Ātrāk nekā pārlūku!
47 attiecības: Aļģirds, Andrusovas pamiers, Avāri (senie), Čerkasu apgabals, Blahoviščenske, Bobrineca, Bohdana Hmeļnicka sacelšanās, Bulgāri, Dņepra, Dņipropetrovskas apgabals, Dolinska, Hajvorona, Hersonas guberņa, Holovaņivska, Jaunkrievija, Kazaki, Krievi, Krievijas cariste, Krievijas Impērija, Krievu—turku karš (1735—1739), Krimas haniste, Kropivnicka, Kumāni, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Mala Viska, Mikolajivas apgabals, Nogaji, Novomirhoroda, Novoserbija, Novoukrajinka, Odesas apgabals, Oleksandrija, Pečeņegi, Polijas—Lietuvas ūnija, Poltavas apgabals, Pomična, Svitlovodska, Ukraiņi, Ukraina, Ukrainas administratīvais iedalījums, Ukrainas PSR, Ungāri, Vinnicas apgabals, Zaporižjas Seča, Zelta Orda, Znamjanka.
Aļģirds
Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Aļģirds · Redzēt vairāk »
Andrusovas pamiers
Polijas teritoriālās izmaiņas pēc 1667. gada līguma. Andrusovas pamiers, dažkārt minēts arī kā Andrusovas miera līgums, bija viens no starptautiskajiem līgumiem, kas izbeidza krievu-poļu (1654-1667) karu.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Andrusovas pamiers · Redzēt vairāk »
Avāri (senie)
Avāru kaganāta un apkārtējo valstu robežas ap 650. gadu. Avāri bija stepju klejotāju cilšu apvienība, kas Lielās tautu staigāšanas laikā iebruka dienvidaustrumu Eiropā, kur kopā ar slāviem izveidoja Avāru kaganātu (562—823).
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Avāri (senie) · Redzēt vairāk »
Čerkasu apgabals
Čerkasu apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Čerkasu apgabals · Redzēt vairāk »
Blahoviščenske
Blahoviščenske ir pilsēta Ukrainas vidienē, Kirovohradas apgabala Holovaņivskas rajonā.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Blahoviščenske · Redzēt vairāk »
Bobrineca
Bobrineca ir pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Kirovohradas apgabala Kropivnickas rajonā.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Bobrineca · Redzēt vairāk »
Bohdana Hmeļnicka sacelšanās
Bohdana Hmeļnicka sacelšanās bija kazaku hetmaņa Bohdana Hmeļnicka vadītais Zaporižjas Sečas karš pret Polijas—Lietuvas kopvalsti.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Bohdana Hmeļnicka sacelšanās · Redzēt vairāk »
Bulgāri
Bulgāri ir Bulgārijas valsts nācija, lielākas bulgāru kopienas dzīvo arī Ukrainā, Moldovā un Grieķijā, kopējais skaits pasaulē ir apmēram 7 miljoni.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Bulgāri · Redzēt vairāk »
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Dņepra · Redzēt vairāk »
Dņipropetrovskas apgabals
Dņipropetrovskas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Dņipropetrovskas apgabals · Redzēt vairāk »
Dolinska
Dolinska ir pilsēta Ukrainas vidienē Kirovohradas apgabala Kropivnickas rajonā.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Dolinska · Redzēt vairāk »
Hajvorona
Hajvorona ir pilsēta Ukrainas vidienē, Kirovohradas apgabala Holovaņivskas rajonā.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Hajvorona · Redzēt vairāk »
Hersonas guberņa
Guberņas ģerbonis Guberņas karte 1821. gadā Guberņas iedzīvotāju etniskais sastāvs 1897. gadā Hersonas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa starp Dņepras un Dņestras upēm, kas pastāvēja no 1803.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Hersonas guberņa · Redzēt vairāk »
Holovaņivska
Holovaņivska ir pilsētciemats Ukrainas vidienē, Kirovohradas apgabalā, Holovaņivskas rajona centrs.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Holovaņivska · Redzēt vairāk »
Jaunkrievija
Andrusovas pamiera līguma. Daļa no anektētās teritorijas (Zaporižjas Seča) kopā ar Krimas hanistei atņemtajām teritorijām vēlāk tika nodēvēta par Jaunkrieviju Jaunkrievija ir Ukrainas dienvidu daļas vēsturisks nosaukums Krievijas Impērijas sastāvā.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Jaunkrievija · Redzēt vairāk »
Kazaki
Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija Vasilija Surikova gleznā Kazaki (no — "brīvie ļaudis") ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Kazaki · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Krievi · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1735—1739)
Krievu-turku karš (1735—1739) norisinājās starp Krievijas Impēriju un Osmaņu impēriju.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Krievu—turku karš (1735—1739) · Redzēt vairāk »
Krimas haniste
Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Krimas haniste · Redzēt vairāk »
Kropivnicka
Kropivnicka (līdz 2016. gadam Kirovohrada) ir pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Kirovohradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Kropivnicka · Redzēt vairāk »
Kumāni
Kumāni jeb polovcieši, saukti arī par kipčakiem, bija tjurkvalodīga stepju klejotāju cilšu apvienība 11.—13.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Kumāni · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »
Mala Viska
Mala Viska ir pilsēta Ukrainas vidienē, Kirovohradas apgabala Novoukrajinkas rajonā.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Mala Viska · Redzēt vairāk »
Mikolajivas apgabals
Mikolajivas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidos, Melnās jūras krastā.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Mikolajivas apgabals · Redzēt vairāk »
Nogaji
Nogaji (pašnosaukums: ногайлар) ir tjurku tauta, kas sporādiski apdzīvo plašu areālu Ziemeļkaukāzā Krievijā.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Nogaji · Redzēt vairāk »
Novomirhoroda
Novomirhoroda ir pilsēta Ukrainas vidienē, Kirovohradas apgabala Novoukrajinkas rajonā.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Novomirhoroda · Redzēt vairāk »
Novoserbija
Novoserbijas karte Novoserbijas atrašanās vieta Novoserbija vai Nova Serbija bija Krievijas impērijas izveidota militāri administratīva teritorija mūsdienu Ukrainas Kirovohradas apgabala teritorijā no 1751.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Novoserbija · Redzēt vairāk »
Novoukrajinka
Novoukrajinka ir pilsēta Ukrainas vidienē Kirovohradas apgabalā, Novoukrajinkas rajona centrs.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Novoukrajinka · Redzēt vairāk »
Odesas apgabals
Odesas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidrietumos, Melnās jūras krastā.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Odesas apgabals · Redzēt vairāk »
Oleksandrija
Oleksandrija ir pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Kirovohradas apgabalā.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Oleksandrija · Redzēt vairāk »
Pečeņegi
Pečeņegu apdzīvotā teritorija aptuveni 1015. gadā Pečeņegi bija tjurkvalodīga stepju klejotāju cilšu apvienība 9.—11.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Pečeņegi · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Poltavas apgabals
Poltavas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās centrālajā daļā Dņepras kreisajā krastā.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Poltavas apgabals · Redzēt vairāk »
Pomična
Pomična ir pilsēta Ukrainas vidienē, Kirovohradas apgabala Novoukrajinkas rajonā.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Pomična · Redzēt vairāk »
Svitlovodska
Svitlovodska ir pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Kirovohradas apgabala Oleksandrijas rajonā.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Svitlovodska · Redzēt vairāk »
Ukraiņi
Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Ukraiņi · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Ukraina · Redzēt vairāk »
Ukrainas administratīvais iedalījums
Ukrainas novietojums Ukrainas administratīvo iedalījumu veido 27 reģioni: 24 apgabali, 1 autonomā republika un 2 pilsētas ar speciālu statusu.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Ukrainas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Ukrainas PSR
Ukrainas PSR bija padomju republika no 1917.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Ukrainas PSR · Redzēt vairāk »
Ungāri
Ungāri jeb maģāri ir ugru tauta un Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Ungāri · Redzēt vairāk »
Vinnicas apgabals
Vinnicas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās centrālajā daļā.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Vinnicas apgabals · Redzēt vairāk »
Zaporižjas Seča
alt.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Zaporižjas Seča · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
Znamjanka
Znamjanka ir pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Kirovohradas apgabala Kropivnickas rajonā.
Jaunums!!: Kirovohradas apgabals un Znamjanka · Redzēt vairāk »
