Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Latvijas flora

Indekss Latvijas flora

Latvijas flora ir paparžaugu un ziedaugu sugu kopums, kas veidojies Latvijas teritorijā kopš tā atbrīvojās no ledāja un tā kušanas ūdeņiem (apm. pirms 12 000 gadu).

Satura rādītājs

  1. 23 attiecības: Augājs, Baltijas ledus ezers, Botānika, Dainas, Enciklopēdija, Flora, Hermanis Samsons, Holocēns, Kanādas zeltgalvīte, Labība, Laima Tabaka, Latvijas ģeogrāfija, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Botānikas laboratorija, Lauksaimniecība, Ledājs, Mežsaimniecība, Nezāles, Ošlapu kļava, Paparžaugi, Piejūras zemiene, Segsēkļi, Sosnovska latvānis, Tundra.

Augājs

Augājs jeb veģetācija (no vegetare — 'augt') vispārīgā izpratnē apzīmē augu valsti, kas klāj zemes virskārtu kādā reģionā.

Skatīt Latvijas flora un Augājs

Baltijas ledus ezers

Baltijas ledus ezers (pirms aptuveni 12 000 gadiem) Baltijas ledus ezers bija auksts saldūdens baseins tagadējās Baltijas jūras ieplakas dienvidu un centrālajā daļā, kas izveidojās pēdējā ledus laikmeta beigās no Ziemeļeiropas ledāja kušanas ūdeņiem un pastāvēja pleistocēna epohas noslēgumā (pirms aptuveni — gadiem).

Skatīt Latvijas flora un Baltijas ledus ezers

Botānika

Botānika ir zinātne par augiem Botānika ((botanē) — ‘augs’) ir bioloģijas zinātne, kas pēta augus un to dzīvības norises.

Skatīt Latvijas flora un Botānika

Dainas

Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.

Skatīt Latvijas flora un Dainas

Enciklopēdija

Brockhaus enciklopēdija, 1902 Enciklopēdija (no, kas savukārt cēlies no — ‘apmācīšanā pilnā aplī’; — ‘aplis’, — ‘apmācīšana’) ir rakstisks, zinātnisks izdevums, kurā ir sistemātiskas ziņas par daudzu zinātņu jautājumiem.

Skatīt Latvijas flora un Enciklopēdija

Flora

Flora (no  — 'ziedēt') — vēsturiski izveidojies augu sugu kopums kādā noteiktā teritorijā.

Skatīt Latvijas flora un Flora

Hermanis Samsons

Hermanis Samsons (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un teologs, Vidzemes superintendents, Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas profesors un daudzu grāmatu autors.

Skatīt Latvijas flora un Hermanis Samsons

Holocēns

Jūras līmeņa izmaiņas holocēnā Holocēns jeb pēcledus laikmets ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12 000 gadiem un turpinās arī mūsdienās.

Skatīt Latvijas flora un Holocēns

Kanādas zeltgalvīte

Kanādas zeltgalvīte jeb Kanādas zeltslotiņa (Solidago canadensis) ir kurvjziežu dzimtas augu suga, kuras dabiskais izplatības areāls atrodas Ziemeļamerikā, taču tā ir ieviesta un sekmīgi izplatījusies invazīva suga arī daudzviet Eiropā, tostarp Latvijā.

Skatīt Latvijas flora un Kanādas zeltgalvīte

Labība

Mieži, auzas un pārtikas produkti, kas izgatavoti no labības Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus.

Skatīt Latvijas flora un Labība

Laima Tabaka

Laima Tabaka, dzimusi Laima Melnalksne (1924 - 2000) bija latviešu bioloģe, botāniķe, Dr.

Skatīt Latvijas flora un Laima Tabaka

Latvijas ģeogrāfija

Latvija no kosmosa 2003. gada martā Rīgas līcis pie Daugavgrīvas. 2006. gada 29. janvāris Latvija atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Skatīt Latvijas flora un Latvijas ģeogrāfija

Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Botānikas laboratorija

A. Kronvalda bulv. 4, bijusī RPI laboratoriju māja, celta 1901. g. arh. J.Kohs (foto M. Strīķis) Botānikas laboratorija ir pētnieku botāniķu grupa, kas, saglabājot pēctecību, kopš 1951.

Skatīt Latvijas flora un Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Botānikas laboratorija

Lauksaimniecība

Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.

Skatīt Latvijas flora un Lauksaimniecība

Ledājs

Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.

Skatīt Latvijas flora un Ledājs

Mežsaimniecība

Vācijā Mežsaimniecība ir uzņēmējdarbības un augkopības nozare, kas nodarbojas ar meža stādīšanu, uzlabošanu, efektīvu meža zemes apsaimniekošanu un izmantošanu.

Skatīt Latvijas flora un Mežsaimniecība

Nezāles

Rudzupuķe Parastais kokalis Nezāles ir augu sugas, kas pret cilvēka gribu ieviešas apstādītajās platībās.

Skatīt Latvijas flora un Nezāles

Ošlapu kļava

Ošlapu kļava (Acer negundo) ir spēcīga un ātraudzīga koku, retāk krūmu suga, kuras dabiskais izplatības areāls atrodas Ziemeļamerikā, taču tā ir ieviesta un sekmīgi izplatījusies arī daudzviet Eiropā, tostarp Latvijā.

Skatīt Latvijas flora un Ošlapu kļava

Paparžaugi

Paparžaugu nodalījums (Pteridophyta) mērenajā joslā pārstāvēts vienīgi ar lakstaugiem, tropu joslā — arī ar kokveida papardēm.

Skatīt Latvijas flora un Paparžaugi

Piejūras zemiene

Piejūras zemiene ir dabas apgabals Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.

Skatīt Latvijas flora un Piejūras zemiene

Segsēkļi

Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu).

Skatīt Latvijas flora un Segsēkļi

Sosnovska latvānis

Sosnovska latvānis ir latvāņu ģints suga, kas Latvijā ieviesta mākslīgi (introducēta).

Skatīt Latvijas flora un Sosnovska latvānis

Tundra

Vrangeļa salā Tundra (no — ‘bezmeža kalns’) ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ.

Skatīt Latvijas flora un Tundra