Ātrāk nekā pārlūku!
19 attiecības: Aizsargi (organizācija), Brestļitovskas miera līgums, Eduards Blaus, Gulbene, Inženieris, Jaunlaicenes pagasts, Latvieši, Latvijas Avīze, Latvijas brīvības cīņas, Lāčplēša Kara ordenis, Leopolds Blaus, Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija, Rīgas Centrālcietums, Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918), Roberts Blaus, Taurupes pagasts, Virsnieks, Ziemeļlatvijas brigāde, 4. Valmieras kājnieku pulks.
Aizsargi (organizācija)
Varšavā. Centrā: Kārlis Prauls, Alfreds Jēkabs Bērziņš. Bejas pagasta aizsargu vienība 1930. gados. Aizsargu aviācijas pulka lidotāju grupa. Gulbenes aizsardzes. Aizsargi bija pēc Somijas aizsargu organizācijas parauga izveidota paramilitāra brīvprātīgo organizācija Latvijā (1919—1940), kuras uzdevums bija palīdzēt valsts iestādēm uzturēt mieru, drošību un kārtību.
Jaunums!!: Jānis Blaus un Aizsargi (organizācija) · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Jānis Blaus un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Eduards Blaus
Eduards Blaus (1887—1941) bija latviešu dzelzceļnieks un virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Jaunums!!: Jānis Blaus un Eduards Blaus · Redzēt vairāk »
Gulbene
Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.
Jaunums!!: Jānis Blaus un Gulbene · Redzēt vairāk »
Inženieris
Džona Seimūra Lūkasa 1868. gada glezna, kurā ir attēlota inženieru sanāksme. Gleznas nosaukums: ''Conference of Engineers at the Menai Straits Preparatory to Floating one of the Tubes of the Britannia Bridge'' Inženieris ir profesionāls inženierzinātņu speciālists, kam ir augstākā tehniskā izglītība.
Jaunums!!: Jānis Blaus un Inženieris · Redzēt vairāk »
Jaunlaicenes pagasts
Jaunlaicenes pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos.
Jaunums!!: Jānis Blaus un Jaunlaicenes pagasts · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Jānis Blaus un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvijas Avīze
"Latvijas Avīze" (līdz 2003. gadam — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā piecas reizes nedēļā (pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena).
Jaunums!!: Jānis Blaus un Latvijas Avīze · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Jānis Blaus un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Lāčplēša Kara ordenis
Lāčplēša Kara ordenis ar lenti Lāčplēša Kara ordeņa zvaigzne Ordeņa lentes atgriezums Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais valsts militārais apbalvojums laikā no 1920.
Jaunums!!: Jānis Blaus un Lāčplēša Kara ordenis · Redzēt vairāk »
Leopolds Blaus
Leopolds Blaus (dzimis, miris) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Jaunums!!: Jānis Blaus un Leopolds Blaus · Redzēt vairāk »
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzijas attēls uz pastkartes. Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija bija pirmā Rīgas ģimnāzija ar krievu mācību valodu un krievu ortodoksās baznīcas lūgšanu telpu (1894).
Jaunums!!: Jānis Blaus un Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Rīgas Centrālcietums
Rīgas Centrālcietums ir lielākais cietums Latvijā, tajā sodu izcieš ap 1225 ieslodzīto.
Jaunums!!: Jānis Blaus un Rīgas Centrālcietums · Redzēt vairāk »
Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)
Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.
Jaunums!!: Jānis Blaus un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918) · Redzēt vairāk »
Roberts Blaus
Roberts Blaus (dzimis, miris) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Jānis Blaus un Roberts Blaus · Redzēt vairāk »
Taurupes pagasts
Taurupes pagasts (līdz 1925. gadam Aderkašu pagasts) ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Jānis Blaus un Taurupes pagasts · Redzēt vairāk »
Virsnieks
Austrāliešu 29. bataljona kareivji, kurus 1918. gada augustā uzrunā viņu komandējošais virsnieks Virsnieks ir amatpersona bruņotajos spēkos, kā arī policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
Jaunums!!: Jānis Blaus un Virsnieks · Redzēt vairāk »
Ziemeļlatvijas brigāde
Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.
Jaunums!!: Jānis Blaus un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »
4. Valmieras kājnieku pulks
4. Valmieras kājnieku pulka karogs. 4. Valmieras kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 4.
Jaunums!!: Jānis Blaus un 4. Valmieras kājnieku pulks · Redzēt vairāk »
