Satura rādītājs
23 attiecības: Alani, Alarihs I, Arkādijs, Austrumromas impērija, Ģermāņi, Britānija, Gallija, Illirija, Konstantinopole, Kristietība, Milāna, Ostgoti, Ravenna, Reina, Rietumromas impērija, Roma, Romas impērija, Spānija, Stambula, Teodosijs I, Valentiniāns III, Vandaļi, Vestgoti.
- 423. gadā mirušie
Alani
Alani ir sena irāņu tauta, kas pirmajā gadsimtā dzīvoja starp Donas upi un Kaukāzu.
Skatīt Honorijs un Alani
Alarihs I
Alarihs I (dzimis apmēram, miris) bija vestgotu karalis no 395.
Skatīt Honorijs un Alarihs I
Arkādijs
Flāvijs Arkādijs (Árkádios; dzimis, miris) bija Austrumromas imperators (395—408).
Skatīt Honorijs un Arkādijs
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Skatīt Honorijs un Austrumromas impērija
Ģermāņi
Lielās tautu staigāšanas" (ap 100. – 400. g. m. ē) IV. gadsimtu (1913. gada rekonstrukcija) Ģermāņi bija radniecīgu tautu grupa senajā un viduslaiku Eiropā, ģermāņu valodas piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.
Skatīt Honorijs un Ģermāņi
Britānija
Britānija var būt.
Skatīt Honorijs un Britānija
Gallija
Gallijas karte 54. gadā pirms mūsu ēras Gallija bija kultūrvēsturisks reģions Rietumeiropā, kurā no 6.
Skatīt Honorijs un Gallija
Illirija
Illirija jeb Ilīrija bija valsts Eiropā 4.—2.
Skatīt Honorijs un Illirija
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Skatīt Honorijs un Konstantinopole
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Skatīt Honorijs un Kristietība
Milāna
Milāna ir pilsēta Itālijas ziemeļos Padānas līdzenuma rietumdaļā.
Skatīt Honorijs un Milāna
Ostgoti
Romas impērija Ostgoti (— "austrumgoti"), zināmi arī kā greitungi (Greutungen), bija ģermāņu cilts.
Skatīt Honorijs un Ostgoti
Ravenna
Ravenna ir pilsēta Itālijā, Emīlijas-Romanjas reģionā.
Skatīt Honorijs un Ravenna
Reina
Reina ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe.
Skatīt Honorijs un Reina
Rietumromas impērija
Rietumromas impērija bija Romas impērijas rietumu daļa pēc Diokletiāna 285.
Skatīt Honorijs un Rietumromas impērija
Roma
Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.
Skatīt Honorijs un Roma
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Skatīt Honorijs un Romas impērija
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Skatīt Honorijs un Spānija
Stambula
Stambula (vēsturiskie nosaukumi: Bizantija, Konstantinopole, Konstantīnija) pēc iedzīvotāju skaita ir lielākā pilsēta Eiropā (4. lielākā pilsēta pasaulē) un ir Turcijas kultūras un finanšu centrs.
Skatīt Honorijs un Stambula
Teodosijs I
Flāvijs Teodosijs (dzimis, miris) bija Romas imperators.
Skatīt Honorijs un Teodosijs I
Valentiniāns III
Valentiniāns III ((419—455) bija Rietumromas impērijas imperators no 425. līdz 455. gadam. Bijis tuvs radinieks vairākiem citiem imperatoriem. Viņa tēvs bija Romas ģenerālis un imperators Konstancijs III, vectēvs no mātes puses bija imperators Teodosijs I, savukārt vecvectēvs bija imperators Valentiniāns I.
Skatīt Honorijs un Valentiniāns III
Vandaļi
Henriha Leitemana gravējums. Vandaļi ir viena no senākajām ģermāņu ciltīm, kas, kā uzskata daudzi vēsturnieki, pārcēlušies no Skandināvijas pāri Baltijas jūrai un apmetušies mūsdienu Polijas teritorijā ap 2.
Skatīt Honorijs un Vandaļi
Vestgoti
Vestgotu cilšu pārvietošanās ceļš no 4. līdz 6. gadsimtam Vestgoti (— 'rietumgoti') jeb rietumgoti, saukti arī par tervingiem (Terwingen — 'mežu ļaudis'), bija ģermāņu ciltis, kas 3.—4.
Skatīt Honorijs un Vestgoti
Skatīt arī
423. gadā mirušie
- Honorijs
Zināms kā Honorius.