Ātrāk nekā pārlūku!
34 attiecības: Alberinga Ministru kabinets, Aleksandrs Jegorovs, Anastass Mikojans, Ansis Buševics, Baltā kustība, Baltijas Antante, Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā, Boriss Savinkovs, Briāna-Keloga pakts, Fēlikss Cielēns, Fricis Menders, Hermanis Albats, Hugo Rozenšteins, Jānis Seskis, Kārlis Ozols, Kārlis Zariņš (diplomāts), Latviešu zemnieku savienība, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas okupācija (1940), Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā, Latvijas—Krievijas miera līgums, Maksims Ļitvinovs, Mārtiņš Hartmanis, Padomju Savienība, Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934), Pjotrs Vrangelis, Rainis, Rīgas vagonbūves rūpnīca, Ringolds Kalnings, Roberts Bīlmanis, Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, Skujenieka 1. Ministru kabinets, Ulmaņa 2. Ministru kabinets, Vilhelms Munters.
Alberinga Ministru kabinets
Artura Alberinga vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Alberinga Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Jegorovs
Aleksandrs Jegorovs (dzimis, miris) bija padomju karavadonis, PSRS maršals.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Aleksandrs Jegorovs · Redzēt vairāk »
Anastass Mikojans
Anastass Mikojans (dzimis, miris) bija armēņu izcelsmes padomju politiķis.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Anastass Mikojans · Redzēt vairāk »
Ansis Buševics
Ansis Buševics (—) bija Latvijas politiķis, Tautas padomes, Satversmes sapulces, kā arī 1. un 4. Saeimas deputāts, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Ansis Buševics · Redzēt vairāk »
Baltā kustība
Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Baltā kustība · Redzēt vairāk »
Baltijas Antante
Bulduru konferences delegāti un novērotāji. Sēdi vada Latvijas ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Baltijas valstu ārlietu ministriju vadītāji 1921. gada decembrī. No kreisās: Petrs Klims (Lietuva), Zigfrīds A. Meierovics (Latvija), Rūdolfs Holsti (Somija), Ants Pīps (Igaunija). Latvijas un Igaunijas aizsardzības savienības līguma parakstīšana Tallinā 1923. gada 1. novembrī. Latvijas delegācija labajā pusē, Igaunijas delegācija kreisajā pusē. Baltijas valstu ārlietu ministri 5. konferencē 1936. gada 10. decembrī (no kreisās Stasis Lozoraitis, Vilhelms Munters, Frīdrihs Akels). Latvijas, Lietuvas un Igaunijas līguma parakstītāji (Ženēvā, 1934. gada 12. septembrī). Baltijas ārlietu ministru konference Tallinā, 1937. gada decembris. Baltijas Antante jeb Baltijas savienība bija starpvalstu savienība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju, kas pakāpeniski izveidojās no 1919.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Baltijas Antante · Redzēt vairāk »
Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā
1937. gada Pasaules izstādē. Neskaidrās jauno valstu robežas, 1920 Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā attiecas uz Latviju, Lietuvu un Igauniju, kā arī Polijas Otro republiku un Somiju, kuras arī uzskatīja par Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā · Redzēt vairāk »
Boriss Savinkovs
Boriss Savinkovs (—) bija krievu politiskais darbinieks un terorists, viens no eseru partijas līderiem.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Boriss Savinkovs · Redzēt vairāk »
Briāna-Keloga pakts
Briāna-Keloga pakts bija starpvalstu līgums, kas tika noslēgts 1928.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Briāna-Keloga pakts · Redzēt vairāk »
Fēlikss Cielēns
Fēlikss Cielēns (—) bija Latvijas jurists, politiķis, rakstnieks un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Fēlikss Cielēns · Redzēt vairāk »
Fricis Menders
Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Fricis Menders (1885—1971) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, viens no ievērojamākajiem LSDSP biedriem, Satversmes sapulces (1920—1922) un 1.—4. Saeimas deputāts no LSDSP saraksta (1922—1934).
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Fricis Menders · Redzēt vairāk »
Hermanis Albats
Hermanis Albats (—) bija latviešu jurists, tiesībnieks, zinātnieks, diplomāts, profesors, dzejnieks un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Hermanis Albats · Redzēt vairāk »
Hugo Rozenšteins
Hugo Rozenšteins (—) bija Latvijas armijas ģenerālis.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Hugo Rozenšteins · Redzēt vairāk »
Jānis Seskis
Jānis Seskis (dzimis, miris) bija skolotājs un Latvijas diplomāts.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Jānis Seskis · Redzēt vairāk »
Kārlis Ozols
Kārlis Ozols ( —) bija Latvijas diplomāts, publicists.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Kārlis Ozols · Redzēt vairāk »
Kārlis Zariņš (diplomāts)
Zviedrijas karalis Gustavs V, Valsts prezidents Gustavs Zemgals un sūtnis Zariņš (1927). Ēka 83-102 Eaton Square, kurā agrāk atradās Latvijas sūtniecība Apvienotajā Karalistē (1925-1963). LR Valsts kancelejas paziņojums nr. 48 LR ārlietu ministram par Ministru kabineta 17.05.1940. lēmumu piešķirt K. Zariņam ārkārtējās pilnvaras. Kārlis Reinholds Zariņš (—) bija Latvijas Republikas diplomāts, no 1933.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Kārlis Zariņš (diplomāts) · Redzēt vairāk »
Latviešu zemnieku savienība
Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Latviešu zemnieku savienība · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā
Latvijas un PSRS līguma par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā pirmā un pēdējā lappuse. (Oriģināls latviešu valodā) Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā bija starptautisks līgums starp Latviju un PSRS, ko 1932.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā · Redzēt vairāk »
Latvijas—Krievijas miera līgums
Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā. Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Latvijas—Krievijas miera līgums · Redzēt vairāk »
Maksims Ļitvinovs
Maksims Ļitvinovs (dzimis kā Meirs-Henohs Vallahs, miris) bija ebreju izcelsmes padomju politiķis.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Maksims Ļitvinovs · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Hartmanis
Mārtiņš Hartmanis ( —) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Mārtiņš Hartmanis · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)
Parlamentārā demokrātija Latvijā sākās ar Satversmes sapulces ievēlēšanu 1920.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934) · Redzēt vairāk »
Pjotrs Vrangelis
Pjotrs Vrangelis jeb Pēteris Vrangelis (—) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks un vēlāk viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Pjotrs Vrangelis · Redzēt vairāk »
Rainis
Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Rainis · Redzēt vairāk »
Rīgas vagonbūves rūpnīca
Rīgas vagonbūves rūpnīcas ēka 2009. gadā AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) ir maksātnespējīga Latvijas akciju sabiedrība, kas nodarbojās ar sliežu transporta ritošā sastāva ražošanu, modernizāciju un remontu, kā arī komplektējošo daļu ražošanu.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Rīgas vagonbūves rūpnīca · Redzēt vairāk »
Ringolds Kalnings
Ringolds Kalnings ( —) bija Latvijas politiķis, vairākkārtējs Latvijas finanšu ministrs 1920.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Ringolds Kalnings · Redzēt vairāk »
Roberts Bīlmanis
Roberts Bīlmanis (līdz 1928. gadam Bildermanis; —) bija Latvijas pedagogs un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Roberts Bīlmanis · Redzēt vairāk »
Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS
Savstarpējās palīdzības pakta starp Latviju un PSRS parakstīšana Maskavas Kremlī. Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, pazīstams arī kā Bāzu līgums, bija Padomju Savienības uzspiests starptautisks līgums starp Latviju un PSRS, ko pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS · Redzēt vairāk »
Skujenieka 1. Ministru kabinets
Skujenieka Ministru kabineta sēde 1926. gada decembrī. Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Skujenieka 1. Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Ulmaņa 2. Ministru kabinets
Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Ulmaņa 2. Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Vilhelms Munters
Gothards Vilhelms Nikolajs Munters (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas diplomāts, ārlietu ministrs (1936—1940).
Jaunums!!: Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) un Vilhelms Munters · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Latvijas - Padomju attiecības (1920 - 1940).
