieviešu dzimtē baronese, ir viens no aristokrātijas tituliem.
Jaunums!!: Freitāgi-Loringhofeni un Barons · Redzēt vairāk »
Daugavpils komturi
'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja. Daugavpils komtureja (Komth:Dünaburg) un Rēzeknes fogteja pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā. Daugavpils komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (komandieri) Daugavpils komturejas teritorijā 1367.
Jaunums!!: Freitāgi-Loringhofeni un Daugavpils komturi · Redzēt vairāk »
Frīzlande
Frīzlande ir Nīderlandes province, kas atrodas valsts ziemeļos.
Jaunums!!: Freitāgi-Loringhofeni un Frīzlande · Redzēt vairāk »
Johans Freitāgs fon Loringhofe
Kapa plāksne Cēsu Sv. Jāņa baznīcā. šiliņa. Johans Freitāgs fon Loringhofe (vācu: Johann Freitag von Loringhofe, latīņu: Johannes Freytag) bija Livonijas ordeņa mestrs 1483.—1494.26.V.
Jaunums!!: Freitāgi-Loringhofeni un Johans Freitāgs fon Loringhofe · Redzēt vairāk »
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Jaunums!!: Freitāgi-Loringhofeni un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »
Leokādija fon Freitāga-Loringhofena
Leokādija Sofija Helēne fon Freitāga-Loringhofena (1842-1912) bija vācbaltiešu pedagoģe, Skultes muižas privātskolas vadītāja.
Jaunums!!: Freitāgi-Loringhofeni un Leokādija fon Freitāga-Loringhofena · Redzēt vairāk »
Lielbornes muiža
Lielbornes muižas kungu māja Daugavas stāvkrastā (V.Štafenhāgens, 1866). Mūsdienās saglabājusies vecā daļa (pa kreisi) Lielbornes muižas kungu māja atrodas Daugavas ielejas kreisajā krastā Augšdaugavas novada Salienas pagasta Lielbornē.
Jaunums!!: Freitāgi-Loringhofeni un Lielbornes muiža · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Freitāgi-Loringhofeni un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Freitāgi-Loringhofeni un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Freitāgi-Loringhofeni un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Sāmsalas bruņniecība
Kuresārē (2007) Sāmsalas bruņniecības ģerbonis, kurš radies no 1525. gada Sāmsalas-Vīkas bīskapijas bruņinieku zīmoga Sāmsalas bruņniecība bija Sāmsalas dižciltīgo vācbaltiešu dzimtu pašpārvaldes organizācija.
Jaunums!!: Freitāgi-Loringhofeni un Sāmsalas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Skulte (Skultes pagasts)
Skulte ir apdzīvota vieta Limbažu novada Skultes pagastā.
Jaunums!!: Freitāgi-Loringhofeni un Skulte (Skultes pagasts) · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Freitāgi-Loringhofeni un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Freitāgi-Loringhofeni un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vesels fon Freitāgs-Loringhofens
Vesels fon Freitāgs-Loringhofens (1899 - 1944) bija vācbaltiešu muižnieks un militārais darbinieks.
Jaunums!!: Freitāgi-Loringhofeni un Vesels fon Freitāgs-Loringhofens · Redzēt vairāk »
Ziemeļreina-Vestfālene
Ziemeļreina-Vestfālene ir Vācijas federālā zeme Vācijas rietumos.
Jaunums!!: Freitāgi-Loringhofeni un Ziemeļreina-Vestfālene · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Freitāga-Loringhofena, Freitāgi - Loringhofeni, Freitāgi fon Loringhofeni, Freitāgs-Loringhofens.
