Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Holocēns

Indekss Holocēns

Jūras līmeņa izmaiņas holocēnā Holocēns jeb pēcledus laikmets ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12 000 gadiem un turpinās arī mūsdienās.

64 attiecības: Abavas rumba, Alūksnes augstiene, Aleirīti, Alkšņi, Ancilus ezers, Atlantijas okeāns, Augi, Ģeoloģiskā epoha, Balandas, Baltijas jūra, Baltijas ledus ezers, Bērzi, Daugava, Driādes, Drupieži, Egles, Fauna, Flora, Glacioizostāze, Gliemeņvēži, Gliemenes, Gliemji, Gobas, Grants, Jūra, Jūras transgresija, Jēkabpils, Joldijas jūra, Kainozojs, Klimats, Kontinentu dreifs, Kramaļģes, Kurzeme, Kurzemes pussala, Kvartārs, Lakstaugs, Latvija, Lazdas, Ledājs, Ledus laikmets, Liepas, Litorīnas jūra, Māls, Mežs, Medema purvs, Okeāns, Okte, Ozoli, Paleontoloģija, Pleistocēns, ..., Priedes, Priekule, Pundurbērzs, Putekšņi, Rīgas līcis, Rēzekne, Rundēni, Skābarži, Smiltis, Tiņģere, Valsts, Vērmele, Ventspils, Zentene. Izvērst indekss (14 vairāk) »

Abavas rumba

Abavas rumba ir vairākpakāpju ūdenskritums Abavas upes vidustecē 4 km lejpus Sabiles Abavas senlejas dabas parka teritorijā.

Jaunums!!: Holocēns un Abavas rumba · Redzēt vairāk »

Alūksnes augstiene

Alūksnes un Hānjas augstienes satelītuzņēmums 2003. gada martā. Aizsalušie ezeri un sniega klātās augstienes ir bālākā krāsā. Ar melnu līniju iezīmētas valstu robežas. Alūksnes augstiene (agrāk arī Ziemeļaustrumu Vidzemes augstiene) ir dabas apgabals Latvijas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Holocēns un Alūksnes augstiene · Redzēt vairāk »

Aleirīti

Aleirīti (no sengr. ἄλευρον - "milti") ir irdeni drupu ieži, kas sastāv pārsvarā no kvarca, laukšpata un vizlas graudiņiem, kuru izmērs ir 0,1 — 0,01 mm (pēc citas klasifikācijas 0,05 — 0,005 mm), tādējādi granulometriski ierindojoties starp māliem un smiltīm.

Jaunums!!: Holocēns un Aleirīti · Redzēt vairāk »

Alkšņi

Alkšņi (Alnus) ir bērzu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas aptuveni 30 sugas.

Jaunums!!: Holocēns un Alkšņi · Redzēt vairāk »

Ancilus ezers

Ancilus ezers Ancilus ezers bija auksts saldūdens ezers tagadējās Baltijas jūras vietā pirms aptuveni 9500—7500 gadiem.

Jaunums!!: Holocēns un Ancilus ezers · Redzēt vairāk »

Atlantijas okeāns

Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.

Jaunums!!: Holocēns un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »

Augi

Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Holocēns un Augi · Redzēt vairāk »

Ģeoloģiskā epoha

Ģeoloģiskā epoha ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskais perioda apakšintervāls, kurš tiek sadalīts mazākās vienībās — laikmetos.

Jaunums!!: Holocēns un Ģeoloģiskā epoha · Redzēt vairāk »

Balandas

Balandas ir daudzgadīgu vai viengadīgu augu ģints, kuras sugas sastopamas gandrīz visā pasaulē.

Jaunums!!: Holocēns un Balandas · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Holocēns un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltijas ledus ezers

Baltijas ledus ezers (pirms aptuveni 12 000 gadiem) Baltijas ledus ezers bija auksts saldūdens baseins tagadējās Baltijas jūras ieplakas dienvidu un centrālajā daļā, kas izveidojās pēdējā ledus laikmeta beigās no Ziemeļeiropas ledāja kušanas ūdeņiem un pastāvēja pleistocēna epohas noslēgumā (pirms aptuveni — gadiem).

Jaunums!!: Holocēns un Baltijas ledus ezers · Redzēt vairāk »

Bērzi

Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.

Jaunums!!: Holocēns un Bērzi · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Holocēns un Daugava · Redzēt vairāk »

Driādes

Driādes (Dryas) ir rožu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Holocēns un Driādes · Redzēt vairāk »

Drupieži

Konglomerāts Drupieži, arī klastiskie jeb terigēnie ieži ir nogulumieži, kas pilnībā vai pārsvarā sastāv no dažādu iežu un minerālu lauskām (daļiņām).

Jaunums!!: Holocēns un Drupieži · Redzēt vairāk »

Egles

Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.

Jaunums!!: Holocēns un Egles · Redzēt vairāk »

Fauna

Vienkārša salas faunas shēma - visas tās dzīvnieku sugas uzsvērtas kastē. Fauna ir dzīvnieku valsts, kādā konkrētā reģionā vai laikā.

Jaunums!!: Holocēns un Fauna · Redzēt vairāk »

Flora

Flora (no  — 'ziedēt') — vēsturiski izveidojies augu sugu kopums kādā noteiktā teritorijā.

Jaunums!!: Holocēns un Flora · Redzēt vairāk »

Glacioizostāze

Glacioizostāzes ātrums dažādas zemeslodes vietās. Glacioizostāze ir litosfēras vertikāla kustība, ko izraisa virs tās esošā ledāja masas palielināšanās vai samazināšanās.

Jaunums!!: Holocēns un Glacioizostāze · Redzēt vairāk »

Gliemeņvēži

Gliemeņvēži jeb ostrakodi (Ostracoda) ir vēžveidīgo apakštipa klase.

Jaunums!!: Holocēns un Gliemeņvēži · Redzēt vairāk »

Gliemenes

Gliemenes jeb divvāku gliemji (Bivalvia) ir gliemju tipa (Mollusca) klase, kuru raksturīgākā īpašība ir čaula, kas sastāv no diviem vāciņiem, kuri atrodas ķermeņa sānos, kā arī pilnīga galvas redukcija.

Jaunums!!: Holocēns un Gliemenes · Redzēt vairāk »

Gliemji

Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.

Jaunums!!: Holocēns un Gliemji · Redzēt vairāk »

Gobas

Gobas jeb vīksnas (Ulmus) ir gobu dzimtas ģints vasarzaļi koki.

Jaunums!!: Holocēns un Gobas · Redzēt vairāk »

Grants

No 5 līdz 15 mm diametra grants Grants ir iežu dēdēšanā radies irdens vai rupjgraudains nogulumiezis.

Jaunums!!: Holocēns un Grants · Redzēt vairāk »

Jūra

300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.

Jaunums!!: Holocēns un Jūra · Redzēt vairāk »

Jūras transgresija

Bēringa zemes tilta izzušana starp Āziju un Aļasku Jūras transgresija (no "pāri iet") ir ģeoloģisks process, kurā paaugstinās jūras līmenis, krasta līnija pārvietojas uz augstākām vietām, izraisot sauszemes applūšanu.

Jaunums!!: Holocēns un Jūras transgresija · Redzēt vairāk »

Jēkabpils

Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.

Jaunums!!: Holocēns un Jēkabpils · Redzēt vairāk »

Joldijas jūra

Joldijas jūra Joldijas jūra bija auksts sāļūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā, kas izveidojās no Baltijas ledus ezera un pastāvēja preboreālajā klimatiskajā periodā (pirms aptuveni 10 300—9500 gadiem).

Jaunums!!: Holocēns un Joldijas jūra · Redzēt vairāk »

Kainozojs

Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Holocēns un Kainozojs · Redzēt vairāk »

Klimats

ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.

Jaunums!!: Holocēns un Klimats · Redzēt vairāk »

Kontinentu dreifs

Sibīrijas kontinentu. 1858. gada ilustrācija, kurā demonstrēts, ka mūsdienu kontinenti agrāk veidojuši vienotu kontinentu Kontinentu dreifs ir Zemes kontinentu pārvietošanās attiecībā pret citiem kontinentiem.

Jaunums!!: Holocēns un Kontinentu dreifs · Redzēt vairāk »

Kramaļģes

Kramaļģes jeb diatomas (Bacillariophyceae) ir dabā plaši izplatīta aļģu grupa.

Jaunums!!: Holocēns un Kramaļģes · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Holocēns un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Kurzemes pussala

Kurzemes pussalas galējais ziemeļu punkts — Kolkasrags Kurzemes pussala ir Rietumlatvijas ziemeļdaļa starp Baltijas jūru rietumos un Rīgas līci austrumos.

Jaunums!!: Holocēns un Kurzemes pussala · Redzēt vairāk »

Kvartārs

Kvartārs jeb antropogēns ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā.

Jaunums!!: Holocēns un Kvartārs · Redzēt vairāk »

Lakstaugs

Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.

Jaunums!!: Holocēns un Lakstaugs · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Holocēns un Latvija · Redzēt vairāk »

Lazdas

Lazdas (Corylus) ir neliela bērzu dzimtas ģints — krūmi un koki.

Jaunums!!: Holocēns un Lazdas · Redzēt vairāk »

Ledājs

Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.

Jaunums!!: Holocēns un Ledājs · Redzēt vairāk »

Ledus laikmets

Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.

Jaunums!!: Holocēns un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »

Liepas

thumb Liepas (Tilia) ir malvu dzimtas koku ģints, kurā ietilpst aptuveni 30 sugas.

Jaunums!!: Holocēns un Liepas · Redzēt vairāk »

Litorīnas jūra

Litorīnas jūra Litorīnas jūra bija sājūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā pirms aptuveni 7500—4000 gadiem, kad jūras transgresijas dēļ atjaunojās Ancilus ezera savienojums ar Atlantijas okeānu un caur tagadējo Kategatu tajā ieplūda sāļāks ūdens.

Jaunums!!: Holocēns un Litorīnas jūra · Redzēt vairāk »

Māls

Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.

Jaunums!!: Holocēns un Māls · Redzēt vairāk »

Mežs

Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.

Jaunums!!: Holocēns un Mežs · Redzēt vairāk »

Medema purvs

Medema purvs ir purvs Rīgas dienvidu daļā Ziepniekkalna apkaimē, Mārupes novada austrumu daļā, Olaines novada ziemeļu daļā un Ķekavas novada ziemeļrietumu daļā starp Jaunmārupi un Baložiem.

Jaunums!!: Holocēns un Medema purvs · Redzēt vairāk »

Okeāns

Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.

Jaunums!!: Holocēns un Okeāns · Redzēt vairāk »

Okte

Okte ir ciems Talsu novada Laucienes pagastā.

Jaunums!!: Holocēns un Okte · Redzēt vairāk »

Ozoli

Ozoli (Quercus) ir dižskābaržu dzimtas koku un krūmu ģints, kurā ietilpst aptuveni 450 sugas.

Jaunums!!: Holocēns un Ozoli · Redzēt vairāk »

Paleontoloģija

Pārakmeņojusies ''Barracudasauroides panxianensis'' fosilija. Organismu fosilijas ir paleontologu izpētes objekti Paleontoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta dažādu ģeoloģisko laikmetu organismu paliekas un to attīstību laika gaitā.

Jaunums!!: Holocēns un Paleontoloģija · Redzēt vairāk »

Pleistocēns

Pleistocēns bija kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas ilga no 2,588 miljona līdz aptuveni 12 000 gadiem pirms mūsdienām un ietvēra Zemes pēdējo periodu ar vairākiem glaciāliem (apledojumiem).

Jaunums!!: Holocēns un Pleistocēns · Redzēt vairāk »

Priedes

Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.

Jaunums!!: Holocēns un Priedes · Redzēt vairāk »

Priekule

Priekule ir pilsēta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novadā.

Jaunums!!: Holocēns un Priekule · Redzēt vairāk »

Pundurbērzs

Pundurbērzs (Betula nana) ir bērzu dzimtas suga.

Jaunums!!: Holocēns un Pundurbērzs · Redzēt vairāk »

Putekšņi

Dažādu ziedaugu putekšņi Putekšņi ir ziedaugu sporu un vīrišķo dzimumšūnu — mikrogametofīti, kas attīstās putekšņu ligzdā, sajaukums.

Jaunums!!: Holocēns un Putekšņi · Redzēt vairāk »

Rīgas līcis

Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.

Jaunums!!: Holocēns un Rīgas līcis · Redzēt vairāk »

Rēzekne

Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.

Jaunums!!: Holocēns un Rēzekne · Redzēt vairāk »

Rundēni

Rundēni (arī Rundāni) ir ciems Ludzas novada Rundēnu pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Holocēns un Rundēni · Redzēt vairāk »

Skābarži

Skābarži ir bērzu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Holocēns un Skābarži · Redzēt vairāk »

Smiltis

Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.

Jaunums!!: Holocēns un Smiltis · Redzēt vairāk »

Tiņģere

Tiņģere ir apdzīvota vieta Talsu novada Īves pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Holocēns un Tiņģere · Redzēt vairāk »

Valsts

Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.

Jaunums!!: Holocēns un Valsts · Redzēt vairāk »

Vērmele

Vērmele, arī pelene (Artemisia absinthium) ir daudzgadīgs 60–120 cm augsts kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar spēcīgi rūgtenu smaržu un garšu, kura dabiskā izplatības vide ir Eirāzija un Ziemeļāfrika.

Jaunums!!: Holocēns un Vērmele · Redzēt vairāk »

Ventspils

Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.

Jaunums!!: Holocēns un Ventspils · Redzēt vairāk »

Zentene

Zentene ir ciems Latvijā, Tukuma novada Zentenes pagasta centrs autoceļu V1437 (Bieļas—Kaive—Lamiņi—Zentene), V1435 (Līgas—Zentene—Rideļi) un V1364 (Balgale—Zentene) krustojumā.

Jaunums!!: Holocēns un Zentene · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Holocēna ēra, Pēcledus laikmets.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »