Satura rādītājs
50 attiecības: Aleksandrs III (pāvests), Andalūzija, Andalūzijas zirgs, Arābu zirgs, Aste, Auss, Ērzelis, Barbs, Baznīca (celtne), Bīskaps, Berberi, Centimetrs, Eiropa, Epidēmija, Esi sveicināta, Marija, Franču revolūcija, Francija, Gadsimts, Galva, Grenoble, Hugenoti, Kalcijs, Karalis, Katoļu baznīcas mūku un bruņinieku ordeņu uzskaitījums, Kārpa, Klosteris, Kordova (Spānija), Latīņu valoda, Mauri, Mājas zirgs, Mise, Napoleons Bonaparts, Neapole, Reformācija, Romas Katoļu baznīca, Romas pāvests, Savvaļas zirgs, Senā Roma, Sevilja, Soraija, Spānija, Tuvie Austrumi, Zirga krāsa, Zirgi, 15. gadsimts, 1736. gads, 18. gadsimts, 1832. gads, 19. gadsimts, 1962. gads.
- Romas katoļu mūku ordeņi
Aleksandrs III (pāvests)
Pāvests Aleksandrs III un Svētās Romas impērijas ķeizars Frīdrihs I Barbarosa (Spinello Aretino 14. gadsimta freska) Pāvests Aleksandrs III, īstajā vārdā Rolandus (Maģistrs Rolands no Sienas), vēlāk dēvēts arī kā Rolando Bandinelli (dzimis aptuveni 1100./1105. gadā Sienā, miris Kastelanā), bija Romas pāvests no 1159.
Skatīt Kartūzieši un Aleksandrs III (pāvests)
Andalūzija
Andalūzija ir viens no Spānijas septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem, atrodas valsts dienvidos.
Skatīt Kartūzieši un Andalūzija
Andalūzijas zirgs
Andalūzijas zirgs ir viena no karstasiņu zirgu šķirnēm.
Skatīt Kartūzieši un Andalūzijas zirgs
Arābu zirgs
Arābu zirgs jeb arābu tīrasiņu zirgs ir viena no karstasiņu šķirnēm pasaulē.
Skatīt Kartūzieši un Arābu zirgs
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Skatīt Kartūzieši un Aste
Auss
Auss ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas.
Skatīt Kartūzieši un Auss
Ērzelis
Frīziešu ērzelis Par ērzeli sauc zirgu dzimtas dzīvnieku tēviņu, kas nav kastrēts, bet visbiežāk tas tiek lietots mājas zirga tēviņu apzīmēšanai.
Skatīt Kartūzieši un Ērzelis
Barbs
Barbs ir viena no karstasiņu zirgu šķirnēm pasaulē.
Skatīt Kartūzieši un Barbs
Baznīca (celtne)
Rīgas Svētā Pētera baznīca. Baznīca (no senkrievu: божница — 'dievnīca') ir celtne, kuras galvenais mērķis ir kalpot par vietu, kur sanākt kopā kristiešu draudzei.
Skatīt Kartūzieši un Baznīca (celtne)
Bīskaps
Kārlis Irbe Bīskaps ((epískopos) — 'uzraugs').
Skatīt Kartūzieši un Bīskaps
Berberi
Berberu karogs Berberi ir Ziemeļāfrikas rietumu pirmiedzīvotāju tautu grupa.
Skatīt Kartūzieši un Berberi
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Skatīt Kartūzieši un Centimetrs
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Kartūzieši un Eiropa
Epidēmija
Melnā nāve ir bijusi visnāvējošākā epidēmija Epidēmija (no (epidēmía), kas savukārt no ἐπί (epi) — 'starp' un δῆμος (demos) — 'tauta') ir masveida saslimšana ar kādu slimību noteiktā laika posmā un vietā.
Skatīt Kartūzieši un Epidēmija
Esi sveicināta, Marija
Esi sveicināta, Marija ir katoļu lūgšana, kas veltīta Jaunavai Marijai, Jēzus Kristus mātei.
Skatīt Kartūzieši un Esi sveicināta, Marija
Franču revolūcija
Tiljerī pils ieņemšana, 1792 Franču revolūcija bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789.
Skatīt Kartūzieši un Franču revolūcija
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt Kartūzieši un Francija
Gadsimts
Gadsimts ir laika mērvienība, kas vienāds ar simts gadiem.
Skatīt Kartūzieši un Gadsimts
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Skatīt Kartūzieši un Galva
Grenoble
Grenoble ir pilsēta Francijas dienvidaustrumos Alpu priekškalnēs Izēras upes ielejā.
Skatīt Kartūzieši un Grenoble
Hugenoti
Hugenotu krusts, šobrīd Francijas Reformātu baznīcas simbols. Hugenoti (atvasinājums no eitgenôz — "sabiedrotais") ir franču protestanti, kuru izcelsme meklējama 16.—17.
Skatīt Kartūzieši un Hugenoti
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Skatīt Kartūzieši un Kalcijs
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Skatīt Kartūzieši un Karalis
Katoļu baznīcas mūku un bruņinieku ordeņu uzskaitījums
Šis ir pašreizējo katoļu reliģisko institūtu saraksts.
Skatīt Kartūzieši un Katoļu baznīcas mūku un bruņinieku ordeņu uzskaitījums
Kārpa
Kārpas uz kājas lielā pirksta Kārpa ir ciets, norobežots un labdabīgs veidojums uz ādas, kuru izraisa cilvēka papilomas vīrusi (HPV).
Skatīt Kartūzieši un Kārpa
Klosteris
Itālijā Klosteris ir mūku vai mūķeņu kopienas ēkas komplekss, kuriem ir vienoti statūti.
Skatīt Kartūzieši un Klosteris
Kordova (Spānija)
Kordova ir pilsēta Spānijas dienvidos, Andalūzijā, Kordovas provinces administratīvais centrs.
Skatīt Kartūzieši un Kordova (Spānija)
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt Kartūzieši un Latīņu valoda
Mauri
Vatikāna bibliotēkā. Mauri bija viduslaiku musulmaņi, pārsvarā berberu un arābu ciltis, kas apdzīvoja Ziemeļāfrikas Magribas reģionu (mūsdienu Maroka, Alžīrija, Tunisija, Rietumsahāra, Mauritānija), Pireneju pussalu, Francijas dienvidrietumus (Langdoka-Rusijona), Sicīliju un Maltu.
Skatīt Kartūzieši un Mauri
Mājas zirgs
Zirgs jeb mājas zirgs (Equus caballus) ir liels zīdītājs, piederošs vienai no septiņām Equus ģints mūsdienu sugām.
Skatīt Kartūzieši un Mājas zirgs
Mise
Zīmējums, kurā attēlota 15. gadsimta mise Mise ir katoļu galvenais dievkalpojums.
Skatīt Kartūzieši un Mise
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Skatīt Kartūzieši un Napoleons Bonaparts
Neapole
Neapole ir pilsēta Itālijas dienvidos pie Tirēnu jūras Neapoles līča.
Skatīt Kartūzieši un Neapole
Reformācija
Protestantu kustības atzaru izplatība Eiropā Polijas—Lietuvas kopvalstī 1573. gadā Protestantu reformācija bija 16.
Skatīt Kartūzieši un Reformācija
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt Kartūzieši un Romas Katoļu baznīca
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Skatīt Kartūzieši un Romas pāvests
Savvaļas zirgs
Savvaļas zirgs (Equus ferus) ir zirgu ģints (Equus) suga, no kuras attīstījās visas mājas zirgu šķirnes.
Skatīt Kartūzieši un Savvaļas zirgs
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Skatīt Kartūzieši un Senā Roma
Sevilja
Sevilja jeb Seviļa ir pilsēta Spānijas dienvidos, Gvadalkiviras upes krastos.
Skatīt Kartūzieši un Sevilja
Soraija
Soraija ir viena no siltasiņu zirgu šķirnēm.
Skatīt Kartūzieši un Soraija
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Skatīt Kartūzieši un Spānija
Tuvie Austrumi
Tuvie Austrumi ir starpkontinentāls reģions, kas aptver Dienvidrietumāziju bez Kaukāza valstīm, kā arī Ēģipti, kas lielākoties atrodas Āfrikā. Reģions atrodas starp Eiropu un Vidējiem Austrumiem, teritorijā no Vidusjūras austrumu krasta līdz Persijas līcim.
Skatīt Kartūzieši un Tuvie Austrumi
Zirga krāsa
No kreisās: sarķis un bēris Zirgiem ir ļoti daudzas un dažādas apmatojuma krāsas un to kombinācijas, ir krāsu nosaukumi, kas tiek lietoti tikai, lai aprakstītu zirgu.
Skatīt Kartūzieši un Zirga krāsa
Zirgi
Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ģints, kas apvieno zirgus, ēzeļus un zebras.
Skatīt Kartūzieši un Zirgi
15. gadsimts
15.
Skatīt Kartūzieši un 15. gadsimts
1736. gads
1736.
Skatīt Kartūzieši un 1736. gads
18. gadsimts
18.
Skatīt Kartūzieši un 18. gadsimts
1832. gads
1832.
Skatīt Kartūzieši un 1832. gads
19. gadsimts
19.
Skatīt Kartūzieši un 19. gadsimts
1962. gads
1962.
Skatīt Kartūzieši un 1962. gads
Skatīt arī
Romas katoļu mūku ordeņi
- Augustīniešu ordenis
- Cisterciešu ordenis
- Kartūzieši
Zināms kā Kartūziešu Ordenis.