Satura rādītājs
45 attiecības: Alani, Ankaras ils, Astrahaņas apgabals, Azovas jūra, Baškīri, Dagestāna, Dņepra, Dņestra, Dienvidurāli, Dona, Donava, Gaziantepas ils, Karačaja-Čerkesija, Karakalpaki, Kaspijas jūra, Kazahi, Kazahstāna, Kazahu haniste, Konjas ils, Krievija, Krievu valoda, Krimas tatāri, Kubaņa, Kumāni, Mahačkala, Nogaju orda, Nogaju stepe, Osmaņu impērija, Pečeņegi, Protobulgāri, Stavropoles novads, Stepe, Sunnītu islāms, Tatāri, Tereka, Tjurki, Turcija, Turku valoda, Tuza ezers, Urāla, Venēcija, Volga, Zelta Orda, Ziemeļkaukāza federālais apgabals, Ziemeļkaukāzs.
Alani
Alani ir sena irāņu tauta, kas pirmajā gadsimtā dzīvoja starp Donas upi un Kaukāzu.
Skatīt Nogaji un Alani
Ankaras ils
Ankaras ils ir Turcijas administratīvi teritoriālā vienība valsts centrālajā daļā.
Skatīt Nogaji un Ankaras ils
Astrahaņas apgabals
Astrahaņas apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem.
Skatīt Nogaji un Astrahaņas apgabals
Azovas jūra
Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.
Skatīt Nogaji un Azovas jūra
Baškīri
Baškīri (Başqorttar,, Baškiry) ir tjurku tauta, kas galvenokārt dzīvo Baškortostānā, starp Volgas upi un Urālu kalniem.
Skatīt Nogaji un Baškīri
Dagestāna
Dagestāna ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.
Skatīt Nogaji un Dagestāna
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Skatīt Nogaji un Dņepra
Dņestra
Dņestra ir upe Austrumeiropā.
Skatīt Nogaji un Dņestra
Dienvidurāli
Dienvidurāli ir Urālu kalnu platākā, dienvidu, daļa, kas stiepjas no Ufas upes augšteces līdz Urālas upes vidustecei, Krievijas Čeļabinskas un Orenburgas apgabalā, kā arī Baškortostānas Republikā.
Skatīt Nogaji un Dienvidurāli
Dona
Dona ir upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos.
Skatīt Nogaji un Dona
Donava
Donava ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām.
Skatīt Nogaji un Donava
Gaziantepas ils
Gaziantepas ils ir Turcijas ils.
Skatīt Nogaji un Gaziantepas ils
Karačaja-Čerkesija
Karačajas-Čerkesijas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.
Skatīt Nogaji un Karačaja-Čerkesija
Karakalpaki
Karakalpaki (karakalpaku: Qaraqalpaqlar) ir viena no tjurku tautām.
Skatīt Nogaji un Karakalpaki
Kaspijas jūra
Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.
Skatīt Nogaji un Kaspijas jūra
Kazahi
Kazahi ir tjurku tauta un Kazahstānas pamatiedzīvotāji, kā arī mazākumtautība atsevišķos citu valstu rajonos Centrālāzijas ziemeļos.
Skatīt Nogaji un Kazahi
Kazahstāna
Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.
Skatīt Nogaji un Kazahstāna
Kazahu haniste
Kazahu haniste Jesimhana valdīšanas laikā (ap 1600. gadu). Kazahu orda (''Kasaccia Horda'') 1780. gadā izdotā kartē. Kazahu haniste bija kazahu valsts (1465—1781) Kazahstānas teritorijā.
Skatīt Nogaji un Kazahu haniste
Konjas ils
Konjas ils ir Turcijas ils.
Skatīt Nogaji un Konjas ils
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Nogaji un Krievija
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Skatīt Nogaji un Krievu valoda
Krimas tatāri
Krimas tatāri ir viena no tjurku tautām, Krimas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Nogaji un Krimas tatāri
Kubaņa
Kubaņa ir upe Krievijā, viena no Azovas jūras galvenajām pietekām.
Skatīt Nogaji un Kubaņa
Kumāni
Kumāni jeb polovcieši, saukti arī par kipčakiem, bija tjurkvalodīga stepju klejotāju cilšu apvienība 11.—13.
Skatīt Nogaji un Kumāni
Mahačkala
Mahačkala ir pilsēta Krievijas dienvidos, Kaspijas jūras krastā, Dagestānas galvaspilsēta.
Skatīt Nogaji un Mahačkala
Nogaju orda
Lielā Nogaju Orda. Maskavijas karte ar Nogajiešu tatāru zemi Volgas lejtecē (1549). Beja Jusufa (valdīja 1549—1554) iespējamais portrets (A.G. Rokštūls, 19. gadsimts) Nogaju ordai pakļautās zemes. Nogaju orda (nosaukums no Zelta ordas karavadoņa Nogaja vārda) bija stepes klejotāju valsts (1440—1634).
Skatīt Nogaji un Nogaju orda
Nogaju stepe
Nogaju stepe ir ap kvadrātkilometru liels, sauss līdzenumu apgabals Krievijas Federācijas Ziemeļkaukāza reģionā.
Skatīt Nogaji un Nogaju stepe
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Skatīt Nogaji un Osmaņu impērija
Pečeņegi
Pečeņegu apdzīvotā teritorija aptuveni 1015. gadā Pečeņegi bija tjurkvalodīga stepju klejotāju cilšu apvienība 9.—11.
Skatīt Nogaji un Pečeņegi
Protobulgāri
Protobulgāri, Volgas-Kamas bulgāri jeb senie bulgāri bija tjurku tauta, daļēji klejotāju un karotāju ciltis, kuras ziedu laiki bija 7.
Skatīt Nogaji un Protobulgāri
Stavropoles novads
Stavropoles novads ir viens no Krievijas Federācijas novadiem Ziemeļkaukāzā.
Skatīt Nogaji un Stavropoles novads
Stepe
Patagonijas stepe (pampa) Stepes ir plaši bezmežu apgabali, kuros aug kaviļa, graudzāles, sīpolaugi un citi lakstaugi.
Skatīt Nogaji un Stepe
Sunnītu islāms
Sunnītu islāms jeb Sunnisms (arābu valodā: أهل السنة والجماعة, parauga (Muhameda) un sabiedrības cilvēki) ir piekritēju skaita un teritorijas ziņā lielākais islāma atzars.
Skatīt Nogaji un Sunnītu islāms
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Skatīt Nogaji un Tatāri
Tereka
Tereka (Terk;, Tergi;, Terk;, Terek-suv;, Terka) ir lielākā upe Ziemeļkaukāzā.
Skatīt Nogaji un Tereka
Tjurki
Tjurki, arī tirki ir valodas ziņā radniecīga tautu grupa, pie kuras pieder turki, tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki u.c., kas runā tjurku valodās.
Skatīt Nogaji un Tjurki
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Skatīt Nogaji un Turcija
Turku valoda
Turku valoda (turku: Türkçe) ir valoda, ko prot vairāk nekā 63 miljoni cilvēku, (ap 50 miljoniem tā ir dzimtā valoda), kas padara to par lielāko tjurku valodu pēc pratēju skaita.
Skatīt Nogaji un Turku valoda
Tuza ezers
Tuza ezers (— ‘Sālsezers’) ir liels sālsezers Turcijas centrālajā daļā, 150 km dienvidos no Ankāras.
Skatīt Nogaji un Tuza ezers
Urāla
Urāla jeb Žaijika, agrāk Jaika, ir upe Kazahstānā un Krievijas Federācijā, tā sākas Baškortostānā, tek uz dienvidiem cauri Čeļabinskas apgabalam, strauji pagriežas uz rietumiem un tek cauri Orenburgas apgabalam, tad atkal pagriežas uz dienvidiem un plūst cauri Atirau apgabalam Kazahstānā, veidojot ģeogrāfisko Āzijas un Eiropas robežu.
Skatīt Nogaji un Urāla
Venēcija
Venēcija ir pilsēta Itālijā, Veneto reģiona un Venēcijas provinces galvaspilsēta.
Skatīt Nogaji un Venēcija
Volga
Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).
Skatīt Nogaji un Volga
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Skatīt Nogaji un Zelta Orda
Ziemeļkaukāza federālais apgabals
Ziemeļkaukāza federālā apgabala atrašanās vieta. Ziemeļkaukāza federālais apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.
Skatīt Nogaji un Ziemeļkaukāza federālais apgabals
Ziemeļkaukāzs
Ziemeļkaukāzs Ziemeļkaukāzs ir Krievijas Federācijas Kaukāza reģiona ziemeļu daļa starp Melno un Kaspijas jūru, kura robežojas ar Krievijas Eiropas daļu.
Skatīt Nogaji un Ziemeļkaukāzs
Zināms kā Nogajieši.