Ātrāk nekā pārlūku!
36 attiecības: Astrahaņas hani, Atirau, Ļipeckas apgabals, Baškortostāna, Centrālāzija, Edigejs, Gagauzi Moldovā, Ivans IV, Jevdokija Jusupova, Johans Rodenburgs, Kabardija, Kalmikija, Kasimovas hani, Kauja pie Vorsklas, Kazaņas hani, Kazaņas haniste, Kazahstāna, Kazahstānas vēsture, Kazahu haniste, Krievu—turku karš (1568—1570), Krimas haniste, Kubaņa (novads), Kubaņas kazaki, Mežonīgais Lauks, Nogaji, Orala, Orenburgas apgabals, Samara, Sibīrijas haniste, Simeons Bekbulatovičs, Tambova, Tambovas apgabals, Turahana mauzolejs, Ufa, Uzbeku haniste, Zelta Orda.
Astrahaņas hani
Astrahaņas hana valsts (ap 1550). Astrahaņas caru (hanu) ģerboņa atveids mūsdienu Astrahaņas apgabala ģerbonī Astrahaņas hani jeb Astrahaņas cari bija Lielās Ordas valdnieku dinastijai piederīgi tatāru hani, kas no 1466.
Jaunums!!: Nogaju orda un Astrahaņas hani · Redzēt vairāk »
Atirau
Atirau (vēsturiskais nosaukums Gurjeva) ir pilsēta rietumu Kazahstānā, Atirau apgabala galvaspilsēta.
Jaunums!!: Nogaju orda un Atirau · Redzēt vairāk »
Ļipeckas apgabals
Ļipeckas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Nogaju orda un Ļipeckas apgabals · Redzēt vairāk »
Baškortostāna
Baškortostānas Republika (arī Baškīrija) ir viena no Krievijas Federācijas republikām Pievolgas federālajā apgabalā.
Jaunums!!: Nogaju orda un Baškortostāna · Redzēt vairāk »
Centrālāzija
Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.
Jaunums!!: Nogaju orda un Centrālāzija · Redzēt vairāk »
Edigejs
Edigeja karagājiens uz Maskavu 1408. gadā Edigejs (ﺋﻳﺩﺌﮔﻪﻲ, — Idiqu, ap 1352—1419) bija nogajiešu emīrs no mangitu klana, kurš pēc viņa pretinieka hana Tohtamiša nāves no 1395.
Jaunums!!: Nogaju orda un Edigejs · Redzēt vairāk »
Gagauzi Moldovā
Gagauzi ir viena no lielākajām mazākumtautībām Moldovā.
Jaunums!!: Nogaju orda un Gagauzi Moldovā · Redzēt vairāk »
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Jaunums!!: Nogaju orda un Ivans IV · Redzēt vairāk »
Jevdokija Jusupova
Jevdokija Jusupova (1743–1780) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Pētera otrā sieva.
Jaunums!!: Nogaju orda un Jevdokija Jusupova · Redzēt vairāk »
Johans Rodenburgs
Johans Rodenburgs (arī Rotenburg; miris 1660) bija nīderlandiešu izcelsmes kara inženieris, kas izstrādāja Rīgas pils un pilsētas priekšpilsētu nocietinājumu loka plānu Zviedru Vidzemes laikā.
Jaunums!!: Nogaju orda un Johans Rodenburgs · Redzēt vairāk »
Kabardija
Kabardijas ģerbonis. Kabardija bija adigu jeb čerkesu apdzīvota valsts Ziemeļkaukāzā, kas pastāvēja līdz 1825.
Jaunums!!: Nogaju orda un Kabardija · Redzēt vairāk »
Kalmikija
Kalmikijas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām.
Jaunums!!: Nogaju orda un Kalmikija · Redzēt vairāk »
Kasimovas hani
Kasimovā (1555) Kasimovas hanistes aptuvenā teritorija Kasimovas hani bija vairākām dinastijām piederīgi tatāru hani, kas no 1452.
Jaunums!!: Nogaju orda un Kasimovas hani · Redzēt vairāk »
Kauja pie Vorsklas
Kauja pie Vorsklas notika 1399.
Jaunums!!: Nogaju orda un Kauja pie Vorsklas · Redzēt vairāk »
Kazaņas hani
Kazaņas caru ģerbonis (1672) Kazaņas hanu valdījumi Volgas (''Idel'') un Kamas (''Çulman'') baseinā Kazaņas hani jeb Kazaņas cari bija Lielās Ordas valdnieku dinastijai piederīgi tatāru hani, kas no 1438.
Jaunums!!: Nogaju orda un Kazaņas hani · Redzēt vairāk »
Kazaņas haniste
Kazaņas haniste (Qazan xanlığı) bija bulgāru—tatāru valsts, kas no 1438.
Jaunums!!: Nogaju orda un Kazaņas haniste · Redzēt vairāk »
Kazahstāna
Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Nogaju orda un Kazahstāna · Redzēt vairāk »
Kazahstānas vēsture
Kazahu haniste (1465—1718). Kirgīzu (kazahu) stepes, 1860 Kizilordā (1925—1929) un Almati (1929—1936). Kazahstānas vēsture ir Āzijas un Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Kazahstānas teritorijā.
Jaunums!!: Nogaju orda un Kazahstānas vēsture · Redzēt vairāk »
Kazahu haniste
Kazahu haniste Jesimhana valdīšanas laikā (ap 1600. gadu). Kazahu orda (''Kasaccia Horda'') 1780. gadā izdotā kartē. Kazahu haniste bija kazahu valsts (1465—1781) Kazahstānas teritorijā.
Jaunums!!: Nogaju orda un Kazahu haniste · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1568—1570)
Krievu-turku karš (1568—1570) jeb Astrahaņas karagājiens bija karš starp Osmaņu impērijas un Krievijas caristes karaspēkiem.
Jaunums!!: Nogaju orda un Krievu—turku karš (1568—1570) · Redzēt vairāk »
Krimas haniste
Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.
Jaunums!!: Nogaju orda un Krimas haniste · Redzēt vairāk »
Kubaņa (novads)
Kubaņa ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions Ziemeļkaukāzā, kas robežojas ar Kubaņas upes kreiso krastu un tās pietekām līdz pat Ustjlabinskas pilsētai.
Jaunums!!: Nogaju orda un Kubaņa (novads) · Redzēt vairāk »
Kubaņas kazaki
Kubaņas kazaki Kubaņas kazaki ir Krievijas Impērijas Ziemeļkaukāza kazaku kārtas daļa, kā arī tauta, kas apdzīvo mūsdienu Krasnodaras novadu, Stavropoles novada rietumu daļu, Rostovas apgabala dienvidus.
Jaunums!!: Nogaju orda un Kubaņas kazaki · Redzēt vairāk »
Mežonīgais Lauks
Mežonīgā Lauka teritorija mūsdienu Ukrainas kartē. Gijoma de Boplāna kartē Mežonīgais Lauks ir vēsturisks apzīmējums mazapdzīvotajai Pontas stepes daļai ziemeļos no Melnās un Azovas jūras.
Jaunums!!: Nogaju orda un Mežonīgais Lauks · Redzēt vairāk »
Nogaji
Nogaji (pašnosaukums: ногайлар) ir tjurku tauta, kas sporādiski apdzīvo plašu areālu Ziemeļkaukāzā Krievijā.
Jaunums!!: Nogaju orda un Nogaji · Redzēt vairāk »
Orala
Orala, agrāk Uraļska, ir pilsēta ziemeļrietumu Kazahstānā, pie Urālas un Čoganas satekas, netālu no Krievijas robežas.
Jaunums!!: Nogaju orda un Orala · Redzēt vairāk »
Orenburgas apgabals
Orenburgas apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem.
Jaunums!!: Nogaju orda un Orenburgas apgabals · Redzēt vairāk »
Samara
Samara ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļā Volgas kreisajā krastā pie Samaras upes ietekas.
Jaunums!!: Nogaju orda un Samara · Redzēt vairāk »
Sibīrijas haniste
Krievijas caru ģerbonī (1672). Sibīrijas haniste jeb Sibīrijas jurta bija pēc Zelta Ordas sabrukuma radusies feodāla tjurku valsts, kas no 1468.
Jaunums!!: Nogaju orda un Sibīrijas haniste · Redzēt vairāk »
Simeons Bekbulatovičs
Simeons Bekbulatovičs jeb hans Sainbulats (miris 1616. gadā) bija Krievijas cara Ivana IV vasalis, Kasimovas hans (1567—1573) no Čingishana dzimtas.
Jaunums!!: Nogaju orda un Simeons Bekbulatovičs · Redzēt vairāk »
Tambova
Tambova ir pilsēta Tambovas apgabalā Krievijā, Tambovas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Nogaju orda un Tambova · Redzēt vairāk »
Tambovas apgabals
Tambovas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Nogaju orda un Tambovas apgabals · Redzēt vairāk »
Turahana mauzolejs
Turahana mauzolejs (bašk. Турахан кәшәнәһе) ir 14-15.
Jaunums!!: Nogaju orda un Turahana mauzolejs · Redzēt vairāk »
Ufa
Ufa, arī Efe, ir Baškortostānas galvaspilsēta Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Nogaju orda un Ufa · Redzēt vairāk »
Uzbeku haniste
Uzbeku haniste 1448. gadā. Uzbeku haniste (1428—1468) bija Zelta Ordas sabrukuma laikā hana Abulhaira dibināta valsts, kas atradās Uzbekistānas, Kazahstānas un Krievijas Federācijas Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Nogaju orda un Uzbeku haniste · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: Nogaju orda un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
