Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Holocēns

Indekss Holocēns

Jūras līmeņa izmaiņas holocēnā Holocēns jeb pēcledus laikmets ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12 000 gadiem un turpinās arī mūsdienās.

Satura rādītājs

  1. 64 attiecības: Abavas rumba, Alūksnes augstiene, Aleirīti, Alkšņi, Ancilus ezers, Atlantijas okeāns, Augi, Ģeoloģiskā epoha, Balandas, Baltijas jūra, Baltijas ledus ezers, Bērzi, Daugava, Driādes, Drupieži, Egles, Fauna, Flora, Glacioizostāze, Gliemeņvēži, Gliemenes, Gliemji, Gobas, Grants, Jūra, Jūras transgresija, Jēkabpils, Joldijas jūra, Kainozojs, Klimats, Kontinentu dreifs, Kramaļģes, Kurzeme, Kurzemes pussala, Kvartārs, Lakstaugs, Latvija, Lazdas, Ledājs, Ledus laikmets, Liepas, Litorīnas jūra, Māls, Mežs, Medema purvs, Okeāns, Okte, Ozoli, Paleontoloģija, Pleistocēns, ... Izvērst indekss (14 vairāk) »

  2. Vēstures periodi

Abavas rumba

Abavas rumba ir vairākpakāpju ūdenskritums Abavas upes vidustecē 4 km lejpus Sabiles Abavas senlejas dabas parka teritorijā.

Skatīt Holocēns un Abavas rumba

Alūksnes augstiene

Alūksnes un Hānjas augstienes satelītuzņēmums 2003. gada martā. Aizsalušie ezeri un sniega klātās augstienes ir bālākā krāsā. Ar melnu līniju iezīmētas valstu robežas. Alūksnes augstiene (agrāk arī Ziemeļaustrumu Vidzemes augstiene) ir dabas apgabals Latvijas ziemeļaustrumos.

Skatīt Holocēns un Alūksnes augstiene

Aleirīti

Aleirīti (no sengr. ἄλευρον - "milti") ir irdeni drupu ieži, kas sastāv pārsvarā no kvarca, laukšpata un vizlas graudiņiem, kuru izmērs ir 0,1 — 0,01 mm (pēc citas klasifikācijas 0,05 — 0,005 mm), tādējādi granulometriski ierindojoties starp māliem un smiltīm.

Skatīt Holocēns un Aleirīti

Alkšņi

Alkšņi (Alnus) ir bērzu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas aptuveni 30 sugas.

Skatīt Holocēns un Alkšņi

Ancilus ezers

Ancilus ezers Ancilus ezers bija auksts saldūdens ezers tagadējās Baltijas jūras vietā pirms aptuveni 9500—7500 gadiem.

Skatīt Holocēns un Ancilus ezers

Atlantijas okeāns

Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.

Skatīt Holocēns un Atlantijas okeāns

Augi

Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Skatīt Holocēns un Augi

Ģeoloģiskā epoha

Ģeoloģiskā epoha ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskais perioda apakšintervāls, kurš tiek sadalīts mazākās vienībās — laikmetos.

Skatīt Holocēns un Ģeoloģiskā epoha

Balandas

Balandas ir daudzgadīgu vai viengadīgu augu ģints, kuras sugas sastopamas gandrīz visā pasaulē.

Skatīt Holocēns un Balandas

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Skatīt Holocēns un Baltijas jūra

Baltijas ledus ezers

Baltijas ledus ezers (pirms aptuveni 12 000 gadiem) Baltijas ledus ezers bija auksts saldūdens baseins tagadējās Baltijas jūras ieplakas dienvidu un centrālajā daļā, kas izveidojās pēdējā ledus laikmeta beigās no Ziemeļeiropas ledāja kušanas ūdeņiem un pastāvēja pleistocēna epohas noslēgumā (pirms aptuveni — gadiem).

Skatīt Holocēns un Baltijas ledus ezers

Bērzi

Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.

Skatīt Holocēns un Bērzi

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Skatīt Holocēns un Daugava

Driādes

Driādes (Dryas) ir rožu dzimtas ģints.

Skatīt Holocēns un Driādes

Drupieži

Konglomerāts Drupieži, arī klastiskie jeb terigēnie ieži ir nogulumieži, kas pilnībā vai pārsvarā sastāv no dažādu iežu un minerālu lauskām (daļiņām).

Skatīt Holocēns un Drupieži

Egles

Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.

Skatīt Holocēns un Egles

Fauna

Vienkārša salas faunas shēma - visas tās dzīvnieku sugas uzsvērtas kastē. Fauna ir dzīvnieku valsts, kādā konkrētā reģionā vai laikā.

Skatīt Holocēns un Fauna

Flora

Flora (no  — 'ziedēt') — vēsturiski izveidojies augu sugu kopums kādā noteiktā teritorijā.

Skatīt Holocēns un Flora

Glacioizostāze

Glacioizostāzes ātrums dažādas zemeslodes vietās. Glacioizostāze ir litosfēras vertikāla kustība, ko izraisa virs tās esošā ledāja masas palielināšanās vai samazināšanās.

Skatīt Holocēns un Glacioizostāze

Gliemeņvēži

Gliemeņvēži jeb ostrakodi (Ostracoda) ir vēžveidīgo apakštipa klase.

Skatīt Holocēns un Gliemeņvēži

Gliemenes

Gliemenes jeb divvāku gliemji (Bivalvia) ir gliemju tipa (Mollusca) klase, kuru raksturīgākā īpašība ir čaula, kas sastāv no diviem vāciņiem, kuri atrodas ķermeņa sānos, kā arī pilnīga galvas redukcija.

Skatīt Holocēns un Gliemenes

Gliemji

Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.

Skatīt Holocēns un Gliemji

Gobas

Gobas jeb vīksnas (Ulmus) ir gobu dzimtas ģints vasarzaļi koki.

Skatīt Holocēns un Gobas

Grants

No 5 līdz 15 mm diametra grants Grants ir iežu dēdēšanā radies irdens vai rupjgraudains nogulumiezis.

Skatīt Holocēns un Grants

Jūra

300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.

Skatīt Holocēns un Jūra

Jūras transgresija

Bēringa zemes tilta izzušana starp Āziju un Aļasku Jūras transgresija (no "pāri iet") ir ģeoloģisks process, kurā paaugstinās jūras līmenis, krasta līnija pārvietojas uz augstākām vietām, izraisot sauszemes applūšanu.

Skatīt Holocēns un Jūras transgresija

Jēkabpils

Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.

Skatīt Holocēns un Jēkabpils

Joldijas jūra

Joldijas jūra Joldijas jūra bija auksts sāļūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā, kas izveidojās no Baltijas ledus ezera un pastāvēja preboreālajā klimatiskajā periodā (pirms aptuveni 10 300—9500 gadiem).

Skatīt Holocēns un Joldijas jūra

Kainozojs

Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.

Skatīt Holocēns un Kainozojs

Klimats

ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.

Skatīt Holocēns un Klimats

Kontinentu dreifs

Sibīrijas kontinentu. 1858. gada ilustrācija, kurā demonstrēts, ka mūsdienu kontinenti agrāk veidojuši vienotu kontinentu Kontinentu dreifs ir Zemes kontinentu pārvietošanās attiecībā pret citiem kontinentiem.

Skatīt Holocēns un Kontinentu dreifs

Kramaļģes

Kramaļģes jeb diatomas (Bacillariophyceae) ir dabā plaši izplatīta aļģu grupa.

Skatīt Holocēns un Kramaļģes

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Holocēns un Kurzeme

Kurzemes pussala

Kurzemes pussalas galējais ziemeļu punkts — Kolkasrags Kurzemes pussala ir Rietumlatvijas ziemeļdaļa starp Baltijas jūru rietumos un Rīgas līci austrumos.

Skatīt Holocēns un Kurzemes pussala

Kvartārs

Kvartārs jeb antropogēns ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā.

Skatīt Holocēns un Kvartārs

Lakstaugs

Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.

Skatīt Holocēns un Lakstaugs

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Skatīt Holocēns un Latvija

Lazdas

Lazdas (Corylus) ir neliela bērzu dzimtas ģints — krūmi un koki.

Skatīt Holocēns un Lazdas

Ledājs

Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.

Skatīt Holocēns un Ledājs

Ledus laikmets

Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.

Skatīt Holocēns un Ledus laikmets

Liepas

thumb Liepas (Tilia) ir malvu dzimtas koku ģints, kurā ietilpst aptuveni 30 sugas.

Skatīt Holocēns un Liepas

Litorīnas jūra

Litorīnas jūra Litorīnas jūra bija sājūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā pirms aptuveni 7500—4000 gadiem, kad jūras transgresijas dēļ atjaunojās Ancilus ezera savienojums ar Atlantijas okeānu un caur tagadējo Kategatu tajā ieplūda sāļāks ūdens.

Skatīt Holocēns un Litorīnas jūra

Māls

Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.

Skatīt Holocēns un Māls

Mežs

Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.

Skatīt Holocēns un Mežs

Medema purvs

Medema purvs ir purvs Rīgas dienvidu daļā Ziepniekkalna apkaimē, Mārupes novada austrumu daļā, Olaines novada ziemeļu daļā un Ķekavas novada ziemeļrietumu daļā starp Jaunmārupi un Baložiem.

Skatīt Holocēns un Medema purvs

Okeāns

Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.

Skatīt Holocēns un Okeāns

Okte

Okte ir ciems Talsu novada Laucienes pagastā.

Skatīt Holocēns un Okte

Ozoli

Ozoli (Quercus) ir dižskābaržu dzimtas koku un krūmu ģints, kurā ietilpst aptuveni 450 sugas.

Skatīt Holocēns un Ozoli

Paleontoloģija

Pārakmeņojusies ''Barracudasauroides panxianensis'' fosilija. Organismu fosilijas ir paleontologu izpētes objekti Paleontoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta dažādu ģeoloģisko laikmetu organismu paliekas un to attīstību laika gaitā.

Skatīt Holocēns un Paleontoloģija

Pleistocēns

Pleistocēns bija kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas ilga no 2,588 miljona līdz aptuveni 12 000 gadiem pirms mūsdienām un ietvēra Zemes pēdējo periodu ar vairākiem glaciāliem (apledojumiem).

Skatīt Holocēns un Pleistocēns

Priedes

Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.

Skatīt Holocēns un Priedes

Priekule

Priekule ir pilsēta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novadā.

Skatīt Holocēns un Priekule

Pundurbērzs

Pundurbērzs (Betula nana) ir bērzu dzimtas suga.

Skatīt Holocēns un Pundurbērzs

Putekšņi

Dažādu ziedaugu putekšņi Putekšņi ir ziedaugu sporu un vīrišķo dzimumšūnu — mikrogametofīti, kas attīstās putekšņu ligzdā, sajaukums.

Skatīt Holocēns un Putekšņi

Rīgas līcis

Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.

Skatīt Holocēns un Rīgas līcis

Rēzekne

Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.

Skatīt Holocēns un Rēzekne

Rundēni

Rundēni (arī Rundāni) ir ciems Ludzas novada Rundēnu pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Holocēns un Rundēni

Skābarži

Skābarži ir bērzu dzimtas ģints.

Skatīt Holocēns un Skābarži

Smiltis

Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.

Skatīt Holocēns un Smiltis

Tiņģere

Tiņģere ir apdzīvota vieta Talsu novada Īves pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Holocēns un Tiņģere

Valsts

Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.

Skatīt Holocēns un Valsts

Vērmele

Vērmele, arī pelene (Artemisia absinthium) ir daudzgadīgs 60–120 cm augsts kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar spēcīgi rūgtenu smaržu un garšu, kura dabiskā izplatības vide ir Eirāzija un Ziemeļāfrika.

Skatīt Holocēns un Vērmele

Ventspils

Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.

Skatīt Holocēns un Ventspils

Zentene

Zentene ir ciems Latvijā, Tukuma novada Zentenes pagasta centrs autoceļu V1437 (Bieļas—Kaive—Lamiņi—Zentene), V1435 (Līgas—Zentene—Rideļi) un V1364 (Balgale—Zentene) krustojumā.

Skatīt Holocēns un Zentene

Skatīt arī

Vēstures periodi

Zināms kā Holocēna ēra, Pēcledus laikmets.

, Priedes, Priekule, Pundurbērzs, Putekšņi, Rīgas līcis, Rēzekne, Rundēni, Skābarži, Smiltis, Tiņģere, Valsts, Vērmele, Ventspils, Zentene.