Ātrāk nekā pārlūku!
35 attiecības: Aleksandrs Puškins, Barža, Futbols, Georgijs Žukovs, Kaspijas jūra, Katrīna II Lielā, Kazahi, Kazahstāna, Kazahstānas apgabali, Kazaki, Krievija, Krievijas pilsoņu karš, Mihails Frunze, Nogaju orda, Orenburga, Pašvaldības vadītājs, Pasta indekss, Ploješti, Pugačova vadītā sacelšanās, Rietumkazahstānas apgabals, Rumānija, Sergejs Goļicins, Sibīrija, Suverēno valstu uzskaitījums, Urāla, Urāli, Uzbeghans, Zelta Orda, 1584. gads, 1613. gads, 1773. gads, 1774. gads, 1775. gads, 1833. gads, 1991. gads.
Aleksandrs Puškins
Aleksandrs Puškins ( —) bija krievu dzejnieks, dramaturgs un prozaiķis, krievu literārās valodas reformators, vēsturiski kritisku sacerējumu autors.
Jaunums!!: Orala un Aleksandrs Puškins · Redzēt vairāk »
Barža
Londonā Barža ir plakandibena metāla ūdens transportlīdzeklis, ar kura palīdzību tiek pārvadātas dažādas kravas upēs, kanālos, lielos ezeros, jūras un ostu akvatorijās.
Jaunums!!: Orala un Barža · Redzēt vairāk »
Futbols
Futbols (no foot — 'pēda' un ball — 'bumba'), līdz 1933.
Jaunums!!: Orala un Futbols · Redzēt vairāk »
Georgijs Žukovs
Georgijs Žukovs (dzimis, miris) bija PSRS maršals.
Jaunums!!: Orala un Georgijs Žukovs · Redzēt vairāk »
Kaspijas jūra
Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.
Jaunums!!: Orala un Kaspijas jūra · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Orala un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Kazahi
Kazahi ir tjurku tauta un Kazahstānas pamatiedzīvotāji, kā arī mazākumtautība atsevišķos citu valstu rajonos Centrālāzijas ziemeļos.
Jaunums!!: Orala un Kazahi · Redzēt vairāk »
Kazahstāna
Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Orala un Kazahstāna · Redzēt vairāk »
Kazahstānas apgabali
Kazahstānas apgabali Kazahstāna ir sadalīta 14 apgabalos un trīs pilsētās ar apgabala tiesībām.
Jaunums!!: Orala un Kazahstānas apgabali · Redzēt vairāk »
Kazaki
Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija Vasilija Surikova gleznā Kazaki (no — "brīvie ļaudis") ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.
Jaunums!!: Orala un Kazaki · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Orala un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Jaunums!!: Orala un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Mihails Frunze
Mihails Frunze, dzimis, miris) bija tagadējā Kirgizstānā dzimis moldāvu/krievu izcelsmes padomju militārais darbinieks un politiķis. Izvirzījās par vienu no spējīgākajiem sarkano komandieriem Krievijas pilsoņu kara laikā. Boļševiku partijas biedrs no 1904. gada. 1907. gadā pirmoreiz arestēts. Divreiz notiesāts uz nāvi, tomēr sods nomainīts pret izsūtījumu. Pēc Oktobra revolūcijas 1918. gadā darbojās kā Ivanovovoznesenskas guberņas kara komisārs. Kā 4. armijas komandieris izcēlās 1919. gada sākumā kaujās pret Kolčaka karaspēku. No 19. jūlija līdz 15. augustam bija visas Austrumu frontes komandieris. Kara vēlākā gaitā komandēja frontes Vidusāzijā un Ukrainā pret Vrangeļa un Mahno karaspēku. Miris kuņģa čūlas operācijas laikā 1925. gadā. Frunzes vārdā no 1926. līdz 1991. gadam bija nosaukta Kirgīzijas PSR galvaspilsēta (mūsdienās Biškeka).
Jaunums!!: Orala un Mihails Frunze · Redzēt vairāk »
Nogaju orda
Lielā Nogaju Orda. Maskavijas karte ar Nogajiešu tatāru zemi Volgas lejtecē (1549). Beja Jusufa (valdīja 1549—1554) iespējamais portrets (A.G. Rokštūls, 19. gadsimts) Nogaju ordai pakļautās zemes. Nogaju orda (nosaukums no Zelta ordas karavadoņa Nogaja vārda) bija stepes klejotāju valsts (1440—1634).
Jaunums!!: Orala un Nogaju orda · Redzēt vairāk »
Orenburga
Orenburga ir pilsēta Urālas upes krastos, Orenburgas apgabala centrs Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Orala un Orenburga · Redzēt vairāk »
Pašvaldības vadītājs
Pašvaldības vadītājs ir pašvaldības priekšsēdētājs, kura uzdevums gandrīz vienmēr ir vadīt pašvaldības domes sēdes.
Jaunums!!: Orala un Pašvaldības vadītājs · Redzēt vairāk »
Pasta indekss
Vieta, kur ierakstīt pasta indeksu, un ciparu paraugs, kā pareizi rakstīt skaitļus, uz Krievijas vēstulēm. Pasta indekss ir burtu un/vai ciparu kopa, kuru pievieno pasta adresei, lai atvieglotu vēstuļu šķirošanu un nosūtīšanu adresātam.
Jaunums!!: Orala un Pasta indekss · Redzēt vairāk »
Ploješti
Ploješti (ir pilsēta Rumānijā, Prahovas žudeca administratīvais centrs. 2021. gadā pilsētā dzīvoja 180 540 tūkstoši iedzīvotāju, devītā lielākā Rumānijas pilsēta. Ploješti atrodas 65 km uz ziemeļiem no Rumānijas galvaspilsētas Bukarestes. Ploješti ir nozīmīgs transporta mezgls, kas savieno Bukaresti ar Transilvāniju un Moldovu.
Jaunums!!: Orala un Ploješti · Redzēt vairāk »
Pugačova vadītā sacelšanās
Pugačova sacelšanās, arī Pugačova dumpis (Пугачёвский бунт), Zemnieku karš Jemeļjana Pugačova vadībā (Крестьянская война под предводительством Емельяна Пугачёва) vai Pugačovščina (Пугачёвщина), bija Žajikas kazaku aizsākta sacelšanās, kas no nemieriem 1773.
Jaunums!!: Orala un Pugačova vadītā sacelšanās · Redzēt vairāk »
Rietumkazahstānas apgabals
Rietumkazahstānas apgabals ir viens no Kazahstānas apgabaliem.
Jaunums!!: Orala un Rietumkazahstānas apgabals · Redzēt vairāk »
Rumānija
Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Orala un Rumānija · Redzēt vairāk »
Sergejs Goļicins
Sergejs Goļicins (dzimis, miris) bija Katrīnas II laika Krievijas infantērijas ģenerālis.
Jaunums!!: Orala un Sergejs Goļicins · Redzēt vairāk »
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Jaunums!!: Orala un Sibīrija · Redzēt vairāk »
Suverēno valstu uzskaitījums
Zambija - Zālamana Salas - Ziemeļkoreja - Ziemeļmaķedonija - Zimbabve - Zviedrija Kategorija:Politiskā ģeogrāfija Kategorija:Valstu uzskaitījumi.
Jaunums!!: Orala un Suverēno valstu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Urāla
Urāla jeb Žaijika, agrāk Jaika, ir upe Kazahstānā un Krievijas Federācijā, tā sākas Baškortostānā, tek uz dienvidiem cauri Čeļabinskas apgabalam, strauji pagriežas uz rietumiem un tek cauri Orenburgas apgabalam, tad atkal pagriežas uz dienvidiem un plūst cauri Atirau apgabalam Kazahstānā, veidojot ģeogrāfisko Āzijas un Eiropas robežu.
Jaunums!!: Orala un Urāla · Redzēt vairāk »
Urāli
Urāli jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры) ir kalnu grēda, kas atrodas galvenokārt Krievijas rietumu centrālajā daļā starp Volgas upes reģionu rietumos un Rietumsibīrijas līdzenumu austrumos.
Jaunums!!: Orala un Urāli · Redzēt vairāk »
Uzbeghans
Uzbeghans (dzimis 1282. gadā, miris 1341. gadā), vārds islāmā — Sultāns Gijass ad Dīns Muhameds, bija Zelta Ordas (Džuči ulusa) un Zilās Ordas hans no 1313.
Jaunums!!: Orala un Uzbeghans · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: Orala un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
1584. gads
1584.
Jaunums!!: Orala un 1584. gads · Redzēt vairāk »
1613. gads
1613.
Jaunums!!: Orala un 1613. gads · Redzēt vairāk »
1773. gads
1773.
Jaunums!!: Orala un 1773. gads · Redzēt vairāk »
1774. gads
1774.
Jaunums!!: Orala un 1774. gads · Redzēt vairāk »
1775. gads
1775.
Jaunums!!: Orala un 1775. gads · Redzēt vairāk »
1833. gads
1833.
Jaunums!!: Orala un 1833. gads · Redzēt vairāk »
1991. gads
1991.
Jaunums!!: Orala un 1991. gads · Redzēt vairāk »
