Satura rādītājs
8 attiecības: Alberts Einšteins, Dimensija, Gravitācija, Laiks, Planēta, Telpa, Vispārīgā relativitātes teorija, Zvaigzne.
- Jēdzieni fizikā
- Laiks
- Relativitātes teorija
- Teorētiskā fizika
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Skatīt Laiktelpa un Alberts Einšteins
Dimensija
punkts, viena dimensija — taisne, divas dimensijas — kvadrāts, trīs dimensijas — kubs un četras dimensijas — hiperkubs jeb teserakts. Dimensijas tiek lietotas, lai attēlotu raksturlīknes veidā objekta atkarību no citiem ķermeņiem.
Skatīt Laiktelpa un Dimensija
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Skatīt Laiktelpa un Gravitācija
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Skatīt Laiktelpa un Laiks
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Skatīt Laiktelpa un Planēta
Telpa
Triju dimensiju telpa atainota kā Dekarta koordinātu sistēma, lai norādītu pozīciju telpā Telpa fizikā ir triju dimensiju (garums, platums un augstums) apvienojums, kas veido visu, ko tad arī sauc par telpu.
Skatīt Laiktelpa un Telpa
Vispārīgā relativitātes teorija
Alberts Einšteins - vispārīgās relativitātes teorijas pamatlicējs. Vispārīgā relativitātes teorija (VRT) jeb vispārīgā relativitāte ir ģeometriska gravitācijas teorija, kuru 1916.
Skatīt Laiktelpa un Vispārīgā relativitātes teorija
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Skatīt Laiktelpa un Zvaigzne
Skatīt arī
Jēdzieni fizikā
- Fizikāls ķermenis
- Fizikālā sistēma
- Koherence
- Komutativitāte
- Laiktelpa
- Materiāls punkts
- Pašsakārtošanās
- Pauli princips
- Pulksteņa rādītāja kustības virziens
- Spektrs
- Standartmodelis
- Turbulence
- Vektors
- Vektoru telpa
Laiks
- Datuma maiņas līnija
- Hronoloģija
- Laika zīmogs
- Laika zīmogs (elektroniskais paraksts)
- Laiks
- Laiktelpa
- Nākotne
Relativitātes teorija
Teorētiskā fizika
Zināms kā Laiktelpas liekums.