Satura rādītājs
25 attiecības: Aleksandrs Puškins, Baškīri, Baškortostāna, Dona, Kalmiki, Katrīna II Lielā, Kazaņa, Kazahi, Kazaki, Krievijas Impērija, Krievu—turku karš (1768—1774), Maskava, Orala, Pēteris III, Pievolga, Pugačova vadītā sacelšanās, Rietumsibīrijas līdzenums, Septiņgadu karš, Tatāri, Urāli, Vācbaltieši, Vecticība, Volgograda, Volgogradas apgabals, 1742. gads.
- 1740. gados dzimušie
- 1775. gadā mirušie
Aleksandrs Puškins
Aleksandrs Puškins ( —) bija krievu dzejnieks, dramaturgs un prozaiķis, krievu literārās valodas reformators, vēsturiski kritisku sacerējumu autors.
Skatīt Jemeļjans Pugačovs un Aleksandrs Puškins
Baškīri
Baškīri (Başqorttar,, Baškiry) ir tjurku tauta, kas galvenokārt dzīvo Baškortostānā, starp Volgas upi un Urālu kalniem.
Skatīt Jemeļjans Pugačovs un Baškīri
Baškortostāna
Baškortostānas Republika (arī Baškīrija) ir viena no Krievijas Federācijas republikām Pievolgas federālajā apgabalā.
Skatīt Jemeļjans Pugačovs un Baškortostāna
Dona
Dona ir upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos.
Skatīt Jemeļjans Pugačovs un Dona
Kalmiki
Kalmiki (Xaľmgud) ir mongoļu etniskā grupa, pamatiedzīvotāji Kalmikijas Republikā, kas ir viena no Kaspijas jūras rietumos esošajām Krievijas Federācijas republikām.
Skatīt Jemeļjans Pugačovs un Kalmiki
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Skatīt Jemeļjans Pugačovs un Katrīna II Lielā
Kazaņa
Kazaņa ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazansu upes ietekas.
Skatīt Jemeļjans Pugačovs un Kazaņa
Kazahi
Kazahi ir tjurku tauta un Kazahstānas pamatiedzīvotāji, kā arī mazākumtautība atsevišķos citu valstu rajonos Centrālāzijas ziemeļos.
Skatīt Jemeļjans Pugačovs un Kazahi
Kazaki
Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija Vasilija Surikova gleznā Kazaki (no — "brīvie ļaudis") ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.
Skatīt Jemeļjans Pugačovs un Kazaki
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Jemeļjans Pugačovs un Krievijas Impērija
Krievu—turku karš (1768—1774)
Krievu—turku karš (1768—1774) bija nobeigums Krievijas Impērijas teritorijas paplašināšanā, iekarojot Ukrainas dienvidus, Ziemeļkaukāzu un Krimu.
Skatīt Jemeļjans Pugačovs un Krievu—turku karš (1768—1774)
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Skatīt Jemeļjans Pugačovs un Maskava
Orala
Orala, agrāk Uraļska, ir pilsēta ziemeļrietumu Kazahstānā, pie Urālas un Čoganas satekas, netālu no Krievijas robežas.
Skatīt Jemeļjans Pugačovs un Orala
Pēteris III
Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēsvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas Impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.
Skatīt Jemeļjans Pugačovs un Pēteris III
Pievolga
Jaroslavļas apgabalā Pievolga ir dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū Krievijā.
Skatīt Jemeļjans Pugačovs un Pievolga
Pugačova vadītā sacelšanās
Pugačova sacelšanās, arī Pugačova dumpis (Пугачёвский бунт), Zemnieku karš Jemeļjana Pugačova vadībā (Крестьянская война под предводительством Емельяна Пугачёва) vai Pugačovščina (Пугачёвщина), bija Žajikas kazaku aizsākta sacelšanās, kas no nemieriem 1773.
Skatīt Jemeļjans Pugačovs un Pugačova vadītā sacelšanās
Rietumsibīrijas līdzenums
250pxRietumsibīrijas līdzenuma ainava Rietumsibīrijas līdzenums ir liels līdzenums Krievijas Federācijas vidienē.
Skatīt Jemeļjans Pugačovs un Rietumsibīrijas līdzenums
Septiņgadu karš
Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.
Skatīt Jemeļjans Pugačovs un Septiņgadu karš
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Skatīt Jemeļjans Pugačovs un Tatāri
Urāli
Urāli jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры) ir kalnu grēda, kas atrodas galvenokārt Krievijas rietumu centrālajā daļā starp Volgas upes reģionu rietumos un Rietumsibīrijas līdzenumu austrumos.
Skatīt Jemeļjans Pugačovs un Urāli
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Skatīt Jemeļjans Pugačovs un Vācbaltieši
Vecticība
Rīgā (2002). Vecticība ir Krievijas caristes laikā radušies pareizticīgās baznīcas strāvojumi, kuri bija vērsti pret patriarha Nikona un cara Alekseja baznīcas reformu (1650—1660).
Skatīt Jemeļjans Pugačovs un Vecticība
Volgograda
Volgograda ir pilsēta Volgas lejteces labajā krastā pie federālā autoceļa R22 "Kaspija".
Skatīt Jemeļjans Pugačovs un Volgograda
Volgogradas apgabals
Volgogradas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem.
Skatīt Jemeļjans Pugačovs un Volgogradas apgabals
1742. gads
1742.
Skatīt Jemeļjans Pugačovs un 1742. gads
Skatīt arī
1740. gados dzimušie
- Jemeļjans Pugačovs
1775. gadā mirušie
- Jemeļjans Pugačovs
Zināms kā Jemeļjans Pugačevs, Pugachev, Pugačovs, Yemelyan Pugachev.