Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Astrofizika, Ķīmiskais elements, Ņūdžersija, Ņujorka (štats), Blīvums, Evolūcija, Hercšprunga—Rasela diagramma, Mēness, Pārmilzu zvaigzne, Prinstona, Prinstonas Universitāte, Saule, Spektrs, Starjauda, Triecienkrāteris, Visums, 1920. gadi.
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Henrijs Noriss Rasels un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Astrofizika
Astrofizika (no — 'zvaigzne' un — 'daba') ir astronomijas nozare, kas, izmantojot fizikas un ķīmijas pētniecības principus, pēta kosmisko objektu (zvaigžņu, galaktiku, u.c.) fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un to mijiedarbību.
Jaunums!!: Henrijs Noriss Rasels un Astrofizika · Redzēt vairāk »
Ķīmiskais elements
zemes un ūdens (attēlā angļu valodā attēlota saistība starp šiem elementiem). Šāds uzskats pastāvēja līdz pat 18. un 19. gadsimtam Ķīmiskais elements ir viena veida atomu kopums, kurus nevar sadalīt sīkāk vai pārveidot citos elementos ar ķīmiskām metodēm.
Jaunums!!: Henrijs Noriss Rasels un Ķīmiskais elements · Redzēt vairāk »
Ņūdžersija
Ņūdžersija ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, kas atrodas ASV Vidusatlantijas un Ziemeļaustrumu reģionos.
Jaunums!!: Henrijs Noriss Rasels un Ņūdžersija · Redzēt vairāk »
Ņujorka (štats)
Ņujorka ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, kas atrodas Ziemeļaustrumu reģionā.
Jaunums!!: Henrijs Noriss Rasels un Ņujorka (štats) · Redzēt vairāk »
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Jaunums!!: Henrijs Noriss Rasels un Blīvums · Redzēt vairāk »
Evolūcija
Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.
Jaunums!!: Henrijs Noriss Rasels un Evolūcija · Redzēt vairāk »
Hercšprunga—Rasela diagramma
Hercšprunga—Rasela diagramma ir sakarības starp absolūto zvaigžņlielumu, starjaudu, spektra klasi un zvaigznes virsmas temperatūru grafisks attēlojums.
Jaunums!!: Henrijs Noriss Rasels un Hercšprunga—Rasela diagramma · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Henrijs Noriss Rasels un Mēness · Redzēt vairāk »
Pārmilzu zvaigzne
Jo lielāku enerģiju izstaro zvaigzne, jo tās masa un izmēri ir lielāki.
Jaunums!!: Henrijs Noriss Rasels un Pārmilzu zvaigzne · Redzēt vairāk »
Prinstona
Prinstona ir pilsēta ASV, Ņūdžersijas štata austrumos.
Jaunums!!: Henrijs Noriss Rasels un Prinstona · Redzēt vairāk »
Prinstonas Universitāte
Prinstonas Universitāte ir uz pētniecību orientēta privāta Efeju līgas universitāte, kas atrodas Prinstonā, Ņūdžersijas štatā.
Jaunums!!: Henrijs Noriss Rasels un Prinstonas Universitāte · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Henrijs Noriss Rasels un Saule · Redzēt vairāk »
Spektrs
Varavīksnes spektrs. Spektrs (‘skatīties’) ir nozīmju kopums un/vai to sadalījums pa jebkādu parametru, kuru var pieņemt novērojamais lielums.
Jaunums!!: Henrijs Noriss Rasels un Spektrs · Redzēt vairāk »
Starjauda
Starjauda ir vairāku fizikālu lielumu nosaukums.
Jaunums!!: Henrijs Noriss Rasels un Starjauda · Redzēt vairāk »
Triecienkrāteris
Arizonas triecienkrāteris. Triecienkrāteris (arī meteorīta krāteris) ir kosmiska ķermeņa virsmas padziļinājums, kas izveidojies, mazākam ķermenim (piemēram, meteorītam) ietriecoties virsmā.
Jaunums!!: Henrijs Noriss Rasels un Triecienkrāteris · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Henrijs Noriss Rasels un Visums · Redzēt vairāk »
1920. gadi
Fotokolāža, kurā attēloti dažādi notikumi no 1920. gadiem 1920.
Jaunums!!: Henrijs Noriss Rasels un 1920. gadi · Redzēt vairāk »
