Ātrāk nekā pārlūku!
39 attiecības: Armēnijas PSR, Ļevs Trockis, Baltā kustība, Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika, Boļševiki, Cēsis, Februāra revolūcija, Gulbene, Igaunijas guberņa, Ivanova, Jānis Krūmiņš-Pilāts, Jāns Anvelts, Kārlis Gailis (1888—1960), Krievijas Impērija, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas SFPR, Krievu valoda, LSDSP vēsture, Mobilizācija, Nacionalizācija, Oberosts, Oktobra revolūcija, Partizānu karš, Periodiskie izdevumi, Pirmais pasaules karš, Politiskās represijas, Rīga, Sanktpēterburga, Sarkanā armija, Sociālistu revolucionāru partija, Turkestānas APSR, Valka, Valmiera, Vācijas Impērija, Viskrievijas Ārkārtas komisija, Voroņeža, Ziemeļkaukāzs, Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš), 12. armija (Krievijas Impērija).
Armēnijas PSR
Armēnijas PSR bija padomju republika, Aizkaukāza PFSR (1922–1936), un vēlāk tieša Padomju Savienības sastāvdaļa (1936–1991).
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Armēnijas PSR · Redzēt vairāk »
Ļevs Trockis
Ļevs Trockis (īstajā vārdā Leiba Bronšteins; dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes revolucionārs un marksisma teorētiķis.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Ļevs Trockis · Redzēt vairāk »
Baltā kustība
Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Baltā kustība · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika
Padomju rietumu ofensīva, 1918-1919 Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika (baltkrievu: Сацыялістычная Савецкая Рэспубліка Беларусь) bija pirmā boļševiku radītā padomju republika Baltkrievijā, kas pastāvēja no 1919.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Boļševiki · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Cēsis · Redzēt vairāk »
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »
Gulbene
Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Gulbene · Redzēt vairāk »
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »
Ivanova
Ivanova, līdz 1932.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Ivanova · Redzēt vairāk »
Jānis Krūmiņš-Pilāts
Jānis Krūmiņš, segvārds Pilāts (1894–1938) bija latviešu marksists un revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis (1918).
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Jānis Krūmiņš-Pilāts · Redzēt vairāk »
Jāns Anvelts
Igaunijas darba komūnas padome (1918-1919). No kreisās: H. Pegelmans, J. Anvelts, O. Restass, J. Kesperts (stāv), М. A. Trakmans, К. Mīlbergs, А. Valners. Jāns Anvelts (1884–1937) bija jurists un politiķis, Igaunijas darba komūnas padomes vadītājs (1918-1919).
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Jāns Anvelts · Redzēt vairāk »
Kārlis Gailis (1888—1960)
Kārlis Gailis (1888—1960) bija latviešu revolucionārs un padomju valsts un tiesu darbinieks.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Kārlis Gailis (1888—1960) · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Krievijas SFPR · Redzēt vairāk »
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Krievu valoda · Redzēt vairāk »
LSDSP vēsture
2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19. gadsimta 90. gadu sākumā latviešu politiskās emigrācijas apstākļos Rietumeiropā.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un LSDSP vēsture · Redzēt vairāk »
Mobilizācija
Pirmā pasaules kara laikā Mobilizācija (no mobiliser — 'iekustināt') ir rezervistu iesaukšana aktīvajā karadienestā ar mērķi panākt bruņoto spēku nonākšanu karastāvoklī, reaģējot uz ārkārtas situāciju valstī vai pasaulē.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Mobilizācija · Redzēt vairāk »
Nacionalizācija
Nacionalizācija ir process, kurā privātais bizness vai privātais īpašums nonāk valsts īpašumā.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Nacionalizācija · Redzēt vairāk »
Oberosts
''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Oberosts · Redzēt vairāk »
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »
Partizānu karš
Baltijas valstīm — līdz pat 1956. gadam Partizānu karš ir neregulāra rakstura karš, kurā piedalās mazas, organizētas un bruņotas vietējo iedzīvotāju grupas cīņā pret okupācijas armiju vai pastāvošo valdību.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Partizānu karš · Redzēt vairāk »
Periodiskie izdevumi
Periodiskie izdevumi jeb prese ir iespieddarbi, kas iznāk noteiktā laika posmā un kam ir vienlaidu numerācija un viens nosaukums.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Periodiskie izdevumi · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Politiskās represijas
Politiskās represijas (no latīņu repressio — apspiešana) ir dažādi piespiedu pasākumi, ko valsts piemēro politisku iemeslu dēļ, proti, dzīvības vai brīvības atņemšana, ievietošana piespiedu ārstēšanai psihiatriskajās iestādēs, izraidīšana no valsts un pilsonības atņemšana, izsūtīšana trimdā, kā arī cita veida tiesību un brīvību atņemšana vai ierobežošana personām, kuras tiek uzskatītas par sociāli bīstamām valstij vai politiskajai sistēmai šķiru, sociālu, nacionālu, reliģisku vai citu iemeslu dēļ.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Politiskās represijas · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Rīga · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Sociālistu revolucionāru partija
Sociālistu revolucionāru partijas priekšvēlēšanu plakāts 1917. gadā. Sociālistu revolucionāru partija (saīsināti eseri) bija radikāla politiskā partija Krievijas impērijā (1902—1917), Krievijas Republikā (1917) un vēlāk Krievijas PFSR (1917— 1923), kas izveidojās apvienojoties narodņiku pulciņiem.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Sociālistu revolucionāru partija · Redzēt vairāk »
Turkestānas APSR
Turkestānas APSR bija viena no Krievijas PFSR autonomajām republikām Vidusāzijā, Krievijas Turkestānas teritorijā.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Turkestānas APSR · Redzēt vairāk »
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Valka · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Valmiera · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Viskrievijas Ārkārtas komisija
Felikss Džeržinskis (sēž vidū) Viskrievijas Ārkārtas komisijas prezidija sēdē (1919). Sēž no kreisās Pavlunovskis (3.), Jēkabs Peterss (4.), Ksenofontovs (6.), Mārtiņš Lācis (7.), stāv no kreisās Mesings (1.), Morozs (2.), Medveģs (3.), Beļenkijs (4.), Redens (5.), Voroncovs (6.), Skvorcovs-Stepanovs (7.). Čekas kolēģijas sēde 1921. gadā. No kreisās: Jēkabs Peterss, Jozefs Unšlihts, Ābrams Beļenkijs (stāv), Felikss Dzeržinskis, Vjačeslavs Menžinskis. Viskrievijas Ārkārtas komisija cīņai ar kontrrevolūciju, spekulāciju un sabotāžu (VĀK) (ВЧК) vai nereti arī Čeka (no) bija pirmā lielinieku organizētā politiskā policija, kurai piemita arī slepenpoliciju represīvās funkcijas.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Viskrievijas Ārkārtas komisija · Redzēt vairāk »
Voroņeža
Voroņeža ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas dienvidos, Voroņežas apgabala centrs.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Voroņeža · Redzēt vairāk »
Ziemeļkaukāzs
Ziemeļkaukāzs Ziemeļkaukāzs ir Krievijas Federācijas Kaukāza reģiona ziemeļu daļa starp Melno un Kaspijas jūru, kura robežojas ar Krievijas Eiropas daļu.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Ziemeļkaukāzs · Redzēt vairāk »
Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš)
J. Millers (''Миллер''). Ziemeļu fronte bija Krievijas Impērijas bruņoto spēku formācija Pirmā pasaules kara laikā, kas tika izveidota 1915.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš) · Redzēt vairāk »
12. armija (Krievijas Impērija)
12. armijas karavīri pirmajās kaujās pie Pšasnišas (1915). Cēsu stacijā (1915. gada 28. oktobrī). Bērzaines ģimnāzijas ēka pie Cēsīm, kurā līdz 1917. gada rudenim atradās 12. armijas štābs. Krievijas Impērijas 12.
Jaunums!!: Kara revolucionārās komitejas un 12. armija (Krievijas Impērija) · Redzēt vairāk »
