16 attiecības: Akrēcijas disks, Aktīvās galaktikas, Alberts Einšteins, Astrofizika, Enerģija, Gaismas gads, Galaktika, Gravitācija, Infrasarkanais starojums, Melnais caurums, Piena Ceļš, Radioviļņi, Sarkanā nobīde, Tumšā matērija, Vispārīgā relativitātes teorija, Visums.
Akrēcijas disks
Akrēcijas disks ir tora formas gāzes disks, no kura viela pakāpeniski pa spirālveida trajektoriju krīt uz zvaigzni vai melno caurumu.
Jaunums!!: Kvazārs un Akrēcijas disks · Redzēt vairāk »
Aktīvās galaktikas
Attēls, kurā Habla kosmiskais teleskops ir uzņēmis 5000 gaismas gadu garu džetu (jonizētas vielas strūklu), kas izgrūsta no aktīvās galaktikas M87. Zilais sinhrotronais starojums kontrastē ar pašas galaktikas dzelteno zvaigžņu gaismu Aktīvās galaktikas ir galaktikas, kuru kodols izstaro spēcīgu elektromagnētisko starojumu plašā viļņu garumu intervālā.
Jaunums!!: Kvazārs un Aktīvās galaktikas · Redzēt vairāk »
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Jaunums!!: Kvazārs un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »
Astrofizika
Astrofizika (no — 'zvaigzne' un — 'daba') ir astronomijas nozare, kas, izmantojot fizikas un ķīmijas pētniecības principus, pēta kosmisko objektu (zvaigžņu, galaktiku, u.c.) fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un to mijiedarbību.
Jaunums!!: Kvazārs un Astrofizika · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Kvazārs un Enerģija · Redzēt vairāk »
Gaismas gads
Gaismas gads ir garuma mērvienība astronomijā.
Jaunums!!: Kvazārs un Gaismas gads · Redzēt vairāk »
Galaktika
'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika (no — "piena josla") ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigznēm, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un tumšās matērijas.
Jaunums!!: Kvazārs un Galaktika · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Kvazārs un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Infrasarkanais starojums
Divu cilvēku foto, daļējā infrasarkanajā (siltuma) starojumā Infrasarkanais jeb siltuma starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu 1 000 000 nm līdz 760 mm (pēc citiem datiem 800 nm līdz 0,35 mm).
Jaunums!!: Kvazārs un Infrasarkanais starojums · Redzēt vairāk »
Melnais caurums
radiodiapazonā (''Event Horizon Telescope'') Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.
Jaunums!!: Kvazārs un Melnais caurums · Redzēt vairāk »
Piena Ceļš
Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā grupā.
Jaunums!!: Kvazārs un Piena Ceļš · Redzēt vairāk »
Radioviļņi
Radioviļņi ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu no 10 km līdz 1 mm (Atbilstošās frekvences — 30 kHz līdz 300 GHz), kurus var radīt, pievadot piemērotai antenai atbilstošas frekvences maiņstrāvu.
Jaunums!!: Kvazārs un Radioviļņi · Redzēt vairāk »
Sarkanā nobīde
Sarkanās nobīdes piemērs. Kreisajā pusē ir Saules gaismas spektrs, bet labajā ir spektrs, kas iegūts no tālas galaktiku kopas. Sarkanā nobīde fizikā un astronomijā norisinās, kad palielinās spektrāllīnijas viļņa garums elektromagnētiskajam starojumam — parasti redzamajai gaismai — Doplera efekta dēļ.
Jaunums!!: Kvazārs un Sarkanā nobīde · Redzēt vairāk »
Tumšā matērija
Tumšā matērija astronomijā un kosmoloģijā ir apzīmējums matērijai, kas neizstaro nekādu elektromagnētisko starojumu un to nevar novērot tieši ar optiskām vai radio metodēm.
Jaunums!!: Kvazārs un Tumšā matērija · Redzēt vairāk »
Vispārīgā relativitātes teorija
Alberts Einšteins - vispārīgās relativitātes teorijas pamatlicējs. Vispārīgā relativitātes teorija (VRT) jeb vispārīgā relativitāte ir ģeometriska gravitācijas teorija, kuru 1916.
Jaunums!!: Kvazārs un Vispārīgā relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Kvazārs un Visums · Redzēt vairāk »