Ātrāk nekā pārlūku!
27 attiecības: Bavārija, Glogova, Henriks II Dievbijīgais, Hercogs, Katoļticība, Kņazs, Krakova, Krosno Odžaņske, Lešeks I Baltais, Lejassilēzijas vojevodiste, Lielpolija, Lubušas vojevodiste, Mazovijas Konrāds, Mazpolija, Pjastu dinastija, Polijas valdnieku uzskaitījums, Prūši, Silēzija, Tšebņica, Vācija, Vācu ordenis, Vladislavs II Trimdinieks, Vladislavs III Tievkājis, 1165. gads, 1170. gads, 1232. gads, 1238. gads.
Bavārija
Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un Bavārija · Redzēt vairāk »
Glogova
Glogova (vēsturiski arī Glogava) - pilsēta Polijas dienvidrietumos - Silēzijā, Lejassilēzijas vojevodistē pie Odras upes.
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un Glogova · Redzēt vairāk »
Henriks II Dievbijīgais
Henriks II Dievbijīgais (dzimis ap 1196. gadu, miris) - Pjastu dinastijas Vroclavas, Lielpolijas kņazs un Polijas lielkņazs no 1238.
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un Henriks II Dievbijīgais · Redzēt vairāk »
Hercogs
Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un Hercogs · Redzēt vairāk »
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un Katoļticība · Redzēt vairāk »
Kņazs
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un Kņazs · Redzēt vairāk »
Krakova
Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un Krakova · Redzēt vairāk »
Krosno Odžaņske
Krosno Odžaņske, vēsturiski arī Krosene pie Oderas ir pilsēta Polijas rietumos, Lubušas vojevodistē, pie Bobras upes ietekas Odrā.
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un Krosno Odžaņske · Redzēt vairāk »
Lešeks I Baltais
Lešeks I Baltais (dzimis vai, miris) bija Pjastu dinastijas Krakovas kņazs no 1194.
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un Lešeks I Baltais · Redzēt vairāk »
Lejassilēzijas vojevodiste
Lejassilēzijas vojevodiste (Województwo dolnośląskie) ir Polijas vojevodiste valsts dienvidrietumos.
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un Lejassilēzijas vojevodiste · Redzēt vairāk »
Lielpolija
Lielpolijas vojevodistes ģerbonis ar Pjastu dinastijas zīmi — balto ērgli. Lielpolija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas rietumdaļā Vartas un Notecas upju baseinos.
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un Lielpolija · Redzēt vairāk »
Lubušas vojevodiste
Lubušas vojevodiste (Województwo lubuskie) ir Polijas vojevodiste valsts rietumos.
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un Lubušas vojevodiste · Redzēt vairāk »
Mazovijas Konrāds
Konrāds I Pjasts, biežāk saukts Mazovijas Konrāds (dzimis 1187. vai 1188. gadā, miris) bija Pjastu dinastijas Mazovijas kņazs (1200-1247) un Polijas lielkņazs (1229—1232, 1241—1243).
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un Mazovijas Konrāds · Redzēt vairāk »
Mazpolija
Mazpolijas vojevodistes ģerbonis ar kronētu Pjastu dinastijas zīmi - balto ērgli Mazpolija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas dienvidos Vislas augštecē.
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un Mazpolija · Redzēt vairāk »
Pjastu dinastija
Pjastu ģerbonis Pjasti ir poļu pirmā valdnieku dinastija.
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un Pjastu dinastija · Redzēt vairāk »
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un Polijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un Prūši · Redzēt vairāk »
Silēzija
Silēzija ir vēsturisks novads Centrāleiropā, kura lielākā daļa mūsdienās atrodas Polijas sastāvā, bet mazākas daļas — Čehijā un Vācijā.
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un Silēzija · Redzēt vairāk »
Tšebņica
Tšebņica (vēsturiski arī Trebnica) ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē uz ziemeļiem no Vroclavas.
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un Tšebņica · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vladislavs II Trimdinieks
Vladislavs II Trimdinieks (dzimis 1105. gadā, miris) - Pjastu dinastijas Polijas lielkņazs no 1138.
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un Vladislavs II Trimdinieks · Redzēt vairāk »
Vladislavs III Tievkājis
Vladislavs III Tievkājis (dzimis starp 1161. un 1167. gadu, miris) bija Pjastu dinastijas Lielpolijas kņazs, vēlāk Polijas lielkņazs (1202 - 1206, 1227 - 1228).
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un Vladislavs III Tievkājis · Redzēt vairāk »
1165. gads
1165.
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un 1165. gads · Redzēt vairāk »
1170. gads
1170.
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un 1170. gads · Redzēt vairāk »
1232. gads
1232.
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un 1232. gads · Redzēt vairāk »
1238. gads
1238.
Jaunums!!: Henriks I Bārdainais un 1238. gads · Redzēt vairāk »
