10 attiecības: Cēsu apriņķis, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas okupācija (1940), Latvijas valsts pasludināšana, Priekuļu pagasts, Tartu, Tautas padome, Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis, 4. Zemgales kājnieku divīzija.
Cēsu apriņķis
Cēsu apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Kārlis Soste un Cēsu apriņķis · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Kārlis Soste un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Kārlis Soste un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Jaunums!!: Kārlis Soste un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »
Priekuļu pagasts
Priekuļu pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām, Gaujas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Kārlis Soste un Priekuļu pagasts · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Kārlis Soste un Tartu · Redzēt vairāk »
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
Jaunums!!: Kārlis Soste un Tautas padome · Redzēt vairāk »
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.
Jaunums!!: Kārlis Soste un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »
Viestura ordenis
150px Viestura ordenis ir Latvijas valsts militārs ordenis no 1938.
Jaunums!!: Kārlis Soste un Viestura ordenis · Redzēt vairāk »
4. Zemgales kājnieku divīzija
Zemgales divīzijas virsnieki (1925—1929). Vidū divīzijas komandieris ģenerālis Oskars Dankers (2. rindā 5. no labās) H. Buks. N. Dūze, intendants pulkvežleitnants Miķelsons. Zemgales kājnieku divīzija bija viena no 4 Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, dislocēta Daugavpils cietoksnī.
Jaunums!!: Kārlis Soste un 4. Zemgales kājnieku divīzija · Redzēt vairāk »