Satura rādītājs
16 attiecības: Feodālisms, Filozofija, Francija, Karnevāls, Krievi, Kulturoloģija, Literatūra, Literatūrzinātne, Maģija, Meteņi, Mihails Bahtins, Misticisms, Postmodernisms, Renesanse, Vastlāvji, Viduslaiki.
- Literatūras žanri
Feodālisms
Francija 15. gadsimta beigās Feodālisms bija sabiedriska iekārta viduslaiku Rietumeiropā, kas balstījās uz feodālām politiskām, ekonomiskām un militārām attiecībām starp šīs sabiedrības locekļiem.
Skatīt Karnevāla kultūra un Feodālisms
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Skatīt Karnevāla kultūra un Filozofija
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt Karnevāla kultūra un Francija
Karnevāls
Tenerifē. Karnevāls ir kristiešu svētku sezona, kas norisinās pirms lielā gavēņa.
Skatīt Karnevāla kultūra un Karnevāls
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Skatīt Karnevāla kultūra un Krievi
Kulturoloģija
Kulturoloģija ir humanitāri integratīva zinātne par kultūru kā specifiski cilvēcisku dzīves veidu.
Skatīt Karnevāla kultūra un Kulturoloģija
Literatūra
Literatūra (no — 'burts') jeb rakstniecība ir viss cilvēces uzrakstītais tekstu kopums ar māksliniecisku vai sabiedrisku nozīmi.
Skatīt Karnevāla kultūra un Literatūra
Literatūrzinātne
Ar jēdzienu literatūrzinātne (vācu Literaturwissenschaft, krievu литературоведение) Latvijā, Vācijā, Krievijā, Polijā un vairākās citās Eiropas valstīs saprot humanitāru zinātni, kas no dažādiem aspektiem pēta literatūru.
Skatīt Karnevāla kultūra un Literatūrzinātne
Maģija
islandiešu spēka simbols Maģija (no (mageía)) ir pirmatnējās reliģijas forma un rituālu kopums, kurai raksturīga ticība pārdabisku spēku darbībai.
Skatīt Karnevāla kultūra un Maģija
Meteņi
Meteņi, dažkārt saukti arī par Meteņdienu, ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti 6. februārī.
Skatīt Karnevāla kultūra un Meteņi
Mihails Bahtins
Mihails Bahtins (dzimis 1895. gada 17. novembrī Orlā, Krievijas Impērijā, miris 1975. gada 7. martā Maskavā, PSRS) bija krievu filozofs, literatūrzinātnieks, mākslas teorētiķis, īpaši pievērsies romāna žanra jautājumu un vēstījuma formu izpētei.
Skatīt Karnevāla kultūra un Mihails Bahtins
Misticisms
Misticisms ir ticība tiešai, intuitīvai saskarsmei ar dievišķo vai pārdabisko un prakse attīstīt un piedzīvot šos apziņas stāvokļus.
Skatīt Karnevāla kultūra un Misticisms
Postmodernisms
Postmodernisms (- pēc modo - nupat) ir visaptveroša humanitāro zinātņu kustība, kam galvenokārt raksturīga objektīvās patiesības un metanaratīva noliegšana.
Skatīt Karnevāla kultūra un Postmodernisms
Renesanse
Renesanse (no franču valodas "atdzimšana") ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, ko raksturo spožs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums (Itālijā no 14. līdz 16. gadsimtam, citās valstīs no 15. gadsimta beigām līdz 16.
Skatīt Karnevāla kultūra un Renesanse
Vastlāvji
Vastlāvji jeb vastlāvis (lejasvācu: fastelauendt "gavēņa priekšvakars") bija Rīgas saviesīgās dzīves galvenais gada notikums, kuram sāka gatavoties ap Ziemassvētkiem un svinēja nedēļā pirms gavēņa iestāšanās (pirms Pelnu dienas).
Skatīt Karnevāla kultūra un Vastlāvji
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Skatīt Karnevāla kultūra un Viduslaiki
Skatīt arī
Literatūras žanri
- Daiļliteratūra
- Detektīvs
- Gazele (dzeja)
- Karnevāla kultūra
- Leģenda
- Paruna
- Pastorāle
- Romantisms
- Satīra
- Traģikomēdija
- Traģēdija
- Trilleris