Satura rādītājs
18 attiecības: Asteroīds, C tipa asteroīds, Dabiskais pavadonis, Elara (pavadonis), Ersa (pavadonis), Himalija (pavadonis), Jupiters (planēta), Jupiters LXV, Kilometrs, Līsiteja (pavadonis), Lēda (pavadonis), Masa, Orbīta, Orbītas ekscentricitāte, Orbītas lielā pusass, Orbītas slīpums, Rādiuss, S/2000 J 11.
Asteroīds
Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.
Skatīt Himalijas grupa un Asteroīds
C tipa asteroīds
C tipa asteroīds - 253 Matilde C tipa asteroīdi ir oglekli saturošu asteroīdu grupa.
Skatīt Himalijas grupa un C tipa asteroīds
Dabiskais pavadonis
Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.
Skatīt Himalijas grupa un Dabiskais pavadonis
Elara (pavadonis)
Elara ir Jupitera pavadonis.
Skatīt Himalijas grupa un Elara (pavadonis)
Ersa (pavadonis)
Ersa, arī Jupiters LXXI ir neliels Jupitera pavadonis.
Skatīt Himalijas grupa un Ersa (pavadonis)
Himalija (pavadonis)
Himalija ir Jupitera pavadonis.
Skatīt Himalijas grupa un Himalija (pavadonis)
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Skatīt Himalijas grupa un Jupiters (planēta)
Jupiters LXV
Jupiters LXV ir neliels Jupitera pavadonis.
Skatīt Himalijas grupa un Jupiters LXV
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Skatīt Himalijas grupa un Kilometrs
Līsiteja (pavadonis)
Līsiteja jeb Jupiters X ir Jupitera pavadonis..
Skatīt Himalijas grupa un Līsiteja (pavadonis)
Lēda (pavadonis)
Lēda ir neliels Jupitera pavadonis.
Skatīt Himalijas grupa un Lēda (pavadonis)
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Skatīt Himalijas grupa un Masa
Orbīta
Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Skatīt Himalijas grupa un Orbīta
Orbītas ekscentricitāte
Orbītu piemēri ar dažādām ekscentricitātēm Orbītas ekscentricitāte ir orbītas formu raksturojošs parametrs.
Skatīt Himalijas grupa un Orbītas ekscentricitāte
Orbītas lielā pusass
Orbītas lielā pusass ir puse no debess ķermeņa eliptiskās orbītas garākās (lielās) ass, vidējais attālums no debess ķermeņa līdz centrālajam ķermenim, ap kuru tas riņķo.
Skatīt Himalijas grupa un Orbītas lielā pusass
Orbītas slīpums
A – pavadonis, B – planēta, C – atskaites plakne, D – orbītas plakne, i – inklinācija Orbītas slīpums, arī inklinācija ir orbītu raksturojošs elements – leņķis, ko veido debess ķermeņa orbītas plakne ar bāzes (atskaites) plakni.
Skatīt Himalijas grupa un Orbītas slīpums
Rādiuss
Rādiuss ''r'', kas savieno riņķa līnijas centru ''O'' ar punktu ''P''. Par riņķa līnijas rādiusu sauc jebkuru nogriezni, kas savieno riņķa līnijas centru ar kādu no tās punktiem.
Skatīt Himalijas grupa un Rādiuss
S/2000 J 11
Dia, arī Jupiters LIII ir neliels Jupitera pavadonis.