Satura rādītājs
64 attiecības: Abavas rumba, Alūksnes augstiene, Aleirīti, Alkšņi, Ancilus ezers, Atlantijas okeāns, Augi, Ģeoloģiskā epoha, Balandas, Baltijas jūra, Baltijas ledus ezers, Bērzi, Daugava, Driādes, Drupieži, Egles, Fauna, Flora, Glacioizostāze, Gliemeņvēži, Gliemenes, Gliemji, Gobas, Grants, Jūra, Jūras transgresija, Jēkabpils, Joldijas jūra, Kainozojs, Klimats, Kontinentu dreifs, Kramaļģes, Kurzeme, Kurzemes pussala, Kvartārs, Lakstaugs, Latvija, Lazdas, Ledājs, Ledus laikmets, Liepas, Litorīnas jūra, Māls, Mežs, Medema purvs, Okeāns, Okte, Ozoli, Paleontoloģija, Pleistocēns, ... Izvērst indekss (14 vairāk) »
- Vēstures periodi
Abavas rumba
Abavas rumba ir vairākpakāpju ūdenskritums Abavas upes vidustecē 4 km lejpus Sabiles Abavas senlejas dabas parka teritorijā.
Skatīt Holocēns un Abavas rumba
Alūksnes augstiene
Alūksnes un Hānjas augstienes satelītuzņēmums 2003. gada martā. Aizsalušie ezeri un sniega klātās augstienes ir bālākā krāsā. Ar melnu līniju iezīmētas valstu robežas. Alūksnes augstiene (agrāk arī Ziemeļaustrumu Vidzemes augstiene) ir dabas apgabals Latvijas ziemeļaustrumos.
Skatīt Holocēns un Alūksnes augstiene
Aleirīti
Aleirīti (no sengr. ἄλευρον - "milti") ir irdeni drupu ieži, kas sastāv pārsvarā no kvarca, laukšpata un vizlas graudiņiem, kuru izmērs ir 0,1 — 0,01 mm (pēc citas klasifikācijas 0,05 — 0,005 mm), tādējādi granulometriski ierindojoties starp māliem un smiltīm.
Skatīt Holocēns un Aleirīti
Alkšņi
Alkšņi (Alnus) ir bērzu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas aptuveni 30 sugas.
Skatīt Holocēns un Alkšņi
Ancilus ezers
Ancilus ezers Ancilus ezers bija auksts saldūdens ezers tagadējās Baltijas jūras vietā pirms aptuveni 9500—7500 gadiem.
Skatīt Holocēns un Ancilus ezers
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Skatīt Holocēns un Atlantijas okeāns
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Skatīt Holocēns un Augi
Ģeoloģiskā epoha
Ģeoloģiskā epoha ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskais perioda apakšintervāls, kurš tiek sadalīts mazākās vienībās — laikmetos.
Skatīt Holocēns un Ģeoloģiskā epoha
Balandas
Balandas ir daudzgadīgu vai viengadīgu augu ģints, kuras sugas sastopamas gandrīz visā pasaulē.
Skatīt Holocēns un Balandas
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Holocēns un Baltijas jūra
Baltijas ledus ezers
Baltijas ledus ezers (pirms aptuveni 12 000 gadiem) Baltijas ledus ezers bija auksts saldūdens baseins tagadējās Baltijas jūras ieplakas dienvidu un centrālajā daļā, kas izveidojās pēdējā ledus laikmeta beigās no Ziemeļeiropas ledāja kušanas ūdeņiem un pastāvēja pleistocēna epohas noslēgumā (pirms aptuveni — gadiem).
Skatīt Holocēns un Baltijas ledus ezers
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Skatīt Holocēns un Bērzi
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Skatīt Holocēns un Daugava
Driādes
Driādes (Dryas) ir rožu dzimtas ģints.
Skatīt Holocēns un Driādes
Drupieži
Konglomerāts Drupieži, arī klastiskie jeb terigēnie ieži ir nogulumieži, kas pilnībā vai pārsvarā sastāv no dažādu iežu un minerālu lauskām (daļiņām).
Skatīt Holocēns un Drupieži
Egles
Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.
Skatīt Holocēns un Egles
Fauna
Vienkārša salas faunas shēma - visas tās dzīvnieku sugas uzsvērtas kastē. Fauna ir dzīvnieku valsts, kādā konkrētā reģionā vai laikā.
Skatīt Holocēns un Fauna
Flora
Flora (no — 'ziedēt') — vēsturiski izveidojies augu sugu kopums kādā noteiktā teritorijā.
Skatīt Holocēns un Flora
Glacioizostāze
Glacioizostāzes ātrums dažādas zemeslodes vietās. Glacioizostāze ir litosfēras vertikāla kustība, ko izraisa virs tās esošā ledāja masas palielināšanās vai samazināšanās.
Skatīt Holocēns un Glacioizostāze
Gliemeņvēži
Gliemeņvēži jeb ostrakodi (Ostracoda) ir vēžveidīgo apakštipa klase.
Skatīt Holocēns un Gliemeņvēži
Gliemenes
Gliemenes jeb divvāku gliemji (Bivalvia) ir gliemju tipa (Mollusca) klase, kuru raksturīgākā īpašība ir čaula, kas sastāv no diviem vāciņiem, kuri atrodas ķermeņa sānos, kā arī pilnīga galvas redukcija.
Skatīt Holocēns un Gliemenes
Gliemji
Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.
Skatīt Holocēns un Gliemji
Gobas
Gobas jeb vīksnas (Ulmus) ir gobu dzimtas ģints vasarzaļi koki.
Skatīt Holocēns un Gobas
Grants
No 5 līdz 15 mm diametra grants Grants ir iežu dēdēšanā radies irdens vai rupjgraudains nogulumiezis.
Skatīt Holocēns un Grants
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Skatīt Holocēns un Jūra
Jūras transgresija
Bēringa zemes tilta izzušana starp Āziju un Aļasku Jūras transgresija (no "pāri iet") ir ģeoloģisks process, kurā paaugstinās jūras līmenis, krasta līnija pārvietojas uz augstākām vietām, izraisot sauszemes applūšanu.
Skatīt Holocēns un Jūras transgresija
Jēkabpils
Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.
Skatīt Holocēns un Jēkabpils
Joldijas jūra
Joldijas jūra Joldijas jūra bija auksts sāļūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā, kas izveidojās no Baltijas ledus ezera un pastāvēja preboreālajā klimatiskajā periodā (pirms aptuveni 10 300—9500 gadiem).
Skatīt Holocēns un Joldijas jūra
Kainozojs
Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.
Skatīt Holocēns un Kainozojs
Klimats
ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.
Skatīt Holocēns un Klimats
Kontinentu dreifs
Sibīrijas kontinentu. 1858. gada ilustrācija, kurā demonstrēts, ka mūsdienu kontinenti agrāk veidojuši vienotu kontinentu Kontinentu dreifs ir Zemes kontinentu pārvietošanās attiecībā pret citiem kontinentiem.
Skatīt Holocēns un Kontinentu dreifs
Kramaļģes
Kramaļģes jeb diatomas (Bacillariophyceae) ir dabā plaši izplatīta aļģu grupa.
Skatīt Holocēns un Kramaļģes
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Holocēns un Kurzeme
Kurzemes pussala
Kurzemes pussalas galējais ziemeļu punkts — Kolkasrags Kurzemes pussala ir Rietumlatvijas ziemeļdaļa starp Baltijas jūru rietumos un Rīgas līci austrumos.
Skatīt Holocēns un Kurzemes pussala
Kvartārs
Kvartārs jeb antropogēns ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā.
Skatīt Holocēns un Kvartārs
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Skatīt Holocēns un Lakstaugs
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Holocēns un Latvija
Lazdas
Lazdas (Corylus) ir neliela bērzu dzimtas ģints — krūmi un koki.
Skatīt Holocēns un Lazdas
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Skatīt Holocēns un Ledājs
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Skatīt Holocēns un Ledus laikmets
Liepas
thumb Liepas (Tilia) ir malvu dzimtas koku ģints, kurā ietilpst aptuveni 30 sugas.
Skatīt Holocēns un Liepas
Litorīnas jūra
Litorīnas jūra Litorīnas jūra bija sājūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā pirms aptuveni 7500—4000 gadiem, kad jūras transgresijas dēļ atjaunojās Ancilus ezera savienojums ar Atlantijas okeānu un caur tagadējo Kategatu tajā ieplūda sāļāks ūdens.
Skatīt Holocēns un Litorīnas jūra
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Skatīt Holocēns un Māls
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Skatīt Holocēns un Mežs
Medema purvs
Medema purvs ir purvs Rīgas dienvidu daļā Ziepniekkalna apkaimē, Mārupes novada austrumu daļā, Olaines novada ziemeļu daļā un Ķekavas novada ziemeļrietumu daļā starp Jaunmārupi un Baložiem.
Skatīt Holocēns un Medema purvs
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Skatīt Holocēns un Okeāns
Okte
Okte ir ciems Talsu novada Laucienes pagastā.
Skatīt Holocēns un Okte
Ozoli
Ozoli (Quercus) ir dižskābaržu dzimtas koku un krūmu ģints, kurā ietilpst aptuveni 450 sugas.
Skatīt Holocēns un Ozoli
Paleontoloģija
Pārakmeņojusies ''Barracudasauroides panxianensis'' fosilija. Organismu fosilijas ir paleontologu izpētes objekti Paleontoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta dažādu ģeoloģisko laikmetu organismu paliekas un to attīstību laika gaitā.
Skatīt Holocēns un Paleontoloģija
Pleistocēns
Pleistocēns bija kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas ilga no 2,588 miljona līdz aptuveni 12 000 gadiem pirms mūsdienām un ietvēra Zemes pēdējo periodu ar vairākiem glaciāliem (apledojumiem).
Skatīt Holocēns un Pleistocēns
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Skatīt Holocēns un Priedes
Priekule
Priekule ir pilsēta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novadā.
Skatīt Holocēns un Priekule
Pundurbērzs
Pundurbērzs (Betula nana) ir bērzu dzimtas suga.
Skatīt Holocēns un Pundurbērzs
Putekšņi
Dažādu ziedaugu putekšņi Putekšņi ir ziedaugu sporu un vīrišķo dzimumšūnu — mikrogametofīti, kas attīstās putekšņu ligzdā, sajaukums.
Skatīt Holocēns un Putekšņi
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Skatīt Holocēns un Rīgas līcis
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Skatīt Holocēns un Rēzekne
Rundēni
Rundēni (arī Rundāni) ir ciems Ludzas novada Rundēnu pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Holocēns un Rundēni
Skābarži
Skābarži ir bērzu dzimtas ģints.
Skatīt Holocēns un Skābarži
Smiltis
Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.
Skatīt Holocēns un Smiltis
Tiņģere
Tiņģere ir apdzīvota vieta Talsu novada Īves pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Holocēns un Tiņģere
Valsts
Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.
Skatīt Holocēns un Valsts
Vērmele
Vērmele, arī pelene (Artemisia absinthium) ir daudzgadīgs 60–120 cm augsts kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar spēcīgi rūgtenu smaržu un garšu, kura dabiskā izplatības vide ir Eirāzija un Ziemeļāfrika.
Skatīt Holocēns un Vērmele
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Skatīt Holocēns un Ventspils
Zentene
Zentene ir ciems Latvijā, Tukuma novada Zentenes pagasta centrs autoceļu V1437 (Bieļas—Kaive—Lamiņi—Zentene), V1435 (Līgas—Zentene—Rideļi) un V1364 (Balgale—Zentene) krustojumā.
Skatīt Holocēns un Zentene
Skatīt arī
Vēstures periodi
- Apgaismības laikmets
- Aukstais karš
- Bronzas laikmets
- Dzelzs laikmets
- Holocēns
- Jaunie laiki
- Klasiskie senie laiki
- Lielie ģeogrāfiskie atklājumi
- Lielā tautu staigāšana
- Mazais ledus laikmets
- Mikēnu civilizācija
- Neolīta revolūcija
- Neolīts
- Paleolīts
- Pazemojumu gadsimts
- Piecu dinastiju un Desmit valstu laiks
- Renesanse
- Senie laiki
- Tumšie gadsimti
- Tumšie viduslaiki
- Vara laikmets
- Viduslaiki
- Vikingu laiki
- Vēlīnais antīkais laikmets
Zināms kā Holocēna ēra, Pēcledus laikmets.