Ātrāk nekā pārlūku!
32 attiecības: Astrahaņa, Atirau, Azovas jūra, Bejs, Edigejs, Emīrs, Ivans IV, Kalmiki, Kazaņa, Kazahi, Kazahu haniste, Klejotāji, Krievijas cariste, Krievijas Impērija, Krimas haniste, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Mongoļi, Orenburga, Osmaņu impērija, Simeons Bekbulatovičs, Smoļenska, Stepe, Tatāri, Tjurki, Turahana mauzolejs, Ufa, Urāla, Urāli, Valsts, Volga, Zelta Orda.
Astrahaņa
Astrahaņa ir pilsēta Krievijas Federācijas Dienvidu federālajā apgabalā, Astrahaņas apgabala centrs.
Jaunums!!: Nogaju orda un Astrahaņa · Redzēt vairāk »
Atirau
Atirau (vēsturiskais nosaukums Gurjeva) ir pilsēta rietumu Kazahstānā, Atirau apgabala galvaspilsēta.
Jaunums!!: Nogaju orda un Atirau · Redzēt vairāk »
Azovas jūra
Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.
Jaunums!!: Nogaju orda un Azovas jūra · Redzēt vairāk »
Bejs
Buhāras emirāta iekšlietu ministrs (1905.-1915.) Kuš-begs Samarkandas lielvalsts sultāna Ulugbeka piemineklis Rīgā Bejs arī begs, beks bija tituls, militāra un administratīva amata apzīmējums.
Jaunums!!: Nogaju orda un Bejs · Redzēt vairāk »
Edigejs
Edigeja karagājiens uz Maskavu 1408. gadā Edigejs (ﺋﻳﺩﺌﮔﻪﻲ, — Idiqu, ap 1352—1419) bija nogajiešu emīrs no mangitu klana, kurš pēc viņa pretinieka hana Tohtamiša nāves no 1395.
Jaunums!!: Nogaju orda un Edigejs · Redzēt vairāk »
Emīrs
Buhāras emīrs Alim-hans (1880.-1944.) Emīrs, arī amīrs (ar. امير - ’amīr - pavēlnieks, karavadonis), ir islāma valstu vēsturē augstākās aristokrātijas tituls vai arī militārais rangs.
Jaunums!!: Nogaju orda un Emīrs · Redzēt vairāk »
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Jaunums!!: Nogaju orda un Ivans IV · Redzēt vairāk »
Kalmiki
Kalmiki (Xaľmgud) ir mongoļu etniskā grupa, pamatiedzīvotāji Kalmikijas Republikā, kas ir viena no Kaspijas jūras rietumos esošajām Krievijas Federācijas republikām.
Jaunums!!: Nogaju orda un Kalmiki · Redzēt vairāk »
Kazaņa
Kazaņa ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazansu upes ietekas.
Jaunums!!: Nogaju orda un Kazaņa · Redzēt vairāk »
Kazahi
Kazahi ir tjurku tauta un Kazahstānas pamatiedzīvotāji, kā arī mazākumtautība atsevišķos citu valstu rajonos Centrālāzijas ziemeļos.
Jaunums!!: Nogaju orda un Kazahi · Redzēt vairāk »
Kazahu haniste
Kazahu haniste Jesimhana valdīšanas laikā (ap 1600. gadu). Kazahu orda (''Kasaccia Horda'') 1780. gadā izdotā kartē. Kazahu haniste bija kazahu valsts (1465—1781) Kazahstānas teritorijā.
Jaunums!!: Nogaju orda un Kazahu haniste · Redzēt vairāk »
Klejotāji
Sergeja Prokudina-Gorska foto, ap 1910. gadu Klejotāji jeb nomadi ((nomades) — 'ganību meklētāji') ir nevietsēdīgās cilvēku kultūras, kuru dzīvesveidam raksturīga haotiska vai ritmiska pārvietošanās, mainot dzīvesvietu.
Jaunums!!: Nogaju orda un Klejotāji · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Nogaju orda un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Nogaju orda un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krimas haniste
Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.
Jaunums!!: Nogaju orda un Krimas haniste · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Nogaju orda un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Nogaju orda un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Mongoļi
Mongoļi (Mongolchuud) ir vairāku radniecīgu mongoloīdās rases tautu kopums, kas runā mongoļu valodās.
Jaunums!!: Nogaju orda un Mongoļi · Redzēt vairāk »
Orenburga
Orenburga ir pilsēta Urālas upes krastos, Orenburgas apgabala centrs Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Nogaju orda un Orenburga · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: Nogaju orda un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Simeons Bekbulatovičs
Simeons Bekbulatovičs jeb hans Sainbulats (miris 1616. gadā) bija Krievijas cara Ivana IV vasalis, Kasimovas hans (1567—1573) no Čingishana dzimtas.
Jaunums!!: Nogaju orda un Simeons Bekbulatovičs · Redzēt vairāk »
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Nogaju orda un Smoļenska · Redzēt vairāk »
Stepe
Patagonijas stepe (pampa) Stepes ir plaši bezmežu apgabali, kuros aug kaviļa, graudzāles, sīpolaugi un citi lakstaugi.
Jaunums!!: Nogaju orda un Stepe · Redzēt vairāk »
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Jaunums!!: Nogaju orda un Tatāri · Redzēt vairāk »
Tjurki
Tjurki, arī tirki ir valodas ziņā radniecīga tautu grupa, pie kuras pieder turki, tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki u.c., kas runā tjurku valodās.
Jaunums!!: Nogaju orda un Tjurki · Redzēt vairāk »
Turahana mauzolejs
Turahana mauzolejs (bašk. Турахан кәшәнәһе) ir 14-15.
Jaunums!!: Nogaju orda un Turahana mauzolejs · Redzēt vairāk »
Ufa
Ufa, arī Efe, ir Baškortostānas galvaspilsēta Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Nogaju orda un Ufa · Redzēt vairāk »
Urāla
Urāla jeb Žaijika, agrāk Jaika, ir upe Kazahstānā un Krievijas Federācijā, tā sākas Baškortostānā, tek uz dienvidiem cauri Čeļabinskas apgabalam, strauji pagriežas uz rietumiem un tek cauri Orenburgas apgabalam, tad atkal pagriežas uz dienvidiem un plūst cauri Atirau apgabalam Kazahstānā, veidojot ģeogrāfisko Āzijas un Eiropas robežu.
Jaunums!!: Nogaju orda un Urāla · Redzēt vairāk »
Urāli
Urāli jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры) ir kalnu grēda, kas atrodas galvenokārt Krievijas rietumu centrālajā daļā starp Volgas upes reģionu rietumos un Rietumsibīrijas līdzenumu austrumos.
Jaunums!!: Nogaju orda un Urāli · Redzēt vairāk »
Valsts
Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.
Jaunums!!: Nogaju orda un Valsts · Redzēt vairāk »
Volga
Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).
Jaunums!!: Nogaju orda un Volga · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: Nogaju orda un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
