Ātrāk nekā pārlūku!
17 attiecības: Alus pučs, Antons fon Arko-Vallijs, Ādolfs Hitlers, Bavārija, Cietums, Kara noziegumi, Kurts Eisners, Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, Nāvessods, Rūdolfs Hess, Sabiedrotie (Otrais pasaules karš), Vācija, 1910. gads, 1919. gads, 1924. gads, 1945. gads, 1958. gads.
Alus pučs
Pučam veltīta pastmarka (1935) Alus pučs, arī Hitlera pučs vai Hitlera-Lūdendorfa pučs bija Bavārijas labējo spēku neveiksmīgs mēģinājums sagrābt varu Minhenē, kas norisinājās 1923.
Jaunums!!: Landsbergas cietums un Alus pučs · Redzēt vairāk »
Antons fon Arko-Vallijs
Antons fon Arko-Vallijs (—) bija vācu monarhists, pazīstams kā Kurta Eisnera, pirmā Bavārijas premjerministra, slepkava.
Jaunums!!: Landsbergas cietums un Antons fon Arko-Vallijs · Redzēt vairāk »
Ādolfs Hitlers
Ādolfs Hitlers (dzimis, miris) bija NSDAP līderis, no 1933.
Jaunums!!: Landsbergas cietums un Ādolfs Hitlers · Redzēt vairāk »
Bavārija
Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Landsbergas cietums un Bavārija · Redzēt vairāk »
Cietums
Cietums ASV Cietums ir ēka, kurā tiek uzturēti ieslodzītie, kuri ir notiesāti par kādu smagu likumpārkāpumu.
Jaunums!!: Landsbergas cietums un Cietums · Redzēt vairāk »
Kara noziegumi
Kara noziegumi — starptautiskajās tiesībās definēti t.s. karošanas likumu pārkāpumi.
Jaunums!!: Landsbergas cietums un Kara noziegumi · Redzēt vairāk »
Kurts Eisners
Kurts Eisners (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu žurnālists, teātra kritiķis un sociāldemokrāts.
Jaunums!!: Landsbergas cietums un Kurts Eisners · Redzēt vairāk »
Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija
Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, NSDAP jeb nacistu partija, bija 1919.
Jaunums!!: Landsbergas cietums un Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija · Redzēt vairāk »
Nāvessods
Nāvessods pasaulē '''Krāsu atšifrējums:''' '''zila krāsa''': nāvessods atcelts, '''zaļa krāsa''': nāvessods atcelts visiem noziegumiem, kas nav izdarīti īpašos apstākļos (piemēram, kara laikā izdarītiem noziegumiem), '''oranža krāsa''': praksē nāvessods tiek pielietots ļoti reti, '''sarkana krāsa''': nāvessods ir likumīga soda forma. Nāvessods ir tiesiski pamatota ieslodzītā nogalināšana kā sods par nopietnu noziegumu — pamatā par slepkavību vai valsts nodevību.
Jaunums!!: Landsbergas cietums un Nāvessods · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Hess
Rūdolfs Valters Rihards Hess (dzimis, miris) bija prominents Trešā reiha politiķis, kurš darbojās kā Ādolfa Hitlera vietnieks NSDAP.
Jaunums!!: Landsbergas cietums un Rūdolfs Hess · Redzēt vairāk »
Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)
Sabiedroto un Ass valstis Otrā pasaules kara laikā. 1943. gada Sabiedroto propagandas plakāts Sabiedrotie Otrā pasaules kara laikā bija valstis, kas pakāpeniski izveidoja militāru aliansi, lai stātos pretī Ass valstīm.
Jaunums!!: Landsbergas cietums un Sabiedrotie (Otrais pasaules karš) · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Landsbergas cietums un Vācija · Redzēt vairāk »
1910. gads
1910.
Jaunums!!: Landsbergas cietums un 1910. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Landsbergas cietums un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1924. gads
1924.
Jaunums!!: Landsbergas cietums un 1924. gads · Redzēt vairāk »
1945. gads
1945.
Jaunums!!: Landsbergas cietums un 1945. gads · Redzēt vairāk »
1958. gads
1958.
Jaunums!!: Landsbergas cietums un 1958. gads · Redzēt vairāk »
