Satura rādītājs
46 attiecības: Abrenes apriņķis, Augšpils pagasts, Baltijas valstis, Egils Levits, Gauru pagasts, Jūrmala, Kacēnu pagasts, Kurši, Kurzeme, Latgaļi, Latgale, Latgaliešu valoda, Latvieši, Latviešu valoda, Latvijas administratīvais iedalījums, Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Latvijas Republikas ekonomikas ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas Ministru kabinets, Latvijas Republikas satiksmes ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums, Latvijas Valsts prezidents, Latvijas Vēstnesis, Lībieši, Lībiešu valoda, Linavas pagasts, Metropole, Pitalova, Purvmalas pagasts, Rīga, Rīga (vēsturiskā zeme), Rīgas dome, Saeima, Sēļi, Sēlija, Upmales pagasts, Vācbaltieši, Vidzeme, Zemgaļi, Zemgale, 13. Saeima.
Abrenes apriņķis
Abrenes apriņķis (līdz 1938. gadam Jaunlatgales apriņķis) bija Latvijas Republikas (1924—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1944—1945) administratīvi teritoriālā vienība.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Abrenes apriņķis
Augšpils pagasts
Augšpils pagasts (līdz 1925. gadam Višgorodas pagasts) bija viena no Abrenes apriņķa pašvaldībām tā austrumos, PSRS pierobežā.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Augšpils pagasts
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Baltijas valstis
Egils Levits
Egils Levits (dzimis) ir latviešu politologs un politiķis.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Egils Levits
Gauru pagasts
Gauru pagasts bija viena no Abrenes apriņķa pašvaldībām tā dienvidaustrumos, PSRS pierobežā.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Gauru pagasts
Jūrmala
Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Jūrmala
Kacēnu pagasts
Kacēnu pagasts (līdz 1925. gadam Kačanovas pagasts) bija viena no Abrenes apriņķa pašvaldībām tā ziemeļos, Igaunijas un PSRS pierobežā.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Kacēnu pagasts
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Kurši
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Kurzeme
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Latgaļi
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Latgale
Latgaliešu valoda
2021. gada administratīvi teritoriālās reformas). Latgaliešu (latgalīšu) jeb latgaļu valoda (latgaļu volūda) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas dialekts.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Latgaliešu valoda
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Latvieši
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Latviešu valoda
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais un teritoriālais iedalījums (kopš 2021. gada 1. jūlija). Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums
Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums ir 2020.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Latvijas Republikas ekonomikas ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas ekonomikas ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Latvijas Republikas ekonomikas ministru uzskaitījums
Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru uzskaitījums
Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Latvijas Republikas Kultūras ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas kultūras ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums
Latvijas Republikas Ministru kabinets
Ministru kabineta logotips Latvijas Republikas Ministru kabinets ir Latvijas valsts valdība jeb valsts augstākā izpildvara.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Latvijas Republikas Ministru kabinets
Latvijas Republikas satiksmes ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas satiksmes ministri ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi kopš 1918.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Latvijas Republikas satiksmes ministru uzskaitījums
Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas tieslietu ministri kopš 1918.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums
Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas zemkopības ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums
Latvijas Valsts prezidents
Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Latvijas Valsts prezidents
Latvijas Vēstnesis
Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Latvijas Vēstnesis
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Lībieši
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Lībiešu valoda
Linavas pagasts
Linavas pagasts (līdz 1925. gadam Tolkovas pagasts) bija viena no Abrenes apriņķa pašvaldībām tā austrumos, PSRS pierobežā.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Linavas pagasts
Metropole
Metropole (mētēr — ‘māte’,, pólis — ‘pilsēta’) ir liela pilsēta, iedzīvotāju skaits tajā (nevis administratīvajās robežās, bet nepārtrauktajā pilsētas apbūves zonā) parasti pārsniedz miljonu.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Metropole
Pitalova
Pitalova ir pilsēta Krievijas Federācijā, kas no 1920.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Pitalova
Purvmalas pagasts
Purvmalas pagasts (līdz 1925. gadam Bokovas pagasts) bija viena no Abrenes apriņķa pašvaldībām tā austrumos, PSRS pierobežā.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Purvmalas pagasts
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Rīga
Rīga (vēsturiskā zeme)
Rīgas brīvpilsēta ar savu landfogteju Livonijas kartē (1561—1582). Rīgas vēsturiskā zeme ir viena no Latviešu vēsturisko zemju likuma apspriešanas gaitā ierosinātām vēsturiskajām zemēm, ietverot Rīgas pilsētu un daļu no Pierīgas novadiem.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Rīga (vēsturiskā zeme)
Rīgas dome
Rīgas dome ir Rīgas pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Rīgas dome
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Saeima
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Sēļi
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Sēlija
Upmales pagasts
Upmales pagasts bija viena no Abrenes apriņķa pašvaldībām tā ziemeļaustrumos, PSRS pierobežā.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Upmales pagasts
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Vācbaltieši
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Vidzeme
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Zemgaļi
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un Zemgale
13. Saeima
13.
Skatīt Latviešu vēsturisko zemju likums un 13. Saeima