Ātrāk nekā pārlūku!
16 attiecības: Albrehts Hoencollerns, Švābija, Bādene-Virtemberga, Brandenburga, Frīdrihs II Lielais, Frīdrihs III Hoencollerns, Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns, Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns, Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns, Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns, Prūsijas Karaliste, Rumānija, Vācijas Impērija, Vācu ordenis, Vilhelms I Hoencollerns, Vilhelms II Hoencollerns.
Albrehts Hoencollerns
Albrehts Hoencollerns (arī; dzimis, miris) bija Vācu ordeņa lielmestrs (1510—1525) un pirmais Prūsijas hercogs (1525—1568).
Jaunums!!: Hoencollernu dinastija un Albrehts Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Švābija
Švābija 1572. gada kartē Švābija ir vēsturisks reģions Vācijas dienvidrietumos, Reinas un Donavas iztekas daļā.
Jaunums!!: Hoencollernu dinastija un Švābija · Redzēt vairāk »
Bādene-Virtemberga
Bādene-Virtemberga ir viena no sešpadsmit federālajām zemēm Vācijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Hoencollernu dinastija un Bādene-Virtemberga · Redzēt vairāk »
Brandenburga
Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Hoencollernu dinastija un Brandenburga · Redzēt vairāk »
Frīdrihs II Lielais
Frīdrihs II Hoencollerns, saukts arī par Frīdrihu Lielo (Friedrich der Große) un Veco Frici (der alte Fritz; dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts (kā Frīdrihs IV) no 1740.
Jaunums!!: Hoencollernu dinastija un Frīdrihs II Lielais · Redzēt vairāk »
Frīdrihs III Hoencollerns
Frīdrihs III (dzimis, miris) bija Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis 1888.
Jaunums!!: Hoencollernu dinastija un Frīdrihs III Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms I (saukts arī par Zaldātu ķēniņu (der Soldatenkönig); dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1713.
Jaunums!!: Hoencollernu dinastija un Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms II; dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1786. gada līdz savai nāvei 1797. gadā. Frīdriha Lielā brāļadēls. Kļuva par karali pēc Frīdriha Lielā nāves 1786. gadā, jo pašam Frīdriham Lielajam bērnu nebija. Atšķirībā no Frīdriha Lielā bija dzīves baudītājs; Frīdriham Vilhelmam II bija vētraina privātā dzīve. Atbalstīja mūziku un mākslu. Frīdriha Vilhelma II laikā tika uzcelts Berlīnes simbols — Brandenburgas vārti. Politikā ietekme bija karaļa favorītēm un favorītiem. Ārpolitiski, 1789. gadā sākoties Franču revolūcijai, Frīdrihs Vilhelms II kopā ar Austriju iesaistījās Pirmās koalīcijas karā, ciezdams sakāvi. Iesaistījās Polijas dalīšanā. 1797. gadā Frīdrihs Vilhelms II mira un atstāja valsti finansiāli un politiski grūtā stāvoklī.
Jaunums!!: Hoencollernu dinastija un Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms III (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1797.
Jaunums!!: Hoencollernu dinastija un Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms IV (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1840.
Jaunums!!: Hoencollernu dinastija un Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Hoencollernu dinastija un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Rumānija
Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Hoencollernu dinastija un Rumānija · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Hoencollernu dinastija un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Hoencollernu dinastija un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vilhelms I Hoencollerns
Vilhelms I (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1840.
Jaunums!!: Hoencollernu dinastija un Vilhelms I Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Vilhelms II Hoencollerns
Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.
Jaunums!!: Hoencollernu dinastija un Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Hoencollerni, Hoencollernu dzimta, Hohencollerni, Hohencollerns, Hohencollernu dinastija.
