29 attiecības: Altmarkas pamiers, Ēriks Rinings, Bengts Bengtsons Ūksenšerna, Elblonga, Gēteborga, Greifsvalde, Gužno, Gustavs II Ādolfs, Igaunija, Ingrija, Ivangoroda, Kalmara, Karaļauči, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Pomerānija, Prūsija, Prūsijas hercogiste, Rīga, Rīgas pils, Svētā Romas impērija, Trīsdesmitgadu karš, Upsālas lēne, Vācbaltieši, Vrangeļi, Zviedru Igaunija, Zviedru Vidzeme, Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums, 1635. gads, 1643. gads.
Altmarkas pamiers
Mūsdienu Latvijas teritorijas sadalīšana pēc 1629. gada Altmarkas pamiera: ar pārtrauktu līniju iezīmēta Zviedru Vidzemes dienvidu robeža, kas nonāca zviedru pakļautībā. Teritoriālās izmaiņas Livonijā, 1561-1629 Altmarkas pamiers bija 1629.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Altmarkas pamiers · Redzēt vairāk »
Ēriks Rinings
Rininga pils portāls Stokholmas vecpilsētā (2007). Ēriks Ēriksons Rinings (1592–1654) bija zviedru virsnieks un valstsvīrs.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Ēriks Rinings · Redzēt vairāk »
Bengts Bengtsons Ūksenšerna
Bengts Bengtsons Ūksenšerna (1591—1643) bija zviedru diplomāts un valstsvīrs.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Bengts Bengtsons Ūksenšerna · Redzēt vairāk »
Elblonga
Elblonga, vēsturiski arī Truso (Drusuo, Drūsas) pie Ilfingas (senprūšu Elbings), Elbinga, ir sena pilsēta Polijas ziemeļos Vislas grīvā senprūšu Pagudes novadā Varmijas-Mazūrijas vojevodistē.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Elblonga · Redzēt vairāk »
Gēteborga
Gēteborga ir pilsēta Zviedrijas rietumu krastā, pie Jētas ietekas Kategatā.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Gēteborga · Redzēt vairāk »
Greifsvalde
Greifsvalde, oficiāli Universitātes un Hanzas pilsēta Greifsvalde ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, starp Rostoku un Ščecinu.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Greifsvalde · Redzēt vairāk »
Gužno
Gužno ir pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz austrumiem no Brodņicas.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Gužno · Redzēt vairāk »
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Igaunija · Redzēt vairāk »
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Ingrija · Redzēt vairāk »
Ivangoroda
Ivangoroda, no 1920.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Ivangoroda · Redzēt vairāk »
Kalmara
Kalmara ir pilsēta Zviedrijas dienvidaustrumu daļā.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Kalmara · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Pomerānija
Pomerānijas heraldiskais simbols — grifs Pomerānija (kašūbu: Pòmòrze vai Pòmòrskô, jeb Pomorania) ir vēsturisks reģions Baltijas jūras dienvidu krastā, kurā kopš 12.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Pomerānija · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Prūsija · Redzēt vairāk »
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Rīgas pils · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Trīsdesmitgadu karš
Trīsdesmitgadu karš (1618—1648) bija karš Eiropā par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzieniem — katolicismu un protestantismu.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Trīsdesmitgadu karš · Redzēt vairāk »
Upsālas lēne
Upsālas lēne ir Zviedrijas lēne, kas atrodas Baltijas jūras piekrastē valsts austrumos, Svēlandes vēsturiskajā zemē.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Upsālas lēne · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vrangeļi
Baronu Vrangeļu no Elistferas un Ludenhofas ģerbonis. Fon Vrangeļi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Vrangeļi · Redzēt vairāk »
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums
Rīga Livonijā ar ģerboni (no 1700. gada enciklopēdijas ''Politica politica. Statistisches Städte-Buch''). Šajā uzskaitījumā apkopoti Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatori no 1622.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
1635. gads
1635.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un 1635. gads · Redzēt vairāk »
1643. gads
1643.
Jaunums!!: Hermanis Vrangelis un 1643. gads · Redzēt vairāk »