Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Aita, Arheoloģija, Austrumromas impērija, Bībele, Denizli, Frīģija, Gliemji, Jāņa atklāsmes grāmata, Kleopatra, Manuils I Komnēns, Nerons, Pamukkale, Pāvila vēstule kolosiešiem, Romas impērija, Romas Republika, Sīrija, Seleikīdu impērija, Senā Grieķija, Slimība, Tiberijs, Timurs, Turcija, Turki seldžuki, Vara laikmets, Zemestrīce, 1. gadsimts, 1097. gads, 1119. gads, 1255. gads, 13. februāris, 1402. gads, 15. marts, 4. gadsimts.
Aita
Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).
Jaunums!!: Lāodikeja un Aita · Redzēt vairāk »
Arheoloģija
Pompejos 19. gadsimta beigās Arheoloģija ((arhaīos) — ‘sens’; (-logiā) — ‘mācība’) ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus — arheoloģiskos pieminekļus (senlietas, senās celtnes, apbedījumus).
Jaunums!!: Lāodikeja un Arheoloģija · Redzēt vairāk »
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Jaunums!!: Lāodikeja un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »
Bībele
Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu, kristiešu un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, samariešu un rastafari) svēto tekstu apzīmēšanai.
Jaunums!!: Lāodikeja un Bībele · Redzēt vairāk »
Denizli
Denizli ir pilsēta Turcijas dienvidrietumos, Denizli ila administratīvais centrs.
Jaunums!!: Lāodikeja un Denizli · Redzēt vairāk »
Frīģija
Frīģijas sākotnējā teritorija (dzeltena) Mazāzijas pussalā. Ar ornanžu līniju iekrāsota Frīģijas maksimālā robeža 8. gadsimtā p.m.ē. Frīģijas galvaspilsētas Gordijas paliekas. Frīģija bija indoeiropiešu cilts frīģiešu valsts tagadējās Turcijas teritorijā Mazāzijā, kas pastāvēja pēc hetu lielvalsts sabrukuma 12.
Jaunums!!: Lāodikeja un Frīģija · Redzēt vairāk »
Gliemji
Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.
Jaunums!!: Lāodikeja un Gliemji · Redzēt vairāk »
Jāņa atklāsmes grāmata
13. gadsimta manuskripts. Jāņa atklāsmes grāmata (saīsinājums: Jņ. atkl.) ir pēdējā Jaunās Derības grāmata.
Jaunums!!: Lāodikeja un Jāņa atklāsmes grāmata · Redzēt vairāk »
Kleopatra
Kleopatra VII Filopatora (dzimusi 69. gadā p.m.ē., mirusi 30. gadā p.m.ē.) bija pēdējā hellēniskās Ēģiptes valdniece no maķedoniešu Ptolemaja dinastijas (Lagidu dinastijas).
Jaunums!!: Lāodikeja un Kleopatra · Redzēt vairāk »
Manuils I Komnēns
Manuils I Komnēns Manuils I Komnēns, Manuels I Komnenus, Manuels Lielais (dzimis, miris) bija Bizantijas imperators (1142-1180), kurš valdīja saspīlētā Bizantijas un Vidusjūras vēstures laikā.
Jaunums!!: Lāodikeja un Manuils I Komnēns · Redzēt vairāk »
Nerons
Nerons Klaudijs Cēzars Augusts Germāniks (dzimis, miris) bija Romas impērijas valdnieks no līdz.
Jaunums!!: Lāodikeja un Nerons · Redzēt vairāk »
Pamukkale
Pamukkale ( — ‘kokvilnas pils’) atrodas pie Denizli pilsētas Turcijā.
Jaunums!!: Lāodikeja un Pamukkale · Redzēt vairāk »
Pāvila vēstule kolosiešiem
Pāvila vēstule kolosiešiem ir viena no Jaunās Derības četrām ieslodzījuma vēstulēm, kuras autorību tradicionāli attiecina uz Pāvilu.
Jaunums!!: Lāodikeja un Pāvila vēstule kolosiešiem · Redzēt vairāk »
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Jaunums!!: Lāodikeja un Romas impērija · Redzēt vairāk »
Romas Republika
Romas republika bija Senās Romas valsts attīstības periods no 509.
Jaunums!!: Lāodikeja un Romas Republika · Redzēt vairāk »
Sīrija
Sīrija, oficiāli Sīrijas Arābu Republika, ir valsts Tuvajos Austrumos, dibināta 1946.
Jaunums!!: Lāodikeja un Sīrija · Redzēt vairāk »
Seleikīdu impērija
Seleikīdu impērija 281. gadā p.m.ē. Seleikīdu impērija (Autokratoría ton Seleukidón) bija maķedoniešu hellēnisma valsts, kuru no 312.
Jaunums!!: Lāodikeja un Seleikīdu impērija · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Lāodikeja un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Slimība
Slimība ir organisma funkciju traucējumi.
Jaunums!!: Lāodikeja un Slimība · Redzēt vairāk »
Tiberijs
Tiberijs, pilnā vārdā Tiberijs Cēzars Augusts (Tiberius Caesar Augustus), dzimis Tiberijs Klaudijs Nerons (Tiberius Claudius Nero) (* 42. gada p. m. ē. 16. novembrī Romā, † 37. gada 16. martā Mizenā (Misenum), Kampānijā) bija otrais Romas imperators (14—37).
Jaunums!!: Lāodikeja un Tiberijs · Redzēt vairāk »
Timurs
Timurs (Timūr, Temür, burtiski: ‘dzelzs’; dzimis, miris), arī Timurs Klibais (Timūr-e Lang) jeb eiropeizētajā versijā — Tamerlans, bija mongoļu cilmes tjurku valdnieks, Samarkandas emīrs, viens no lielākajiem iekarotājiem cilvēces vēsturē, 14.
Jaunums!!: Lāodikeja un Timurs · Redzēt vairāk »
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Jaunums!!: Lāodikeja un Turcija · Redzēt vairāk »
Turki seldžuki
Seldžuki (arī turki seldžuki; turku valodā: selçuklular; persiešu valodā: سلجوقيان Saldžūkijān; arābu valodā: سلجوق Saldžūk vai السلاجقة al-Salādžika) bija oguzu rietumtjurku atzars no kiniku cilts.
Jaunums!!: Lāodikeja un Turki seldžuki · Redzēt vairāk »
Vara laikmets
Vara laikmeta Ibērijas mūra pilsētas ''Los Millares'' rekonstrukcija Vara laikmets jeb eneolīts ir viens no aizvēstures laika periodiem, kurā darbarīki un ieroči galvenokārt tika darināti no vara.
Jaunums!!: Lāodikeja un Vara laikmets · Redzēt vairāk »
Zemestrīce
Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
Jaunums!!: Lāodikeja un Zemestrīce · Redzēt vairāk »
1. gadsimts
1.
Jaunums!!: Lāodikeja un 1. gadsimts · Redzēt vairāk »
1097. gads
1097.
Jaunums!!: Lāodikeja un 1097. gads · Redzēt vairāk »
1119. gads
1119.
Jaunums!!: Lāodikeja un 1119. gads · Redzēt vairāk »
1255. gads
1255.
Jaunums!!: Lāodikeja un 1255. gads · Redzēt vairāk »
13. februāris
13.
Jaunums!!: Lāodikeja un 13. februāris · Redzēt vairāk »
1402. gads
1402.
Jaunums!!: Lāodikeja un 1402. gads · Redzēt vairāk »
15. marts
15.
Jaunums!!: Lāodikeja un 15. marts · Redzēt vairāk »
4. gadsimts
4.
Jaunums!!: Lāodikeja un 4. gadsimts · Redzēt vairāk »
