Ātrāk nekā pārlūku!
19 attiecības: Štrālzunde, Bengts Gabrielsons Uksenšerna, Briņģi (Drustu pagasts), Drusti, Gatarta, Grimmene, Heinrihs Hāgemeisters, Igaunijas bruņniecība, Jaundrusti, Krievija, Liepas muiža, Livonijas bruņniecība, Pašvaldības vadītājs, Tartu, Valmiermuiža, Vācbaltieši, Zviedru Pomerānija, Zviedru Vidzeme, 1742. gads.
Štrālzunde
Štrālzunde ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, pie Štrēlazunda šauruma, kas atdala Rīgenes salu no cietzemes.
Jaunums!!: Hāgemeisteri un Štrālzunde · Redzēt vairāk »
Bengts Gabrielsons Uksenšerna
Bengts Gabrielsons Uksenšerna (1623—1702) bija zviedru diplomāts un valstsvīrs.
Jaunums!!: Hāgemeisteri un Bengts Gabrielsons Uksenšerna · Redzēt vairāk »
Briņģi (Drustu pagasts)
Briņģi ir ciems Smiltenes novada Drustu pagastā.
Jaunums!!: Hāgemeisteri un Briņģi (Drustu pagasts) · Redzēt vairāk »
Drusti
Drusti ir apdzīvota vieta Smiltenes novada Drustu pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Hāgemeisteri un Drusti · Redzēt vairāk »
Gatarta
Gatartas muiža senāk Gatarta (no vācu: Gotthardsberg) ir ciems Smiltenes novada Drustu pagastā.
Jaunums!!: Hāgemeisteri un Gatarta · Redzēt vairāk »
Grimmene
Grimmene ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz dienvidiem no Štrālzundes pie Trēbeles upes.
Jaunums!!: Hāgemeisteri un Grimmene · Redzēt vairāk »
Heinrihs Hāgemeisters
Heinrihs Gerhards Teodors fon Hāgemeisters (1784-1845) bija vācbaltiešu jurists un politiķis, kas darbojās dzimtbūšanas atcelšanas laikā Vidzemē.
Jaunums!!: Hāgemeisteri un Heinrihs Hāgemeisters · Redzēt vairāk »
Igaunijas bruņniecība
Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.
Jaunums!!: Hāgemeisteri un Igaunijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Jaundrusti
Jaundrusti (agrāk arī Jaundrustu muiža) ir ciems Smiltenes novada Drustu pagastā.
Jaunums!!: Hāgemeisteri un Jaundrusti · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Hāgemeisteri un Krievija · Redzēt vairāk »
Liepas muiža
Bijusī Liepas muižas kungu māja 2001. gadā. Muižas plāns (1787). Liepas muižas kungu māja atrodas Cēsu novada Liepas pagastā, aptuveni 100 km no Rīgas un 14 km no Priekuļiem.
Jaunums!!: Hāgemeisteri un Liepas muiža · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Hāgemeisteri un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Pašvaldības vadītājs
Pašvaldības vadītājs ir pašvaldības priekšsēdētājs, kura uzdevums gandrīz vienmēr ir vadīt pašvaldības domes sēdes.
Jaunums!!: Hāgemeisteri un Pašvaldības vadītājs · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Hāgemeisteri un Tartu · Redzēt vairāk »
Valmiermuiža
Valmiermuiža ir apdzīvota vieta Valmieras novada Valmieras pagastā.
Jaunums!!: Hāgemeisteri un Valmiermuiža · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Hāgemeisteri un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Zviedru Pomerānija
Zviedru Pomerānijas kā zviedru aizjūras provinces lokalizācija (sārtā krāsā). Zviedru Pomerānija (1648—1815) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei Pomerānijas rietumu daļā, kas nonāca tās valdījumā 1648.
Jaunums!!: Hāgemeisteri un Zviedru Pomerānija · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Hāgemeisteri un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1742. gads
1742.
Jaunums!!: Hāgemeisteri un 1742. gads · Redzēt vairāk »
