Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218)

Indekss Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218)

Livonijas Konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Krievu karagājiens notika uz Imeru (pie Valmieras, kartē - ''Wolmar'') un Idumeju. 1218.

Satura rādītājs

  1. 21 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Alebrands, Bernhards no Lipes, Harju apriņķis, Idumeja, Igaunija, Imera, Kauja pie Puides (1218), Latviešu Indriķis, Līvu zemes, Livonijas krusta kari, Novgorodas kņazi, Pleskavas kņazi, Polockas Rurikoviču dinastija, Sāmsala, Sēlijas bīskapi, Svjatoslavs Mstislavičs, Teoderihs no Turaidas, Valdemārs II Estridsens, Vendi (Livonija), Vladimirs Mstislavičs.

Alberts fon Bukshēvdens

Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.

Skatīt Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218) un Alberts fon Bukshēvdens

Alebrands

Alebrands (latīņu valodā: Alebrandus, Alabrandus; 12./13. gs.), pazīstams arī kā Alabrands, Alobrands, bija katoļu garīdznieks un viens no pirmajiem misionāriem Livonijā.

Skatīt Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218) un Alebrands

Bernhards no Lipes

Bernhards no Lipes jeb Lipes Bernhards (dzimis ap 1140. gadu, miris 1224. gada 30. aprīlī) bija viens no galvenajiem Livonijas krusta karu karavadoņiem, Daugavgrīvas klostera abats (1211—1217), Sēlijas bīskaps (1218—1224).

Skatīt Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218) un Bernhards no Lipes

Harju apriņķis

Harju apriņķis (jeb Harjumaa) ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Skatīt Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218) un Harju apriņķis

Idumeja

Idumeja, arī Idums bija zeme ar jauktu iedzīvotāju (līvu un latgaļu) sastāvu (1207—1218).

Skatīt Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218) un Idumeja

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218) un Igaunija

Imera

Imera bija Indriķa hronikā minētā Tālavas latgaļu zeme (1208—1223) Vidzemes kultūrvēsturiskajā novadā, kas ir viena no Tālivalža rezidences Beverīnas pils iespējamām atrašanās vietām.

Skatīt Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218) un Imera

Kauja pie Puides (1218)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Puides kauja notika uz dienvidiem no Vircezera, aptuveni pusceļā starp Valmieru un Tartu (kartē - ''Wolmar'' un ''Dorpat''). 1218.

Skatīt Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218) un Kauja pie Puides (1218)

Latviešu Indriķis

Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta Latviešu Indriķis (ap 1187 — pēc 1259) jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (t.s. Indriķa Livonijas hronikas) autors.

Skatīt Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218) un Latviešu Indriķis

Līvu zemes

Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.

Skatīt Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218) un Līvu zemes

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Skatīt Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218) un Livonijas krusta kari

Novgorodas kņazi

Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.

Skatīt Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218) un Novgorodas kņazi

Pleskavas kņazi

Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.

Skatīt Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218) un Pleskavas kņazi

Polockas Rurikoviču dinastija

Polockas Rurikoviču dinastija jeb Polockas Rurikīdi, kas reizēm dēvēti arī par Rogvolodovičiem (baltkrievu Рагвалодавічы vai Ізяслававічы) bija teiksmainā Polockas ķēniņa Rogvoloda (Ragnvalda) meitas Rognedas un Kijevas lielkņaza Vladimira (Valdemāra) pēcnācēji.

Skatīt Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218) un Polockas Rurikoviču dinastija

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Skatīt Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218) un Sāmsala

Sēlijas bīskapi

a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlijas bīskapi bija viduslaiku valdnieki Sēlijas bīskapijā tagadējās Latvijas teritorijā.

Skatīt Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218) un Sēlijas bīskapi

Svjatoslavs Mstislavičs

Polockas kņaziste un citas Senās Krievzemes kņazistes neilgi pirms Zelta ordas uzbrukuma. Svjatoslavs Mstislavičs (miris ap 1239. gadu) bija Novgorodas kņazs (1218—1219), Polockas kņazs (1222—1232), Smoļenskas kņazs (1232— ap 1238).

Skatīt Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218) un Svjatoslavs Mstislavičs

Teoderihs no Turaidas

Artūrs Baumanis. Likteņa zirgs (1887). Turaidas Teoderihs kā Igaunijas bīskaps (kreisajā pusē). Zem viņa attēla brīnumainā izglābšanās no nāves ar pagāniskā „likteņzirga” palīdzību. Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana" lapa. Teoderihs no Turaidas (ap 1150.

Skatīt Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218) un Teoderihs no Turaidas

Valdemārs II Estridsens

Valdemārs II (- "Valdemārs uzvarētājs", dzimis vai, miris) bija Dānijas karalis (1202 - 1241) un īsu brīdi arī Līvzemes un Letijas feodālais seniors (1221-1222).

Skatīt Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218) un Valdemārs II Estridsens

Vendi (Livonija)

Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.

Skatīt Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218) un Vendi (Livonija)

Vladimirs Mstislavičs

Vladimirs Mstislavičs jeb Valdemārs (dzimis pirms 1178. gada, miris pēc 1226. gada) bija Pleskavas kņazs no Rurikoviču dinastijas.

Skatīt Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218) un Vladimirs Mstislavičs

Zināms kā Krievu karagājiens uz Imeru un Idumeju, Vendu pils aplenkums (1218).