Satura rādītājs
23 attiecības: Bengts Šite, Elizabete Stjuarte, Gustava akadēmija, Gustavs Horns, Gustavs II Ādolfs, Ingrija, Jētalande, Jenšēpinga, Kalmaras lēne, Karēlija, Marburga, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Sanktpēterburga, Silvija (karaliene), Tartu, Tartu Universitāte, Upsālas Universitāte, Vestmanlandes lēne, Zviedri, Zviedru Vidzeme, Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums, 1629. gads, 1633. gads.
- 1577. gadā dzimušie
- 1645. gadā mirušie
Bengts Šite
Bengts Šite (1614—1683) bija zviedru valstsvīrs un diplomāts.
Skatīt Juhans Šite un Bengts Šite
Elizabete Stjuarte
Elizabete Stjuarte, Bohēmijas karaliene (dzimusi, mirusi) bija Anglijas, Īrijas un Skotijas karaļa Džeimsa I Stjuarta un karalienes Dānijas Annas vecākā meita.
Skatīt Juhans Šite un Elizabete Stjuarte
Gustava akadēmija
Tērbatas Gustava akadēmijas ēkas fasāde Pērnavas ''Academia Gustavo-Carolina'' ēkas zīmējums no Zviedrijas valsts arhīva (1699) Gustava akadēmija, vēlāk Gustava-Kārļa akadēmija, bija pēc karaļa Gustava II Ādolfa rīkojuma dibināta akadēmija Tērbatā (1632—1656), kas kalpoja kā tolaik Zviedrijai piederošo Baltijas provinču augstskola.
Skatīt Juhans Šite un Gustava akadēmija
Gustavs Horns
Gustavs Horns, arī Gustavs Hūrns (dzimis, miris), bija zviedru feldmaršals un politiķis.
Skatīt Juhans Šite un Gustavs Horns
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Skatīt Juhans Šite un Gustavs II Ādolfs
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē.
Skatīt Juhans Šite un Ingrija
Jētalande
Jētelandes lēnes (ar zaļo krāsu iezīmētas no dāņiem un norvēģiem iegūtās provinces). Jētalande ir viena no Zviedrijas vēsturiskajām zemēm, kas robežojās ar Svēlandi ziemeļos un Norvēģiju ziemeļrietumos.
Skatīt Juhans Šite un Jētalande
Jenšēpinga
Jenšēpinga ir pilsēta Zviedrijas dienvidos Smolandē, Zviedrijas otrā lielākā ezera — Veterna krastā.
Skatīt Juhans Šite un Jenšēpinga
Kalmaras lēne
Kalmaras lēne ir Zviedrijas lēne, kas atrodas Baltijas jūras piekrastē valsts dienvidos, Smolandes un Ēlandes vēsturiskajās provincēs.
Skatīt Juhans Šite un Kalmaras lēne
Karēlija
Somu Karēlijas ģerbonis Karēlija ir sena Zviedrijas un Novgorodas, vēlāk Krievijas caristes strīdus teritorija jau kopš 13.
Skatīt Juhans Šite un Karēlija
Marburga
Marburga ir sena pilsēta Hesenē, Vācijā pie Lānas upes.
Skatīt Juhans Šite un Marburga
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Skatīt Juhans Šite un Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Skatīt Juhans Šite un Sanktpēterburga
Silvija (karaliene)
Zviedrijas karaliene Silvija ir Zviedrijas karaliene (oficiālais tituls: Viņas Majestāte Silvija, Zviedrijas karaliene).
Skatīt Juhans Šite un Silvija (karaliene)
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Skatīt Juhans Šite un Tartu
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Skatīt Juhans Šite un Tartu Universitāte
Upsālas Universitāte
Upsālas Universitāte ir 1477.
Skatīt Juhans Šite un Upsālas Universitāte
Vestmanlandes lēne
Vestmanlandes lēne ir Zviedrijas lēne, kas atrodas valsts centrālajā daļā, Svēlandes vēsturiskajā zemē.
Skatīt Juhans Šite un Vestmanlandes lēne
Zviedri
Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).
Skatīt Juhans Šite un Zviedri
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Juhans Šite un Zviedru Vidzeme
Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums
Rīga Livonijā ar ģerboni (no 1700. gada enciklopēdijas ''Politica politica. Statistisches Städte-Buch''). Šajā uzskaitījumā apkopoti Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatori no 1622.
Skatīt Juhans Šite un Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums
1629. gads
1629.
Skatīt Juhans Šite un 1629. gads
1633. gads
1633.
Skatīt Juhans Šite un 1633. gads
Skatīt arī
1577. gadā dzimušie
- Juhans Šite
- Kristiāns IV
- Pīters Pauls Rubenss
1645. gadā mirušie
- Fransisko de Kevedo
- Hugo Grocijs
- Juhans Šite
- Mihails Fjodorovičs Romanovs
- Mijamoto Musasi
- Viljams Lods
Zināms kā Johan Skytte, Skytte.