Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Zobiņbeku ģints

Indekss Zobiņbeku ģints

Zobiņbeku ģints (Gyrodon) ir beku rindas un mieteņu dzimtas stobriņu sēņu ģints.

24 attiecības: Alkšņi, Alkšņu zobiņbeka, Amerikas Savienotās Valstis, Āfrika, Āzija, Bazīdijsporas, Brazīlija, Burundija, Cepurīte (mikoloģija), Eiropa, Etiopija, Himenofors, Kātiņš (mikoloģija), Lapiņu sēnes, Latvijas īpaši aizsargājamo sugu saraksts, Madagaskara, Mikoriza, Oši, Slāpeklis, Stobriņi (mikoloģija), Stobriņu sēnes, Tālie Austrumi, Tipiskā suga, Vācija.

Alkšņi

Alkšņi (Alnus) ir bērzu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas aptuveni 30 sugas.

Jaunums!!: Zobiņbeku ģints un Alkšņi · Redzēt vairāk »

Alkšņu zobiņbeka

Alkšņu zobiņbeka jeb pelēkā zobiņbeka (Gyrodon lividus, agrāk arī Boletus lividus) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.

Jaunums!!: Zobiņbeku ģints un Alkšņu zobiņbeka · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Zobiņbeku ģints un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Āfrika

Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Zobiņbeku ģints un Āfrika · Redzēt vairāk »

Āzija

Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.

Jaunums!!: Zobiņbeku ģints un Āzija · Redzēt vairāk »

Bazīdijsporas

Divas bazīdijas hifu galos ar bazīdijsporām. Sarkanā krāsā iekrāsotas bazīdijas, zaļā - sporas. Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Bazīdijsporas ir īpašas reproduktīvas šūnas, kuras veidojas bazīdijsēņu himēnija slānī uz īpašiem izaugumiem — bazīdijām.

Jaunums!!: Zobiņbeku ģints un Bazīdijsporas · Redzēt vairāk »

Brazīlija

Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.

Jaunums!!: Zobiņbeku ģints un Brazīlija · Redzēt vairāk »

Burundija

Burundija (izrunā), oficiāli Burundijas Republika (Republika y’Uburundi, République du Burundi), ir valsts Āfrikā.

Jaunums!!: Zobiņbeku ģints un Burundija · Redzēt vairāk »

Cepurīte (mikoloģija)

Sarkanā mušmire Jaunu atmateņu cepurītes Pienaines ''Lactarius indigo'' cepurītes apakšdaļa ar lapiņu veida himenoforu Beku dzimtas cepurītes bieži ir t.s. spilvenveida. Sēnes cepurīte ir sēnes augļķermeņa augšējā daļa ar sporu veidojošo slāni — himēniju, kas bazīdijsēnēm atrodas cepurītes apakšdaļā, bet asku sēnēm somiņās apotēciju iekšpusē pie ārējās malas.

Jaunums!!: Zobiņbeku ģints un Cepurīte (mikoloģija) · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Zobiņbeku ģints un Eiropa · Redzēt vairāk »

Etiopija

Etiopija jeb oficiāli Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika ir valsts Austrumāfrikā.

Jaunums!!: Zobiņbeku ģints un Etiopija · Redzēt vairāk »

Himenofors

Lapiņveida himenofors atmatenei Himenofors ir sēnes augļķermeņa daļa, kas uz savas virsmas nes sporas veidojošo slāni — himēniju.

Jaunums!!: Zobiņbeku ģints un Himenofors · Redzēt vairāk »

Kātiņš (mikoloģija)

Pieaugušai lauka atmatenei uz kātiņa ir gredzens no daļējā plīvura, bet nav maksts Sēnes kātiņš ir sēnes augļķermeņa stumbrveida daļa, kas paceļ sēnes cepurīti virs augsnes, lai no tās izbirstošās sporas varētu uztvert vējš.

Jaunums!!: Zobiņbeku ģints un Kātiņš (mikoloģija) · Redzēt vairāk »

Lapiņu sēnes

Parasta lapiņu sēne — melnganā bērzlape Saldenā pienaine uz savām lapiņām izdala pienainēm raksturīgo piensulu, kas palīdz tās atšķirt no citām sēnēm Plīvura atliekas uz Ravenela mušmires lapiņām sekstainajai gailenei himenofors sastāv no krokām, nevis no lapiņām Lapiņu sēnes jeb lapiņsēnes ir cepurīšu sēņu grupa, kuru augļķermeņu cepurītes himenofors sastāv no lapiņām.

Jaunums!!: Zobiņbeku ģints un Lapiņu sēnes · Redzēt vairāk »

Latvijas īpaši aizsargājamo sugu saraksts

Latvijas īpaši aizsargājamo sugu saraksts, pilnā nosaukumā Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu ir Latvijas Ministru kabineta noteikumi Nr.396, kas izdoti Rīgā 2000.

Jaunums!!: Zobiņbeku ģints un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu saraksts · Redzēt vairāk »

Madagaskara

Madagaskaras Republika (malgašu: Repoblikan'i Madagasikara) ir salu valsts Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē (ceturtā lielākā sala pasaulē).

Jaunums!!: Zobiņbeku ģints un Madagaskara · Redzēt vairāk »

Mikoriza

micēlija izveidotā ektomikoriza. Mikoriza (— 'sēņu'; rhiza — 'saknes') ir sēņu un augu simbiotiski–mutuāliskas attiecības, sēņu hifām kolonizējot auga saknes.

Jaunums!!: Zobiņbeku ģints un Mikoriza · Redzēt vairāk »

Oši

Oši (Fraxinus) ir olīvu dzimtas ģints, kurā ietilpst no 45 līdz 65 sugām (par precīzu sugu skaitu nav vienprātības).

Jaunums!!: Zobiņbeku ģints un Oši · Redzēt vairāk »

Slāpeklis

Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.

Jaunums!!: Zobiņbeku ģints un Slāpeklis · Redzēt vairāk »

Stobriņi (mikoloģija)

Parastā bērzubeka griezumā Lāču samtbekas stobriņi iespiedumu viet;as aktīvi zilē Piena grābeklenes himenofors ir sacietējuši stobriņi, kas līdzinās adatiņām Melnās zvīņbekas stobriņu atveres Sēnes stobriņi ir stobriņu sēnes augļķermeņa daļa jeb himenofors, kas sastāv no daudziem sīkiem lejup vērstiem stobriņiem ar sporu veidojošo slāni himēniju uz tiem.

Jaunums!!: Zobiņbeku ģints un Stobriņi (mikoloģija) · Redzēt vairāk »

Stobriņu sēnes

Aitu piepe (''Albatrellus ovinus''), kamēr jauna, ir ēdama. Dzeltenbrūnā apšubeka Piena grābeklenes (''Irpex lacteus'') himenofors ir sacietējuši stobriņi, kas līdzinās adatiņām Stobriņu sēnes ir sēņu grupa, kuru augļķermeņu himenofors sastāv no stobriņiem.

Jaunums!!: Zobiņbeku ģints un Stobriņu sēnes · Redzēt vairāk »

Tālie Austrumi

Tālie Austrumi pasaules kartē Tālie Austrumi ir nosacīts Austrumāzijas valstu un teritoriju kopīgais nosaukums.

Jaunums!!: Zobiņbeku ģints un Tālie Austrumi · Redzēt vairāk »

Tipiskā suga

Tipiskā suga ir bioloģiska suga, kura ir izvēlēta par augstākas klasifikācijas grupas tipisku pārstāvi un kuras apraksts atbilst šīs grupas aprakstam.

Jaunums!!: Zobiņbeku ģints un Tipiskā suga · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Zobiņbeku ģints un Vācija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Gyrodon, Zobiņbekas.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »