Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Angļi, Arhitekts, Baznīca (celtne), Gustavs V, Gustavs VI Ādolfs, Hāgas parks, Jūrgordena, Kapsēta, Komūna, Panteons, Sala, Solna, Stokholma, Stokholmas lēne, Vācija, Zviedrija, Zviedrijas karaliskā ģimene, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums.
Angļi
Angļi ir tauta Apvienotajā Karalistē, Anglijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Karaliskā apbedījumu vieta un Angļi · Redzēt vairāk »
Arhitekts
Arhitekts pie rasējamā dēļa. 1893. gada kokgriezums Arhitekts (no grieķu valodas αρχι; arhi — «galvenais» un τέκτονασ; tektonas — «būvnieks») ir persona, kas profesionāli strādā ar arhitektūru saistītās jomās.
Jaunums!!: Karaliskā apbedījumu vieta un Arhitekts · Redzēt vairāk »
Baznīca (celtne)
Rīgas Svētā Pētera baznīca. Baznīca (no senkrievu: божница — 'dievnīca') ir celtne, kuras galvenais mērķis ir kalpot par vietu, kur sanākt kopā kristiešu draudzei.
Jaunums!!: Karaliskā apbedījumu vieta un Baznīca (celtne) · Redzēt vairāk »
Gustavs V
Gustavs V (dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis no 1907.
Jaunums!!: Karaliskā apbedījumu vieta un Gustavs V · Redzēt vairāk »
Gustavs VI Ādolfs
Gustavs VI Ādolfs (Oskars Fredriks Vilhelms Olafs Gustavs Ādolfs, dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis no līdz pat savai nāvei.
Jaunums!!: Karaliskā apbedījumu vieta un Gustavs VI Ādolfs · Redzēt vairāk »
Hāgas parks
Hāgas parks vasarā Hāgas parks ir viens no karaliskajiem nacionālajiem pilsētas parkiem.Tas atrodas Stokholmas pilsētas pievārtē, ziemeļu pusē, administratīvā atrašanās vieta ir Stokholmas lēnī, Solnas komūnā.
Jaunums!!: Karaliskā apbedījumu vieta un Hāgas parks · Redzēt vairāk »
Jūrgordena
Skats uz Jūrgordenu. Jūrgordena ir sala un Stokholmas pilsētas daļa, kurā plešas dabiski veidojies parks, kas atrodas Stokholmas centrā.
Jaunums!!: Karaliskā apbedījumu vieta un Jūrgordena · Redzēt vairāk »
Kapsēta
Rīgas Lielie kapi. Kapsēta ir īpaša teritorija ārpus apdzīvotas vietas vai tās nomalē, kas ierādīta mirušo apbedīšanai.
Jaunums!!: Karaliskā apbedījumu vieta un Kapsēta · Redzēt vairāk »
Komūna
Jauno mūziķu komūna Amsterdamā Komūna (no — 'kopiena') ir apzināti veidots cilvēku kopums ar kopīgu dzīves telpu, interesēm, vērtībām, uzskatiem un bieži kopīgu īpašumu, mantām un resursiem.
Jaunums!!: Karaliskā apbedījumu vieta un Komūna · Redzēt vairāk »
Panteons
Panteons var būt.
Jaunums!!: Karaliskā apbedījumu vieta un Panteons · Redzēt vairāk »
Sala
Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.
Jaunums!!: Karaliskā apbedījumu vieta un Sala · Redzēt vairāk »
Solna
Solna ir komūna un pilsēta Zviedrijā, Stokholmas ziemeļu piepilsēta.
Jaunums!!: Karaliskā apbedījumu vieta un Solna · Redzēt vairāk »
Stokholma
Stokholma ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Karaliskā apbedījumu vieta un Stokholma · Redzēt vairāk »
Stokholmas lēne
Stokholmas lēne ir Zviedrijas lēne, kas atrodas Baltijas jūras piekrastē valsts austrumos, Svēlandes vēsturiskajā zemē.
Jaunums!!: Karaliskā apbedījumu vieta un Stokholmas lēne · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Karaliskā apbedījumu vieta un Vācija · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Karaliskā apbedījumu vieta un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedrijas karaliskā ģimene
Zviedrijas karaliskā ģimene sastāv no Bernadotu dinastijas personām, kuras ir tuvā radniecībā ar Zviedrijas karalistes galvu — karali Kārli XVI Gustavu, karaļa Gustava VI Ādolfa pēcteci un kurām ir tiesības uz karaliskajiem tituliem un amatiem kā augstākiem valsts reprezentantiem.
Jaunums!!: Karaliskā apbedījumu vieta un Zviedrijas karaliskā ģimene · Redzēt vairāk »
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Jaunums!!: Karaliskā apbedījumu vieta un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
