Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Krasnodara

Indekss Krasnodara

Krasnodara ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļas dienvidos pie Kubaņas upes.

Atvērt Google Maps

Satura rādītājs

  1. 35 attiecības: Andrejs Škuro, Anna Ņetrebko, Baltā kustība, Boļševiki, Dienvidu federālais apgabals, Genādijs Padalka, Inna Žukova, Karačaja-Čerkesija, Katrīna II Lielā, Kazaki, Krasnodaras novads, Krievija, Krievijas Impērija, Krievijas pilsoņu karš, Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792), Krimas haniste, Kučuk-Kainardžas līgums, Kubaņa, Kubaņa (novads), Kubaņas kazaki, Kubaņas Valsts Agrārā universitāte, Kubaņas Valsts Medicīnas universitāte, Kubaņas Valsts Tehnoloģiskā universitāte, Kubaņas Valsts universitāte, Margarita Simonjana, Obelisks, Osmaņu impērija, Otrais pasaules karš, Sergejs Tivjakovs, Suverēno valstu uzskaitījums, 1793. gads, 1888. gads, 1897. gads, 1942. gads, 1943. gads.

  2. Krasnodaras novada pilsētas

Andrejs Škuro

Andrejs Škuro (dzimis Paškovskas staņicā, miris Maskavā, PSRS) bija Krievijas karavadonis, Kubaņas kazaks, vērmahta un Dienvidkrievijas bruņoto spēku ģenerālleitnants.

Skatīt Krasnodara un Andrejs Škuro

Anna Ņetrebko

Anna Ņetrebko (dzimusi) ir krievu operdziedātāja, soprāns.

Skatīt Krasnodara un Anna Ņetrebko

Baltā kustība

Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917.

Skatīt Krasnodara un Baltā kustība

Boļševiki

Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.

Skatīt Krasnodara un Boļševiki

Dienvidu federālais apgabals

Dienvidu federālā apgabala atrašanās vieta (pēc Krimas aneksijas) Federācijas subjekti (pēc Krimas aneksijas) Dienvidu federālais apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.

Skatīt Krasnodara un Dienvidu federālais apgabals

Genādijs Padalka

Genādijs Padalka (Гeннадий Иванович Падалка, dzimis) ir Krievijas kosmonauts, Krievijas Gaisa spēku pulkvedis.

Skatīt Krasnodara un Genādijs Padalka

Inna Žukova

Inna Žukova (dzimusi Krasnodarā, PSRS) ir bijusī baltkrievu vingrotāja, startējusi mākslas vingrošanā.

Skatīt Krasnodara un Inna Žukova

Karačaja-Čerkesija

Karačajas-Čerkesijas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.

Skatīt Krasnodara un Karačaja-Čerkesija

Katrīna II Lielā

Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.

Skatīt Krasnodara un Katrīna II Lielā

Kazaki

Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija Vasilija Surikova gleznā Kazaki (no — "brīvie ļaudis") ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.

Skatīt Krasnodara un Kazaki

Krasnodaras novads

Krasnodaras novads, neoficiāli arī Kubaņa (Кубань), ir viens no Krievijas Federācijas novadiem.

Skatīt Krasnodara un Krasnodaras novads

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Skatīt Krasnodara un Krievija

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Skatīt Krasnodara un Krievijas Impērija

Krievijas pilsoņu karš

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.

Skatīt Krasnodara un Krievijas pilsoņu karš

Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792)

Krievu—austriešu—turku kara (1787—1792) pamatā bija Osmaņu impērijas mēģinājums atgūt iepriekšējā krievu—turku karā (1768—1774) Krievijas Impērijai pazaudētās teritorijas.

Skatīt Krasnodara un Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792)

Krimas haniste

Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.

Skatīt Krasnodara un Krimas haniste

Kučuk-Kainardžas līgums

Kabardija un Hersona) vai netiešā (Krimas haniste) Krievijas impērijas atkarībā Kučuk-Kainardžas līgums parakstīts 1774.

Skatīt Krasnodara un Kučuk-Kainardžas līgums

Kubaņa

Kubaņa ir upe Krievijā, viena no Azovas jūras galvenajām pietekām.

Skatīt Krasnodara un Kubaņa

Kubaņa (novads)

Kubaņa ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions Ziemeļkaukāzā, kas robežojas ar Kubaņas upes kreiso krastu un tās pietekām līdz pat Ustjlabinskas pilsētai.

Skatīt Krasnodara un Kubaņa (novads)

Kubaņas kazaki

Kubaņas kazaki Kubaņas kazaki ir Krievijas Impērijas Ziemeļkaukāza kazaku kārtas daļa, kā arī tauta, kas apdzīvo mūsdienu Krasnodaras novadu, Stavropoles novada rietumu daļu, Rostovas apgabala dienvidus.

Skatīt Krasnodara un Kubaņas kazaki

Kubaņas Valsts Agrārā universitāte

Kubaņas Valsts Agrārā universitāte ir augstākās izglītības iestāde Krasnodarā.

Skatīt Krasnodara un Kubaņas Valsts Agrārā universitāte

Kubaņas Valsts Medicīnas universitāte

Kubaņas Valsts Medicīnas universitāte ir augstākās izglītības iestāde Krasnodarā, Krievijas Federācijā.

Skatīt Krasnodara un Kubaņas Valsts Medicīnas universitāte

Kubaņas Valsts Tehnoloģiskā universitāte

Kubaņas Valsts Tehnoloģiskā universitāte ir augstākās izglītības iestāde Krasnodarā, Krievijas Federācijā.

Skatīt Krasnodara un Kubaņas Valsts Tehnoloģiskā universitāte

Kubaņas Valsts universitāte

Kubaņas Valsts universitāte ir augstākās izglītības iestāde Krasnodarā, Krievijas Federācijā.

Skatīt Krasnodara un Kubaņas Valsts universitāte

Margarita Simonjana

Margarita Simonjana (dzimusi 1980. gada 6. aprīlī Krasnodarā, PSRS) ir armēņu izcelsmes Krievijas žurnāliste un propagandiste.

Skatīt Krasnodara un Margarita Simonjana

Obelisks

Parīzē Obelisks (no  — "smaila kolonna", "stāvošs akmens") ir monuments, kas radies Senās Ēģiptes kultūrā, bet vēlāk izplatījies visā pasaulē.

Skatīt Krasnodara un Obelisks

Osmaņu impērija

Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.

Skatīt Krasnodara un Osmaņu impērija

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Skatīt Krasnodara un Otrais pasaules karš

Sergejs Tivjakovs

Sergejs Tivjakovs (dzimis Krasnodarā) ir Krievijā dzimis Nīderlandes starptautiskais lielmeistars šahā (1991).

Skatīt Krasnodara un Sergejs Tivjakovs

Suverēno valstu uzskaitījums

Zambija - Zālamana Salas - Ziemeļkoreja - Ziemeļmaķedonija - Zimbabve - Zviedrija Kategorija:Politiskā ģeogrāfija Kategorija:Valstu uzskaitījumi.

Skatīt Krasnodara un Suverēno valstu uzskaitījums

1793. gads

1793.

Skatīt Krasnodara un 1793. gads

1888. gads

1888.

Skatīt Krasnodara un 1888. gads

1897. gads

1897.

Skatīt Krasnodara un 1897. gads

1942. gads

1942.

Skatīt Krasnodara un 1942. gads

1943. gads

1943.

Skatīt Krasnodara un 1943. gads

Skatīt arī

Krasnodaras novada pilsētas

Zināms kā Jekaterinodara.