Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Asteroīds, C tipa asteroīds, Dabiskais pavadonis, Elara (pavadonis), Ersa (pavadonis), Himalija (pavadonis), Jupiters (planēta), Jupiters LXV, Kilometrs, Līsiteja (pavadonis), Lēda (pavadonis), Masa, Orbīta, Orbītas ekscentricitāte, Orbītas lielā pusass, Orbītas slīpums, Rādiuss, S/2000 J 11.
Asteroīds
Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.
Jaunums!!: Himalijas grupa un Asteroīds · Redzēt vairāk »
C tipa asteroīds
C tipa asteroīds - 253 Matilde C tipa asteroīdi ir oglekli saturošu asteroīdu grupa.
Jaunums!!: Himalijas grupa un C tipa asteroīds · Redzēt vairāk »
Dabiskais pavadonis
Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.
Jaunums!!: Himalijas grupa un Dabiskais pavadonis · Redzēt vairāk »
Elara (pavadonis)
Elara ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Himalijas grupa un Elara (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Ersa (pavadonis)
Ersa, arī Jupiters LXXI ir neliels Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Himalijas grupa un Ersa (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Himalija (pavadonis)
Himalija ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Himalijas grupa un Himalija (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Jaunums!!: Himalijas grupa un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »
Jupiters LXV
Jupiters LXV ir neliels Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Himalijas grupa un Jupiters LXV · Redzēt vairāk »
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Jaunums!!: Himalijas grupa un Kilometrs · Redzēt vairāk »
Līsiteja (pavadonis)
Līsiteja jeb Jupiters X ir Jupitera pavadonis..
Jaunums!!: Himalijas grupa un Līsiteja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Lēda (pavadonis)
Lēda ir neliels Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Himalijas grupa un Lēda (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Himalijas grupa un Masa · Redzēt vairāk »
Orbīta
Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Jaunums!!: Himalijas grupa un Orbīta · Redzēt vairāk »
Orbītas ekscentricitāte
Orbītu piemēri ar dažādām ekscentricitātēm Orbītas ekscentricitāte ir orbītas formu raksturojošs parametrs.
Jaunums!!: Himalijas grupa un Orbītas ekscentricitāte · Redzēt vairāk »
Orbītas lielā pusass
Orbītas lielā pusass ir puse no debess ķermeņa eliptiskās orbītas garākās (lielās) ass, vidējais attālums no debess ķermeņa līdz centrālajam ķermenim, ap kuru tas riņķo.
Jaunums!!: Himalijas grupa un Orbītas lielā pusass · Redzēt vairāk »
Orbītas slīpums
A – pavadonis, B – planēta, C – atskaites plakne, D – orbītas plakne, i – inklinācija Orbītas slīpums, arī inklinācija ir orbītu raksturojošs elements – leņķis, ko veido debess ķermeņa orbītas plakne ar bāzes (atskaites) plakni.
Jaunums!!: Himalijas grupa un Orbītas slīpums · Redzēt vairāk »
Rādiuss
Rādiuss ''r'', kas savieno riņķa līnijas centru ''O'' ar punktu ''P''. Par riņķa līnijas rādiusu sauc jebkuru nogriezni, kas savieno riņķa līnijas centru ar kādu no tās punktiem.
Jaunums!!: Himalijas grupa un Rādiuss · Redzēt vairāk »
S/2000 J 11
Dia, arī Jupiters LIII ir neliels Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Himalijas grupa un S/2000 J 11 · Redzēt vairāk »
